Piemineklis Neatkarības karā kritušo karavīru piemiņai
Piemiņas vieta
93
Atrodas Raiskuma kapos tuvu kapličai.
Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem karavīriem atklāts 1930. gada 7. septembrī. Pieminekli pēc paša meta vietējā sarkanpelēkajā granītā darinājis Cēsu akmeņkalis A. Sproģis. 2001. gadā piemineklis restaurēts.
Cēsu kauju atceres 93. gadadienas piemiņas pasākumā Brīvības cīņās atvaļinātais pulkvežleitnants Ēvalds Krieviņš klātesošajiem atklāja to, ka tieši Raiskuma pagastā pie Auciemmuižas 1919.gadā izšķīrās ne tikai Vidzemes, bet arī Latvijas un daļēji arī Eiropas liktenis.
„Šeit Igauņu pulks varonīgi noturēja dzelzs divīzijas triecienu un notrieca pirmo lidmašīnu Neatkarības kara laikā,” stāsta Ēvalds Krieviņš.
Izmantotie avoti un saites:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999
http://www.pargaujasnovads.lv/lv/93/?nid=280
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums
Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.