Pulkveža Oskara Kalpaka pēdējā atdusas vieta
Piemiņas vieta

Visagala kapi. Pulkveža Oskara Kalpaka pēdējā atdusas vieta. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
01MNM42976_2.jpg
02MNM42976_3.jpg
03MNM42976_4.jpg
KalpakakapsVisagalakapos_GitaM_M1.jpg
KalpakakapsVisagalakapos_GitaM_M10.jpg
KalpakakapsVisagalakapos_GitaM_M11.jpg
KalpakakapsVisagalakapos_GitaM_M12.jpg
KalpakakapsVisagalakapos_GitaM_M2.jpg
KalpakakapsVisagalakapos_GitaM_M3.jpg
KalpakakapsVisagalakapos_GitaM_M4.jpg
KalpakakapsVisagalakapos_GitaM_M5.jpg
KalpakakapsVisagalakapos_GitaM_M6.jpg
KalpakakapsVisagalakapos_GitaM_M7.jpg
KalpakakapsVisagalakapos_GitaM_M8.jpg
KalpakakapsVisagalakapos_GitaM_M9.jpg
nba04-14241.png
 Visagals, Indrānu pagasts, Madonas nov., Latvija
 +371 26374962
192

Atrodas Visagala kapos, Madonas novadā

Apskatāms 1927. gada 10. jūlijā Oskaram Kalpakam atklāts Kārļa Zāles un Arnolda Dzirkaļa darināts piemineklis - trīs figūru kompozīcija, kuras centrā atrodas senlatviešu karotājs ar vairogu un zobenu rokās, bet tam abos sānos novietots pa ļimstošam karavīram. Skulpturālās grupas pakājē uz granīta pamatnes ieslīpi novietota bronzas plāksne, kurā iekalts teksts, kas ietver arī Kalpakam veltīto Edvarda Virzas dzejoli.

Oskars Kalpaks krita 1919.g. 6. martā pie “Airītēm”, Skrundas – Saldus ceļa malā, viņa mirstīgās atliekas 18. septembrī no Liepājas ziemeļu kapiem tika pārvestas uz dzimtas kapiem Visagalā.

Pieminekli atklāja pulkveža O. Kalpaka pieminekļa komitejas priekšsēdētājs ģenerālis J.Balodis, piedaloties toreizējam valsts prezidentam G. Zemgalam, Ministru prezidentam M. Skujeniekam, Saeimas priekšsēdētājam P. Kalniņam, kara ministram R. Bangerskim un K. Ulmanim. Pieminekļa pamatakmens likts 1925. gada 19. jūnijā. Akmens piemineklim ņemts no pulkveža dzimtajām mājām Siena purvā, uz šī akmens O. Kalpaks bērnībā mīlējis spēlēt vijoli. 

 

Izmantotie avoti un saites:

Laimdota Ivanova “Pārskats par Latvijas Brīvības cīņās un 1905. gada revolūcijā kritušo kapiem, piemiņas vietām, pieminekļiem Madonas rajonā”. 2004.g.
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999.

Saistītie stāsti

Par Kalpaka pēdējo kauju pie Airītēm

Pulkvedis Kalpaks bija cienīts cilvēks militārās aprindās un patiess patriots. Tas bija patriotisma gars un neveiksmīga sakritība, kas noveda pie viņa un vācu bataljonu liktenīgas sadursmes, kas diemžēl beidzās ar pulkveža Kalpaka nāvi.

Oskara Kalpaka piemiņai

Oskara Kalpaka piemiņu saglabā daudzviet – par to liecina viņa dzimtās Liepsalu mājas, piemineklis Visagala kapsētā, piemiņas pasākumi un skaistie koncerti 6. martā, Meirānu Kalpaka pamatskola, ielas Lubānā, Madonā un citās pilsētās un vēl un vēl. Bet šajā rakstā – par Oskara Kalpaka piemiņas saglabāšanu viņa dzimtajā pusē 20. gadsimta 20.–30. gados.

Oskara Kalpaka bataljona kauja pie Lielauces

15.janvāra naktī Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu.