Katkend Põhja -Läti armee asutamisest Rūjiena poolel
Ziemeļlatvijas armija bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919. gada 3. februāra līdz 31. martam izveidojās Igaunijas teritorijā un igauņu armijas atbrīvotajos Ziemeļvidzemes novados. Līdz 1919. gada jūlijam apgādes un operatīvajā ziņā brigāde bija pakļauta Igaunijas bruņoto spēku štābam un Igaunijas armijas virspavēlniekam. Pēc tam to apvienoja ar Dienvidlatvijas brigādi, izveidojot Latvijas armiju.
Agronoms Murītis bija to pasažieru vidū, kuri ar Latvijas neatkarības sākumposma leģendāro kuģīti „Maiga” 12. javārī izbrauca no Liepājas uz Rēveli (Tallinu). Ar braucienu saistītos notikumus atmiņās aprakstījis to aktīvs līdzdalībnieks agronoms Eduards Duņens.
15. janvārī „Maiga” piestāja Rēvelē un tās pašā dienā Murītis un Duņens apmeklēja Latvijas konsulu Igaunijā mācītāju Jāni Ramani, kurš informēja, ka igauņu karaspēks jau atbrīvojis piecus Latvijas pagastus un nepieciešams cilvēks pie kā varētu griezties karaspēka pārstāvis. Tādejādi Murītis, kuram kā Tautas padomes loceklim bija pilnvaras nāca kā saukts.
Agronoms Murītis atbilstoši pilnvarām varēja „darboties atbrīvotajā Ziemeļlatvijas teritorijā, un darīt, ko atrod par vajadzīgu, pieņemt sev palīgus un iecelt amatpersonas pagastos, kur tas būtu vajadzīgs”.
Pēc atļauju saņemšanas ar igauņu kara transporta vilcienu rūjienieši devās uz Meizekilu (Moisekull) un tad tālāk uz Igaunijas 6. pulka štābu Ķirbenu (Ķirbeļu) staciju. Tā kā Murītim bija atļauja organizēt bruņotas vienības cīņai pret sarkanajiem strēlniekiem, tad igauņi iedeva 5 šautenes un munīciju, no kurām viena šautene tika Murītim. Tā 16. janvārī tika likti pamati Ziemeļlatvijas armijai. Oficiāli līgums starp Latviju un Igauniju par Ziemeļlatvijas karaspēka formēšanu tika parakstīts 18. februārī.
Pagastu pārstāvju sapulcē Murīti ievēlēja par visu muižu, kuras bija pametuši apsaimniekotāji, pārvaldnieku. Līdz Ziemeļlatvijas Civilpārvaldes izveidei Pēteris Murītis bija oficiālais Latvijas valsts pārstāvis atbrīvotajā Ziemeļlatvijas teritorijā.
Eduards Duņēns aprakstījis sarežģīto situāciju Rūjienas apkārtnē un Murīša daudzpusīgo darbību palīdzot organizēt komendantūras un veicinot mobilizācijas Ziemeļlatvijas armijai. Tieši Ķirbeļos 26. februārī pulcējās pirmajā mobilizācijā iesauktie jaunekļi no Rūjienas apkārtnes atbrīvotajiem pagastiem. Mobilizācijas dienā - 26.februārī pieteicās 16 virsnieki un 615 kareivji un instruktori. Starp šajā mobilizācijā iesauktajiem bija Pētera Murīša jaunākais brālis, vēlākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Murīts (1899 – 1984).
Latvijas Neatkarības kara laikā Pēteris Murītis ar savu darbību veicināja Ziemeļlatvijas atbrīvošanu un nereti nonāca tiešās dzīvības briesmās.
Duņens E. Ziemeļlatvijas brīvības cīņas. Londonas Avīze, Nr. 706., 1960. gada 1. janvārī.
Duņēns E. Londonas Avīze Nr., 706., 1960. gada 1. janvārī.
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Biogrāfiska vārdnīca. Rīga, 1996., 360.-361.lpp.
Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Related timeline
Related topics
Related objects
Rūjiena ja Põhja-Läti brigaadi "Tālavas taurētājs" langenud sõdurite vabastamise monument
Asub Rūjiena keskväljakul.
Kolme meetri kõrgune hallis Soome graniidis raiutud muistse läti eestkostja kujutis, mida kutsutakse “Tālava trompetistiks”, on asetatud kolme meetri kõrgusele graniidist postamendile, monumendi kogukõrgus ulatub aga 7,5 meetrini. Esialgsetel eskiisidel ja makettidel oli K. Zemdega oma kätesse pannud mõõga, mis hiljem asendati trompetiga. Monument avati 15. augustil 1937. aastal.
See monument peegeldab keerulist olukorda meie riigi ja sõjaväe moodustamisel, samuti nende sündmuste hindamisel. Vahetult pärast Läti riigi väljakuulutamist tungis Punaarmee sisse ja Kārlis Ulmanise ajutine valitsus rajas Liepājasse pelgupaiga. 1919. aasta veebruaris algas Eesti sõjaväe abiga Läti vabastamine põhjast ning Rūjiena piirkonnas toimus esimene mobilisatsioon Tartus moodustatud Läti vägedele, millest sai Põhja-Läti brigaad kolonel Jorgise juhtimisel. Zemitans. Põhja-Läti brigaad võitles Cēsise lahingutes mitte ainult bolševike, vaid ka Landeswehri ja Rauddiviisi vastu. Rūjiena ümbrusesse mobiliseeritud sõdurid võitlesid ka järgnenud Vabadussõjas. Peamised loorberid võitsid pärast sõda kindral Jānis Balodis ja tema juhitud Lõuna-Läti brigaad, kuid Põhja-Läti brigaadi unustas ta sageli. Rūjienasse kavandatud Rūjiena mälestussammast ehitati pikka aega ja 1937. aastal avatud monument populariseeriti ametlikult kui Rūjiena vabastamise ja langenud sõdurite mälestuse mälestussammas, rääkimata selle algusest. kõik rügemendid Põhja-Lätis.
Monument pole mitte ainult populaarne vaatamisväärsus Läti ja Eesti turistide seas, mis on mingil määral lähtepunktiks mitmete teiste Vabadussõja mälestuspaikade külastamisel Rūjienas, vaid "Tālavas taurētājs" on peatuspaigaks ka eestlaste külastustele. ja erineva tasemega Läti ametnikud.
Rūjiena vabastajate ja langenud sõdurite mälestussammas, laiemalt tuntud kui “Tālava trompet”, kanti 29. oktoobril 1998 riikliku tähtsusega kunstimälestisena riigi kaitse alla võetud kultuurimälestiste nimekirja (mälestise kaitse kanne). number 4522).
Vabadussõjas langenud sõdurite mälestussammas
Asub Bertulise kalmistul.
Vaadata saab mälestussammast Läti Vabadussõjas langenud sõduritele.
Avastati 4. augustil 1934. aastal. Monumendi kujundasid Teodors Šķiņķis ja Luda Švalbe.
Võidu triumfi sümboliseeriva monumendi ees on pronksmõõk, tammelehepärg ja neli tähte (kõrvarõngaid), mis sümboliseerivad nelja Läti ajaloolist piirkonda - Vidzemet, Kurzemet, Zemgalet ja Latgalet.
Teisel küljel, mis sümboliseerib mineviku kannatuste rada, on obeliskile kinnitatud pronksist rist, mis oli algselt mähitud okastraadist pärjaga. Pärja jaoks kasutatud okastraat toodi Surmasaarelt.
Monument taastati 1989. aasta suvel ja kõik pronksdetailid tehti ümber.
