Šāviņu noliktavas Infrastruktūra

Šī ēka ir celta laikā no 1876. līdz 1885. gadam, kad šeit valdīja cars Aleksandrs II un pēc viņa – cars Aleksandrs III. Vērts pievērst uzmanību ēkas fasādei ar karnīzēm un logu ailēm u.c. dekoratīvām formām. Šī ēka tika izmantota kā noliktava, kurā tika glabāti lielgabalu lādiņi. Aptuveni 300 metru no šejienes atrodas vēl viena šāda noliktava, kurai ir pat saglabājušās skaistas, izliektas logu restes. Līdzīgas sarkano ķieģeļu militārās ēkas var atrast vēl šur tur Latvijā – piemēram, Liepājas Karostā. Visas Mangaļsalas teritorijā esošās sarkano ķieģeļu ēkas ir celtas aptuveni vienā laikā. Eiropā tolaik bija sarežģīta politiskā situācija, un Krievijas impērija sāka militāri nostiprināt savu Rietumu robežu. Ēkai ir dubulta ārsiena un sienām pa vidu cirkulē gaiss, kas ne tikai rada papildu ventilāciju, nodrošinot ēkā vajadzīgo temperatūru un mitruma līmeni, bet arī spēj amortizēt sprādzienu. Liela sprādziena gadījumā ārējā siena nobrūk, bet iekšējā paliek neskarta, pasargājot to, kas atrodas ēkas iekšpusē. Otrpus Mangaļsalas ielai esošo bunkuru augšpusē atradās mortīru pozīcijas. Brīvās Latvijas laikā – 1926. gadā – mortīru vietā tika izvietoti zenītlielgabali jeb tādi lielgabali, kas braukā uz riteņiem! Netālu no šejienes atrodas viena no Rīgas resnākajām priedēm. Turklāt tā ir ne tikai resna un diža, bet arī ievainota – uz priedes stumbra var atrast ložu pēdas. Kādās cīņās priede cietusi – nav zināms!

Uzmanību! Lai saudzētu ziemojošos sikspārņus (visas sugas ir aizsargājamas), no oktobra līdz aprīlim nepārvietojamies pa pazemi un bunkuru iekštelpām.