Lätlased Vene impeeriumi sõjaväes

Esimese maailmasõja alguses kuulus Läti territoorium enam kui sada aastat Vene impeeriumi koosseisu. Lätlased osalesid kõigis Vene impeeriumi suuremates sõdades, kuid otsest sõda polnud Lätis toimunud enam kui sada aastat pärast Napoleoni armee sissetungi 19. sajandil. Esiteks. 1914. aastal, kui puhkes I maailmasõda, mõjutas Läti territoorium mobilisatsioonist ja mehi hakati värbama alates 18. eluaastast. Pärast üldmobilisatsiooni suurenes Vene impeeriumi armee suurus peaaegu 4 korda.

Vene impeeriumi tekkelugu ulatub Põhjasõjasse (1700-1721), mil sõjaväge oma lahinguvõime parandamiseks pidevalt ümber kujundati. Selle sõja võiduga rajatakse Vene impeerium, mis hõlmab endise Vene tsaari territooriumi ja 18.-19. sajandil vallutatud alad, sh. Läti ja Eesti. Sõjalised reformid Vene impeeriumi sõjaväes jätkuvad, alustatakse värbamissüsteemi juurutamist Läti territooriumil. 19. sajand seevastu paljud noored lätlased ja eestlased asuvad õppima vene sõjakoolidesse, kuna seal õppimine on tasuta ja oli võimalus kindlustada koht ühiskonnas. Paljudest neist saavad ohvitserid ja ka kindralid.

Esimese maailmasõja põhjustatud sõda jõudis Läti territooriumile esimestel päevadel pärast konflikti algust. Oma rahva jaoks tähendas Venemaa osalemine sõjas esmalt mobilisatsiooni, toidu, riiete, kütuse ja sõidukite konfiskeerimist ning kogu tsiviilelu sõjale allutamist. 31. juulil 1914 Vene impeeriumis täies mahus alanud üldmobilisatsioon järgis 1910. aasta ettekirjutust, värbades 18–43-aastaseid mehi. Kokku toimus sõja ajal Läti territooriumil mobilisatsioon seitse korda, mobiliseerides 120-140 tuhat inimest. Läti sõdurid arvati Läti territooriumile paigutatud Vene vägede hulka.

20. armeekorpus (kirjanduses mõnikord nimetatakse seda ka "Läti korpuseks") oli üks võitlusvõimelisemaid Vene armee osi, mis osales vahetult pärast sõda lahingutes Ida-Preisimaal. Vaatamata esialgsele edule sai Vene armee lüüa ja oli sunnitud pensionile jääma. 1915. aasta veebruaris kukkus 20. armeekorpus alla, kui sakslased selle Augustówi (tänapäeval Kirde-Poola) metsades piirasid ja hävitasid. 15-20 tuhat Balti provintsides (Eestis, Vidzemes ja Kurzemes) mobiliseeritud sõdurit kaotas elu ja jäi kadunuks, enamik neist lätlased.

Koos 1. augusti 1915. aasta korraldusega moodustada Vene keiserliku armee koosseisus Läti laskurüksused loodi 8 laskurpataljoni, mis langesid esimestes lahingutes 1915. aasta oktoobris. Pärast Esimese maailmasõja lõppu jäi osa läti laskurmehi Venemaale ja võitles kodusõjas rinde eri külgedel, osa osales vabadusvõitlustes Lätis. 1921. aastal, rahuaja saabudes, naasis Lätti suur hulk endisi püssimehi, kes olid viimased viis aastat sõjas veetnud.

Rohkem teabeallikaid

1. Hingede tuisk. Digimuuseum. Kättesaadav: https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/64/1.-pasaules-kara-sakums-latvija/ [vaadatud: 01.04.2021.].

2. Jacobson, E. LA.LV väljaanne “Talupoegadest tsaariohvitserideni”, 2014. Kättesaadav: https://www.la.lv/no-zemnieku-deliem-par-cara-virsniekiem [vaadatud: 01.04.2021].

3. Zariņš K. Läti sõjamuuseumi väljaanne “1914: Mobilisation and Battles in East Preussia”, 2014. Kättesaadav: http://www.karamuzejs.lv/lv/Petnieciba/publikacijas/01_1914gads.aspx [vaadatud: 01.04. 2021. ].

4. Zariņš K. “Esimene maailmasõda Lätis ja Läti laskurite võitlejad”, 2015. Kättesaadav: https://www.sargs.lv/lv/pirmais-pasaules-kars/2015-07-15/pirmais- pasaules-kars- latvia-and-latvian-strelnieku-cinas [vaadatud: 05.05.2021.].

Seotud objektid

Latvian Riflemen Monument in Riga

Atrodas Rīgas centrā, Latviešu strēlnieku laukumā pie Latvijas Okupācijas muzeja.

Piemineklis latviešu strēlniekiem atklāts 1971. gadā Latviešu strēlnieku laukumā līdzās agrākajam Latviešu sarkano strēlnieku muzejam (tag. Okupācijas muzejs). Padomju laikā tematu aplūkoja caur šauru komunistiskā režīma ideoloģijas prizmu. Vieta kalpoja Rīgas reprezentācijai un idealizēta stāsta veidošanai, nostiprinot mītu par latviešiem kā Padomju varas cīnītājiem.

Vieglo kājnieku vienības Krievijas armijā sauca par strēlniekiem. 1. pasaules karā tika izveidoti latviešu strēlnieku formējumi, lai tēvzemē cīnītos pret Vācijas armiju. Tās bija motivētas, bīstamas un disciplinētas kaujas vienības. Augstais izglītības līmenis un vācu valodas zināšanas noderēja izlūkošanai un negaidītu uzbrukumu veikšanai. Sabrūkot Krievijas impērijai un Vācijai pilnībā okupējot Latvijas teritoriju, ļoti liels Latvijas iedzīvotāju skaits nonāca Krievijā, kur turpināja saskarties ar lielinieku aģitāciju. Sākotnēji pieauga atbalsts Ļeņina idejām un dalībai Krievijas Pilsoņu karā.  Vēlāk sekoja vilšanās, un lielākā daļa latviešu karavīru novērsās no kreisajām idejām un atgriezās Latvijā. Karavīri, kuri palika Krievijā, vairums tika nogalināti “Staļina tīrīšanās” (1936. – 1938.). Latviešu strēlniekiem bija lieli nopelni Latvijas valsts un tās armijas izveidē.

Mūsdienās var apskatīt pieminekli un līdzās esošo Okupācijas muzeju.

 

Memorial stone for Latvian riflemen in Plakanciems

Plakanciemā latviešu strēlnieki izcīnīja savu pirmo uzvaru vēsturiskajā 1915. gada 29. oktobra nakts kaujā – tikai nedēļu pēc tam, kad 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons bija izgājis no Rīgas un uzsācis frontes darbību. Ar sekmīgo Plakanciema kauju sākās mūsu strēlnieku varonīgais cīņu ceļš. Nakts uzbrukumam pie Misas upes bija arī nenovērtējama morāla nozīme – latviešu strēlnieku cīņas spējas neviens neapšaubīja, viņi ātri kļuva populāri un uz mūsu nacionālajām vienībām pārnāca daudzi latvieši no krievu pulkiem.

Piemiņas akmeni veidoja pēc Ķekavas novada pašvaldības pasūtījuma Ķekavas novada akmens apstrādes un restaurācijas uzņēmums "Akmens apstrādes centrs "AKM"" - akmens amata meistari Guntis Pandars un Pēteris Zvaunis.
Panākumu Plakanciema kaujā nodrošināja rūpīga nepārtraukta četru dienu ilga izlūkošana, 1. rotas komandiera Fridriha Brieža sastādītais pēkšņā uzbrukuma plāns un mūsu karavīru varonība.
Frontē tobrīd situācija bija ļoti saspringta, jo vācu karavīri vairākās vietās lēnām turpināja tuvoties Rīgai. Pie Plakanciema nesen viņi pārnāca pāri Misas upei un sāka ierīkot priekštilta pozīciju, izvietojot vācu 376. kājnieku pulka 2. bataljonu un 4 ložmetējus.
Latviešu strēlnieku uzbrukums tika balstīts uz pārsteigumu, ātru rīcību un dažādu darbību koordināciju. Katram 1. rotas strēlniekam tika izsniegtas četras rokas granātas, 60 karavīri uzvilka baltos apmetņus, jo tikko bija uzsnidzis plāns sniegs. Kad uzbrucēji pielīda pietiekoši tuvu vācu pozīcijām, pulksten 22.00 tika dots signāls un sākās trieciens. Abi mūsu ložmetēji apšaudīja pretinieka abus flangus, lai vācieši nevarētu piesaistīt rezerves. Metot rokas granātas, latviešu strēlnieki strauji iebruka vācu ierakumos, krievu artilēristi apšaudīja Misas upes laipas un pretinieka galveno aizsardzības līniju. Ienaidnieka karavīri apjuka - ciešot smagus zaudējumus, viņi atkāpās pāri upei un atstāja placdarmu uzbrucēju rokās. Viena mūsu rota bija sakāvusi četras reizes lielāku pretinieka vienību!
Latviešu strēlnieki zaudēja sešus kritušos – Juri Butenieku, Frici Ērmani, Rūdolfu Hofmani, Kristapu Krūmiņu, Jāni Nauri un Kirijanu Šnurovu. Viņi visi apbedīti Rīgas Brāļu kapos. No astoņiem ievainotajiem divi vēlāk nomira – Jāzeps Brūveris (apbedīts Pleskodāles kapos ) un Jānis Skuja (apbedīts Rīgas Brāļu kapos ). Vācu zaudējumi – 31 karavīrs kritis, 34 saņemti gūstā un 45 ievainoti. Trofejās uzbrucēji ieguva ložmetēju un 35 šautenes.

 

Esimeses maailmasõjas langenud läti laskurite ja Vabadussõjas langenud sõdurivendade kalmistu

Asub Valmiera linna (Kesk) kalmistul, Lilliase tänav 7.

Näha on graniidist obelisk, mille detailid on sepistanud skulptor Wilhelm Trey.
Monument avati 22. juunil 1923. aastal. Vendade kalmistule on maetud umbes 150 sõdurit.

Vendade kalmistule maeti mitu Esimese maailmasõja ja Vabadussõja võitlejat, sealhulgas Cēsise maleva koolikompanii LKOK Edgars Krieviņši esimesed hukkunud.

Praegu on vennaskalmistul 14 erineva pikkusega hauakomplekti, millele on püstitatud 139 valget puuristi, kuid ristidel pole enam tahvlit langenute nimedega. Üks mustast graniidist rist on säilinud.

Kommunistliku okupatsiooni ajal toimusid intensiivsed tsiviilmatmised vendade kalmistul. Pärast taasiseseisvumist 1994. aastal muudeti vennaskalmistu matuste plaani ning nüüdseks on rajatud risti-rästi kalmistuklastrid, millest vaid üks on säilitanud endise suunitluse.

Seotud lood

Sisehoovist on leitud admiral Makarovile pühendatud mälestusmärk

Väike sõjaline reliikvia võib anda tunnistust ulatuslikust ajaloolisest loost. Ja kuigi märk esindab sündmusi, mis toimusid Vene-Jaapani sõja ajal, näitab see kirjut sõjaajalugu ja meie Läti laskurmeeste osalust teistes sõjalistes konfliktides nii enne kui ka pärast Vabadussõda.