P. Prauliņa nacionālo partizānu grupas bunkura vieta
Bunkurs
179
P. Prauliņa bunkura vieta atrodas Kalna pagasta Vidsalas 99. kvartāla 4. nogabalā. Saglabājies akmens uz kura sēdējis P. Prauliņš.
P. Prauliņa (1911-1949) partizānu grupu Biržu pagasta apkārtnes Kalna mežā iznīcināja 1949. gada 16. maijā LPSR Valsts Drošības ministrijas operācijas laikā, kurā piedalījās arī karaspēka vienības. Mežabrāļi bija izveidojuši bunkuru ar apļa aizsardzību, kas bija labi nomaskēts un atradās nenosakāmā augstumā purvainā vietā. Partizāni vismaz 40 minūtes sīvi pretojās čekas karaspēka vienībām, bet krita viss grupas sastāvs: Pēteris Prauliņš, Artūrs Bružuks, Jānis Kalvāns, Edvīns Slikšāns un Francis Skromanis. Nošautos mežabrāļus nometa pie pagastmājas, bet viņu mirstīgās atliekas vēlāk apraka netālajās grantsbedrēs. Smagi ievainoja Irmu Bružuku, kura krita gūstā un mira 17. maijā Jēkabpils slimnīcā. Viņu apbedīja ārpus kapsētas, bet paplašinot kapsētu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, uz viņas kapa uzlikts piemineklis.
Pētera Prauliņa Biržu pagasta nacionālo partizānu grupa ietilpa Mārtiņa Pokļevinska (1902-1951) grupējuma vadītajā sastāvā. Grupa veica vairākas partizānu akcijas, kurās sodīja padomju kolaborantus un veica okupācijas varas saimniecisko iestāžu pārtikas un mantu rekvizīcijas. P. Prauliņa grupas partizāni neievēroja pietiekamu konspirācija, viņu apmetnē viesojās daudzas personas, kas radīja iespēju nodevībai. Militārās pieredzes trūkums bija viens no partizānu bruņotās kustības trūkumiem.
Piemiņas akmens P. Prauliņa grupas partizāniem Kalna pagastā iesvētīts 1998. gada novembrī.
Izmantotie avoti un saites:
H. Bruņinieks. Nāvi mānot. Rīga: Latvijas Mediji, 2022, 227.-229., 242. lpp.
Nezināmais karš. Latviešu nacionālo partizānu cīņa pret padomju okupantiem 1944-1956. 1. izd. Rīga: Domas spēks, 2010, 326.-327. lpp.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie stāsti
Sēlijas mežabrāļu apmetne Sūpes purvā
Sūpes purvs saistās ar nacionālo partizānu apmetņu un cīņu vietām, kas izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā. Tas aprakstīts literāti trimdas latvieša Alberta Eglīša balādē par notikumiem viņa dzimtajā pusē Sūpes purvā „Sūnās un dūņās” - veltījums Sūpes purva partizāniem:
… „1945. gadā Kvēlojot rudenim purvā -
Pokļevinska dzimumdienā Lieljānis dala vakariņās:
Vītolos raudzētu alu,
Romulānos kultu sviestu,
Sausku mātes ķimeņu maizi,
Mārkutānos žāvētu šķiņķi,
Un Stučkas sīpolus,
Ildzenieces sieru.
Telpas sveķainajās sienās
Dun zibeņiem piestigušas sirdis,
Un vienpadsmit dvēselēs gurst-
Zemē sadrūmušās saknes…..”
Šī pagātnes interpretācija ar Otrā pasaules kara pēckara notikumiem ietvēra cilvēku liecības, gara izpausmi un vērtību sistēmu. Tas atgādina par tautas sniegto atbalstu nacionālajiem partizāniem, kurus okupācijas vara tik viegli uzvarēt nevarēja.