Kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža" Muzejs
35
Atrodas Ogres novada Tīnūžu ciemā, 7 kilometru attālumā no Ogres un Ikšķiles pilsētas.
Pirmās rakstītās ziņas par muižu ir no 16.gs. Līdz 18.gs. vidum tā tika uzskatīta par saimniecisku ražotni ar necilām ēkām. Laika gaitā muiža attīstījās par lielu saimniecību.
1. pasaules kara laikā apkārtnē norisinājās kaujas starp Krievijas un Vācijas armijām, kurās cīņas aizvadīja arī latviešu strēlnieki. Neatkarības kara laikā Tīnūžu muižā atradās Latvijas armijas 1. Valmieras kājnieku pulka štābs un bruņu auto novietne. 1932. gadā muiža tika nodota Latvijas Kara invalīdu savienībai, kas nodrošināja dzīves vietu un aprūpi kara veterāniem.
2. pasaules kara laikā, 1943. gadā no Igaunijas uz Tīnūžu muižu tika pārcelta Vācijas armijas vienība “FAT 212”. Tā bija frontes diversantu grupa, kas sagatavoja karavīrus cīņai pret Sarkano armiju. Izlūkošanā, partizānu kara taktikā un sabotāžā tika apmācīti arī latviešu karavīri. Tīnūžu muižas kungu ēka tika iznīcināta, Sarkanajai armijai virzoties uz Rīgu.
Mūsdienās redzama izteiksmīga ainava ar vēsturisko apbūvi Mazās Juglas upes krastos. Kultūras mantojuma centrā “Tīnūžu muiža” apskatāmas ekspozīcijas, tostarp par latviešu strēlniekiem.
Izmantotie avoti un saites:
Turčinskis, Z. Vācu abvērgrupas 212 izlūku-diversantu skolā apmācītie latgaliešu diversanti. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr.4, 2004.
Felder, B.M. Das Unternehmen “Wildkatze”. Der SS-Jagdverband Ost und die Vorbereitungen von antisowjetischen Partisanen in Lettland (1944–1945). Grām.: Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1964. gadā. (Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 13.sēj.). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004.
Lancmanis, I. Reiz Liepu kalnā. Māksla, Nr.5., 2006
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
Latviešu strēlnieku ikdienas rutīna Nāves salā
Atmiņās spilgti raksturota karavīru ikdienu Nāves salā.