Partizānu bunkurs un piemiņas krusts Plunknoču mežā
Bunkurs

Pēc nogriešanās no reģionālā autoceļa 3604 (Rokiškis – Maineivos – Naujasodė) starp Juodupi un Žobiškis virzienā uz Plunksnočių mežu

Slēpjoties no vajāšanām un ziņkārīgo skatieniem, Lietuvas partizāni cēla bunkurus visdīvainākajās un negaidītākajās vietās: meža brikšņos, zemnieku pirtīs, zem šķūnīšiem un šķūņiem, uz peldošām salām ezeros un purvos.

1947. gadā Hercoga Marģa izlases Ģedimina rotas partizāni komandiera Juoza Bulova-Iksa vadībā pulcējās Plunksnoču meža masīvā. Līdz 1948. gadam viņiem nebija pastāvīgas ziemošanas vietas, viņi slēpās pie cilvēkiem, kas viņus atbalstīja. Lai gan mūsdienās ap Plunksnoču bunkuru ir zaļš mežs, kas ir viegli šķērsojams un piemērots pastaigām, taču pēc Otrā pasaules kara bunkuru ieskauj purvains mežs ar nelielu uzkalniņu purva vidū. 1949. gadā tieši kalnā partizāni iekārtoja slēptuvi. Taču kāds iefiltrējies krievu drošības aģents, kurš zināja bunkura atrašanās vietu, tika nodots. Viņš 1949. gadā 14. novembrī, kad partizāni gulēja, viņi bunkurā iemeta prettanku granātas. Bojā gājuši 7 partizāni.

Pārbūvēts partizānu bunkurs, uzlikts krusts ar šeit bojāgājušo vārdiem. Vietā dažus desmitus metru no bunkura pēc Rokišķu jauno šāvēju iniciatīvas uzstādīts piemiņas piemineklis un informatīvās zīmes.