Īles nacionālo partizānu bunkurs Bunkurs

Bunkurs atrodas Zebrenes pagastā, Īles mežniecībā, nogrie žoties no ceļa P104 Biksti-Auce.

Īles nacionālo partizānu “Kārļa Kraujas grupa” izveidojās 1947. gadā. Par grupas komandieri tika iecelts V. Ž. Brizga (segvārds K. Krauja). 1948. gada oktobrī “Kraujas” grupa apvienojās ar lietuviešu nacionālo partizānu grupu. “Krau jas” grupa darbojās Jelgavas apriņķa apkārtnē, un tās sa stāvā bija 27 nacionālie partizāni. 1948. gada oktobrī Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā, ne tālu no Īles mežniecības, 300 metrus uz ziemeļiem no “Prie daišu” mājām, “Kraujas” grupa izbūvēja pazemes bunkuru. Tā kopgarums ar kaujas ejām bija 45 metri. Ap bunkuru tika izvietotas 70 tālvadības mīnas.

Bunkurā bija ierīkota krāsns, aka, tualete un noliktava. 1949. gada 17. martā 24 partizāni, kas tobrīd atradās bun kurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo VDM jeb čekas karaspēku. Pēc cīņas tika apcietināti 9 grupas biedri, bet 15 krita kaujā, no tiem astoņi latvieši un septiņi lietuvieši. 1992. gadā zemessargi kopā ar Daugavas Vanagiem atra ka saspridzināto bunkuru. Pie tā tika uzstādīts Baltais krusts, piemiņas akmens un granīta stēla. Bunkura iekšpusē redzama krāsniņa, galds, šauras lāviņas, uz kurām gulējuši partizāni.

Pie bunkura ir izvietoti informāci jas stendi, piemiņas akmeņi ar partizānu vārdiem.