Pulkveža- leitnanta Eduarda Graudiņa brīnumainā izglābšanās no nošaušanas

Piemiņas vieta pie Ziemeļu fortiem Šķēdes jūrmalā, veltīta Liepājas Karostā 1944. gada 20. novembrī nošautajiem astoņiem ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsniekiem un tehniskajiem darbiniekiem. Atklāta 1994. gadā, pārveidota un pārvietota 2013. gadā.

Kurelieši darbojās Vidzemē līdz 1944. gada septembrim, kad parvietojās uz Kurzemi. Līdz 1944. gada oktobra beigām kureliešu sastāvā bija apmēram 3000 bruņoto vīru, starp tiem daudzi bijušie Latviešu SS brīvprātīgo leģiona vienību karavīri, kas pievienojās vienībai, lai īstenoti sapni – cīņu par Latvijas neatkarību.

1944. gada novembra sākumā Vācijas okupācijas varas Augstākais policijas un SS vadītājs Ostlandē SS obergrupenfīrers Frīdrihs Jekelns sāka grupas darbības ierobežošanu un 14. novembrī Puzes pagasta Stiklos arestēja kureliešu štābu un vairāk nekā 700 karavīrus. Pretošanos izrādīja leitnanta Roberta Rubeņa komandētais bataljons ar apmēram 500 vīriem Usmas apkārtnē, kas turpināja cīņu līdz 1944. gada decembrim.

1944. gada naktī no 19. uz 20. novembri Liepājas Karaostas cietumā notika vācu okupācijas varas kara tiesa, kas piesprieda nāves sodu astoņiem ģenerāļa Kureļa grupas štāba virsniekiem – pulkvedim Pēterim Liepiņam, kapteinim Kristapam Upelniekam, kapteinim Jūlijam Muceniekam, virsleitnantam Jānim Gregoram, virsleitnantam Teodorma Prikulim, virsleitnantam Jānim Rasam, leitnantam Filipsonam un adjutantam Kārlim Valteram. Trīs štāba virsniekus pulkvedi- leitnantu Eduardu Graudiņu, leitnantu Artūru Ankravu un seržantu Vili Pāvulānu, dažādu iemeslu dēļ apžēloja. 20. novembra pēcpusdiena notiesātos nošāva kāpās pie Karostas cietuma, kur mūsdienās izveidota piemiņas vieta.

Kureliešu (bijušās Krasta) ielas atklāšana notika 2024.gada novembrī, kad tika veikta nosaukuma plāksnītes nomaiņa.

Karostas cietums ir vienīgais tūristiem atvērtais militārais cietums Eiropā, kas atzīts par pārsteidzošāko un neparastāko viesnīcu pasaulē. Mainoties varām, iestādes mērķis palika nemainīgs – vieta likteņu salaušanai un brīvā gara apspiešanai. Ieslodzītie bija gan revolucionāri, cara armijas matroži un apakšvirsnieki, gan vācu dezertieri, kurelieši, Staļina laika tautas ienaidnieki, gan arī padomju armijas un Latvijas armijas karavīri.

Jau sākot Karostas infrastruktūras plānošanu 1893. gadā paredzēja izbūvēt modernu hospitāļa kompleksu, kas atradās atsevišķā rajonā un sastāvēja no vairākām specializētām ēkām. Hospitāļa kompleksu sāka būvēt 1900. gadā un līdz 1905. gadam tas sasniedza savu vislielāko pacientu skaitu. 1905. gada Liepājas matrožu dumpja laikā, daļu no arestētajiem izvietoja maz izmantotajā Karostas hospitāļa venerisko slimību blokā.

Latvijas armijas garnizona laikā no 1920. līdz 1939. gadam virssardze bija šajā ēkā. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā Karostas virssardzes ēkā izvietoja drošības iestāžu cietumu, kur 1944. gada 19./20. novembra naktī ieslodzīti un notiesāti uz nāvi astoņi ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsnieki un tehniskie darbinieki.

Pēc Otrā pasaules kara, kad Liepājā izvietoja Padomju kara flotes bāzi, šajā ēkā izvietojās virssardze un šo funkciju pildīja līdz Krievijas Federācijas karaspēka izvešanai 1994. gadā

Ēka funkcionēja arī Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku vajadzībām līdz 1997. gadam kā Liepājas Garnizona virssardze. 

No 2002. gada ēkā ir izvietots Karostas cietuma muzejs un ir iespēja doties ekskursijā gida pavadībā. Ekskursijas laikā var apskatīt cietumu, kas tikpat kā nav mainījies kopš cara laikiem, uzzināt tā vēsturi, apskatīt kameras un karceri, kā arī dzirdēt interesantus un pat spocīgus stāstus no cietuma dzīves. 

Adrenalīna meklētājiem būs piemērota realitātes izrāde „Aiz restēm” vai iespēja mēģināt izkļūt no slēgtajām istabām, pavisam bezbailīgajiem – nakšņošana cietuma kamerā.

Karostas cietumā darbojas Karostas apmeklētāju centrs, padomju laika bufete un suvenīru veikals. Tiem, kas vēlas apskatīt tuvāko apkārtni un izbaudīt Karostas valdzinājumu, tiek piedāvāti gidu pakalpojumi.

Annahites medību pilī Stiklos 2. Pasaules kara laikā no 1944. gada 29.oktobrim līdz 14.novembrim atradās kureliešu štābs. Šī ēka saglabājusies līdz mūsdienām.

Stiklu apkārtne bagāta ne tikai ar purviem un mežiem, bet arī smiltīm. 1897. gadā darbu uzsāka jaunā Annahites stiklu fabrika - tā arī šī Latvijas apdzīvotā vieta ieguvusi savu nosaukumu Stikli. 1900. gadā turpat Stiklos ezera krastā uzbūvēta tā dēvētā Annahites medību pils jeb ēka, kurā dzīvojis fabrikas pārvaldnieks.

Piemiņas vieta leitnanta R. Rubeņa bataljona 1944. gada 6.-9. decembra cīņu vietā starp “Vēveru” un “Dzilnu” mājām Ugāles pagastā.

“Robežu“ mājās Skrīveru pagastā ir vieta, kur 1944. gada 28. jūlijā uzsākta ģenerāļa J. Kureļa grupas formēšana.

Piemiņas akmens kureliešiem, pēc Skrīveru pensionāru ierosinājuma un ar daudzu ziedotāju un labvēļu atbalstu, tapa un tika uzstādīts netālu no “Robežu” mājām, Skrīveru pagastā 2015. gadā. "Robežu" mājas nav saglabājušās, ir tikai drupas no tām.

Kureliešu kustība aizsākās 1944.gada 28.jūlijā Skrīveros, ”Robežu” mājās, bet  oficiālā dibināšana notika 1944. gada 9. augustā Skrīveru apkaimē pie “Robežu’’ mājām, kad aptuveni 200 latviešu karavīru nodeva zvērestu Latvijas valstij. Vienības pirmo kaujas bataljonu nosauca Skrīveru vārdā un tā komandēšanu uzticēja pulkvežleitnantam Graudiņam. Nedaudz vēlāk Bebru pagastā tika izveidota atsevišķa rota, kuru vadīja bijušais Latvijas armijas un Latviešu leģiona 15. divīzijas leitnants Roberts Rubenis. Vienības sastāvs vēlāk stipri pieauga un, kad tā septembra beigās devās uz Kurzemi, tā jau iepriekš aptuveni 150 cilvēku bija nosūtījusi nacionālās pretestības cīņas veidošanai krievu okupētajā Vidzemes daļā. Uz Kurzemi vienība devās vairāku simtu vīru sastāvā un tai līdzi bija pat bēgļu gaitās devušos vietējo iedzīvotāju ziedoti lopi, kas ļāva tai vēlāk Strazdes muižā ierīkot savu gaļas pārstrādes darbnīcu, tādējādi nodrošinot to ar pārtiku, jo šie latviešu karavīri ar vietējo iedzīvotāju aplaupīšanu nekad nenodarbojās.

Kureliešu kustības izveide saistāma ar Latvijas Aizsargu organizācijas vadītāja, pulkvežleitnanta A. Dzenīša izdotu rīkojumu, Rīgas Aizsargu pulka sastāvā izveidot speciālu militāru vienību Daugavas labā krasta, starp Ķegumu un Pļaviņām, aizsardzības stiprināšanai pret strauji uzbrūkošo Sarkano armiju, kā arī partizānu/diversantu grupu atstāšanai ienaidnieka okupētajā teritorijā. Šis plāns bija saskaņots ar vācu okupācijas iestāžu augstāko vadību. Taču faktiski grupas vadītāji bijušā Latvijas armijas ģenerāļa J. Kureļa un viņa štāba priekšnieka, Latvijas armijas kapteiņa un Brīvības cīņu varoņa K. Upelnieka vadībā, loloja pavisam citus plānus un oficiālās versijas aizsegā sāka darbu pie latviešu militārās vienības veidošanas, kurai vēlāk būtu jākļūst par atjaunotās Latvijas armijas pamatu, cerot uz 1919. gada situācijas atkārtošanos kara beigās.

Strazdes muiža atrodas Rīgas – Ventspils šosejas malā un tā bija ģenerāļa J. Kureļa grupas atrašanās vieta 1944. gada 29. septembrī - 28. oktobrī.

Stipri pārbūvēta, piemērojot skolas (no 1922) vajadzībām, pārbūvēs zaudējusi sākotnējo izskatu un proporcijas. Strazdes muižu ieskauj skaists parks.

Šajā ēkā Talsos 1944. gada 3. novembrī notika ģenerāļa J. Kureļa un kapteiņa K. Upelnieka sarunas ar SS obergrupenfīreru F. Jekelnu un citiem vācu virsniekiem. Vēsturiskā ēka ir nojaukta, tās vietā būvē jaunu ēku.

Bijušā veikala/policijas ēka Talsos, Kr.Valdemāra 2, kur 1944. gada 14.-19. novembrī bija ieslodzīti ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsnieki. 

Piemiņas akmens kureliešiem netālu no Annahites medību pils “Stiklos” Puzes pagastā, atklāts 1997. gadā, pārvietots 2023. gadā.

Pie akmens izvietota informācijas plāksne ar QR kodu, kur atrodas audiogida stāstījums par kureliešiem. 

Piemiņas vieta vecajos Annahites kapos, kur apglabāti vācu aplenkuma ģenerāļa J. Kureļa grupas štābam un galvenajiem spēkiem  rezultātā 1944. gada 14. novembī nogalinātie karavīri un civiliedzīvotāji. 

Memorial stones for the group of General J. Kurelis and Lieutenant R. Rubenis in the "Dzelzkalnu" cemetery in Puze parish. Opened in 1997.

The memorial signs were installed even before the creation of the Rubenis Battalion Museum.

The clash of the 2nd company of Lieutenant L. Znutenas of the battalion of Senior Lieutenant V. Strautnieks with the Germans took place on November 16, 1944.

The white cross and the place of execution in front of Liepāja's Karosta prison. Opened in 2000.

The graves of soldiers of Ruben's battalion are located by the highway Kuldīga - Sabile. A road sign and a stone with the inscription "For Your Land and Freedom" are located just a few hundred meters from the road.

The battalion of Lieutenant Robert Rubenis was one of the parts of the military unit formed by General Jānis Kurelis, which did not surrender to the German troops and showed fierce German resistance. During the Usma period, the numerical composition of the battalion increased to 650 men with four fully equipped companies, an ambulance and a farm team. Commanding staff: lieutenant R. Rubenis, lieutenant Filipsons, vv A. Druviņš, vv Šults, vv Briedis, vv. sergeant J. Rubenis, J. Bergs, vv Jaunzems.

From November 14 to December 9, 1944, fierce battles took place in the parishes of Ugāle, Usma, Renda and Zlēki between units of the German 16th Army, SD and SS units under the command of police general Friedrich Jekeln and a separate battalion of the Kurelian unit commanded by lieutenant Roberts Rubenis. Around 250 German soldiers were killed in the battles near Renda and Zleki, while the losses of the Rubenes were around 50 people.

After the death of Lieutenant Rubenis, Druviņš announced to his men that he would continue to work on a voluntary basis and as a result, several dozen men made the decision to separate from Rubenis' battalion. On November 20-21, 1944, a group of 11 people was captured by a German SD unit and after interrogations they took them to the local forest and shot them.

Memorial place at the site of the battles of Lieutenant R. Rubeņas' battalion on November 18, 1944, between the houses of "Pērkon" and "Mežzīļu" in Renda parish.