Salaspilsi memoriaalist kui Nõukogude okupatsioonirežiimi ideoloogia sümbolist.
Apraksts spilgti raksturo to kādā apmērā ir politizēta piemiņas vieta un tās loma Padomju savienības ideoloģijā. Tekstā minēts, ka viens no galvenajiem mērķiem ir cīņa pret “fašisma atdzimšanu”. Tas liecina par to, ka turpinās centieni ar ideoloģisko infrastruktūru slēpt komunistu noziegumus un nepieļaut citādi domājošo viedokļus. Piemiņas vietas, padomju armijas kapsētas un muzeji un dažādi kultūras pasākumi uzturēja mītu par “Latvijas atbrīvošanu” un “Brālīgo Padomju Savienību”. Izmantoti nacistu noziegumu faktu tika izveidots ačgārns skatījums uz 2.pasaules kara notikumiem Latvijā.
“(..)Katru gadu Salaspils ansambļa teritorijā tiek rīkota vācu fašisma upuru piemiņas diena «To nedrīkst aizmirst». Par tradīciju kļuvis, ka šī diena ar plašu mītiņu allaž notiek jūlijā — iepriekšējā svētdienā pirms Padomju Latvijas dibināšanas gadadienas. Tad Salaspilī pulcējas tūkstošiem darbaļaužu un bijušie ieslodzītie. Pēdējie gan ansambļa teritorijā ierodas jau pāris stundu pirms mītiņa. Viņiem savā starpā daudz kas pārrunājams. Redzamas draudzīgas, aizkustinošas tikšanās, jo kādreizējie ciešanu biedri sabraukuši ne vien no visiem republikas rajoniem, bet pat no Maskavas, Ļeņingradas, Baltkrievijas un Lietuvas. Katru gadu notiek bijušo ieslodzīto reģistrācija, adrešu pārbaude un aptauja, vai kāds nav kaut ko uzzinājis par bezvēsts pazudušajiem biedriem, kurus piederīgie arvien vēl meklē un meklē. Visu to organizē un dara bijušo politieslodzīto grupas birojs, kas darbojas pie Padomju kara veterānu komitejas Rīgas sekcijas. Patlaban grupā reģistrēti 500 bijušie ieslodzītie. Grupas biedri par galveno uzdevumu uzskata cīņu pret fašisma atdzimšanu. Viņi bieži jo bieži tiekas ar skolu jaunatni, uzņēmumu un iestāžu darbiniekiem, ar lauku ļaudīm, vada ekskursijas pa Salaspils teritoriju, vāc materiālus Salaspils ansambļa muzejam. Par rosīgu antifašistisko darbību grupas biedriem pirms mītiņa izsniedz Padomju kara veterānu komitejas Goda rakstus un krūšu nozīmes. Sākas svinīgais brīdis — gājiens uz Salaspils ansambļa ceremoniju laukumu, kur notiek mītiņš. Kolonnu priekšgalā bijušie ieslodzītie ar vainagu. Skan sēru mūzika. Mītiņu ievada klusuma brīdis, ar kuru godina 100 000 Salaspilī noslepkavotos. Pirmais runā bijušo ieslodzīto pārstāvis. Viņš stāsta par fašistu pastrādātajiem noziegumiem Salaspilī un savu biedru vārdā dod solījumu ziedot visus spēkus miera labā. Runā darbaļaužu, karavīru, komjaunatnes pārstāvji. Skan mūzika, dzied koris, lasa dzeju aktieri. Mītiņa noslēgumā ziedu un vaiņagu nolikšana. Liekas, Salaspils pamazām iegrimst ziedos. Ziedu kalniem garām soļo visi mītiņa dalībnieki, klusībā vēlēdamies, lai mūsu nākamās paaudzes nekad vairs nepiedzīvotu kara šausmas.(..)
Testa izvilkums ir iegūts no padomju okupācijas laika izdevuma “Salaspils nāves nometne” (1973). Nav zināms teksta autors.
Seotud ajajoon
Seotud objektid
Salaspilsi memoriaalansambel
Salaspilsi memoriaalansambel ja ajaloonäitus asub Salaspilsi piirkonnas, 1,2 km kaugusel Riia-Daugavpilsi maanteest A6. Salaspilsi memoriaal avati 1967. aastal kohas, kus Teise maailmasõja ajal asus Salaspilsi laager. See on müütidest ja pooltõdedest ümbritsetud koht, mida kasutati nõukogude propaganda jaoks, natside kuritegude ja kommunistliku ideoloogia näidis. Salaspilsis asus karistuslaager, mis oli osa Saksamaa karistusasutuste süsteemist. See sarnanes koonduslaagritega, kuid ei olnud üks neist. Laager loodi selleks, et Riia vanglates poleks liiga palju vange. Laager oli politseivangla laiendus. Siin hoiti vangis erinevaid inimesi, näiteks juute, Punaarmee sõjavange, tööle hilinejaid, poliitvange, kriminaalkurjategijaid, prostituute, Läti vastupanuliikumise liikmeid ja Saksa armees või politseis teeninud balti sõdureid. Laagris võis ühtaegu olla kuni 2200 vangi. Surma põhjustasid peamiselt (~2000) kehv toit, töötingimused, kehaline karistamine ja haigused.
