Cold War
IV Soviet occupation, Restored Independance

Cold War (Latvian: aukstais karš, German: Kalter Krieg, French: Guerre froide, Russian: Холодная война), a period of political and economic tension in the latter half of the 20th century between the USSR and its satellite states on the one hand and Western countries on the other. 

Aukstaiskarš.jpg
cold-war-political-cartoon-good.png
More information sources

Kā un kāpēc sākās Aukstais karš? / Raksts (lsm.lv)

Aukstais karš — Vikipēdija (wikipedia.org)

Related objects

Ventspils 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis

Atjaunotais 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis ir pieejams apmeklētājiem kā skatu tornis. Šis tornis ar blakus esošajām četru lielgabalu pozīcijām ir Latvijā vienīgā tik labā stāvoklī saglabājusies krasta aizsardzības baterija kopš 2.pasaules kara. Tornis apmeklētāju apskatei ir pieejams, paredzot iespēju pa iekšējām kāpnēm doties augšā uz āra skatu platformu, no kuras paveras skats uz jūru. Blakus tornim ir uzstādīts informatīvais stends, kas papildināts ar QR kodu, ar kura palīdzību var atvērt un noskatīties animācija par vēstures notikumiem.

Šis militārā mantojuma komplekss būvēts 1939. gadā, uzsākot PSRS militāro bāžu būvniecību Latvijā. 46. krasta aizsardzības baterijā ietilpa četras Б -13 tipa lielgabalu pozīcijas. Pirmā šīs baterijas kauja – 1941. gada 24. jūnijā, kad Ventspils ostai uzbruka vācu torpēdkuteri, kas ar baterijas pretuguns palīdzību tika padzīti no Baltijas jūras krasta. 28. jūnijā padomju armija lielgabalus uzspridzināja.

Blakus tornim izveidota jauna iela, plašs stāvlaukums un koka laipa pāri aizsargājamai dabas zonai. 

Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs

Slepenais padomju armijas objekts "Zvaigznīte" - Pilnīgi slepens objekts, ar kura palīdzību tika izspiegots pretinieks

Bijušā kosmiskās izlūkošanas stacija Zvaigznīte (Zvjozdochka), savā laikā darbojās kā kara daļa nr. 51429, objekta kopējā platība - 200 hektāri. Atklātībā šis objekts nonāca tikai 1993.gadā, armija to pameta gadu vēlāk. Sākotnēji šeit atradās trīs antenas. Mazāko no tām – 10 m antenu Padomju armija pirms atkāpšanās paņēma līdzi. Tā kā 16 m un 32 m antenas bija pārak lielas, tās pārvieto nebija iespējams. Ar šo antenu palīdzību militāristi varēja pārtvert un noklausīties telefonsarunas visā pasaulē. Pateicoties Krievijas Zinātņu akadēmijas un starptautisko radio astronomu sabiedrības spiedienam, Padomju armija atturējās no lielo antenu uzspridzināšanas, tā vietā tās nododot Latvijas valdībai.

Šobrīd Irbenes radioteleskopu izmanto zinātniskiem nolūkiem. Iekārta pēta kosmosa signālus, vistālākie saņemti pat no Gulbja zvaigznāja. Tas atrodas debess Ziemeļu puslodē, Piena ceļa blīvākajā daļā, tā būtībā ir Saules galaktikas galējā robeža. Zvaigznājs atrodas 500 miljonu gaismas gadu attālumā no mūsu planētas. Šis ir astotais lielākais radioastronomijas centru pasaulē. Tajā pašlaik darbojas 32 metrus augsta grozāma paraboliska antena RT-32, kas ir lielākā Ziemeļeiropā un astotā lielākā pasaulē, kā arī otra – 16 metrus augsta antena RTs-16. Vari doties ekskursijā, kurā ietilpst pastaiga Irbenes teritorijā, pazemes tuneļa apmeklējums un raķešu konstruktora Frīdriha Candera memoriālās telpas apskate ēkā “Kristāls”.

Zvaigznīte - Irbenes militārā apbūve

200 hektāru lielā platībā te kādreiz atradusies ļoti slepena militārā bāze, kuru aizņēmusi kara daļa Nr. 51429. Pie tās atradās kādreiz dzīvelīga armijas pilsētiņa

OLMAŅU BATERIJA NR.456 (padomju militārā bāze "Krasnoflotska")

Beidzoties Otrajam pasaules karam, Padomju armijai Latvijas krastos bija nepieciešams izvietot jaunas krasta aizsardzības baterijas, jo esošās artilēristi bija saspridzinājuši 1941. gadā. Tika izmantots viss, kas tobrīd atradās flotes arsenālā, līdz ar to Olmaņos tika uzstādīti franču inženiera Kanē sistēmas Pirmā pasaules kara laika 152 mm (6 collu) lielgabali. Kanē sistēmas lielgabali tika izmantoti gan krasta aizsardzībai, gan arī uz kuģiem.

 

2006. gada  1.maijs. Deg kazarmas / Kanē tipa lielgabals / Baterijas plāns

Sākumā ieročus izgatavoja Obuhovskijas, pēc tam - Permas rūpnīcā. Olmaņos, baterijā Nr.456 tika uzstādīti 152 mm lielgabali, kurus izgatavoja rūpnīcā Permā. Metāla lielgabali ar divgalvainā ērgļa simbolu un uzrakstu „1898. gads” atkal bija gatavi sargāt impērijas krastus. Neskatoties uz cienījamo vecumu, lielgabali kalpoja godam. Šāvieni tika veikti trīs, četras reizes gadā. Mērķēšanas precizitāti nodrošināja tālmērs, kas bija novietots uz koka torņa. Rajons, kurā dislocējās 456. baterija, bija kā nosēts ar zemnīcām un dotiem, ko aiz sevis bija atstājis vācu karaspēks, kas šajā vietā bāzējās no 1945. gada janvāra līdz maijam.

Kurzemes katla laikā vācieši bija nopietni nobažījušies, ka Padomju karaspēks varētu izsēdināt desantniekus Kurzemes krastos, tādēļ šeit izveidoja spēcīgu pretdesanta aizsardzību.

1952. gadā Olmaņos ieradās celtniecības bataljons, vēlāk tam pievienojās vēl viens. Vienā celtniecības bataljonā dienēja 500 cilvēku. Drīz vien pēc ierašanās bataljoni ķērās pie tobrīd modernākās un spēcīgākās krasta aizsardzības baterijas izbūves, lai tajā varētu novietot četrus 152 mm lielgabalus MU-2.

Kopumā ar šādiem lielgabaliem tika nokomplektētas divas lielgabalu baterijas pie Ļeņingradas, viena šeit , Olmaņos, viena Sīres pussalā Igaunijā un viena Polijā. Šobrīd visi šie lielgabali ir sagriezti lūžņos izņemot divus. Viens no tiem atrodas kara muzejā Varšavā, otrs – muzejā Maskavā.

 

Lielgabala pozīcijas plāns / Lielgabals Mu-2

Jaunā baterija Nr. 456. sastāvēja no četrām lielgabalu pozīcijām, komandpunkta ar tālmēra torni un inženieru pozīcijām. Komandpunkts bija aprīkots ar dīzeļģeneratoru. Komandpunkta vajadzībām tika uzbūvēta arī ūdenstvertne ar 50 m3 ietilpību ugunsgrēka gadījumā. Kara pilsētiņā tika uzbūvēti arī dzīvojamie nami virsnieku ģimenēm, sanitārā daļa un saimniecības ēkas. Interesanti, ka komandpunkts ir uzbūvēts uz 1940. gadā celtas ēkas pamatiem, pirms tam celtniecības vietu attīrot no vecās armatūras un caurulēm. Kad lielgabalu pozīciju betonēšanas un celtniecības darbi tika pabeigti ar baržām no Ļeņingradas uz Ventspili atgādāja lielgabalu korpusus un to aizsargbruņas. Ventspils ostā tas viss tika pārkrauts uz dzelzceļa platformas un nogādāts līdz stacijai „Olmaņi”. No tās, pa speciāli uzbūvētu šaursliežu (600 mm) dzelzceļu, lielgabalus nogādāja līdz pat krasta aizsardzības baterijai. Speciālisti no visas Padomju Savienības aprīkoja krasta aizsardzības bateriju ar elektroniskajām ierīcēm, dīzeļģeneratoriem, šāviena vadības sistēmām, ugunsdzēsības iekārtām, kā arī gaisa filtrācijas sistēmām, kas bija identiskas tām, kas atradās civilās aizsardzības patvertnēs. Virs komandpunkta atrodas novērošanas tornis, kurā atradās galvenās optiskās ierīces: tālmērs, ar kura palīdzību tika noteikts attālums līdz mērķim, un vizieris, ar kuru mērīja šāviena leņķi. Visas baterijas izbūve, vadoties pēc 1939. gada cenām izmaksāja ap 20 miljoniem rubļu. 1955. gadā krasta aizsardzības baterija bija pilnā kaujas gatavībā. Jau pirmie šāvieni izrādīja augstu precizitāti. Krasta aizsardzības baterijas rajona piekraste tika aprīkota ar pretdesanta aizsardzību. Tika izraktas tranšejas, ierīkotas pozīcijas ložmetējiem, kā arī vairāku kilometru garumā novilktas dzeloņdrātis. 

Uzreiz pēc tam, kad jaunā baterija bija pabeigta, sākās vecās, ar Kanē lielgabaliem bruņotās, baterijas likvidācija. Lielgabalus demontēja un ar traktora palīdzību nogādāja līdz dzelzceļam, pa kuru tie tika aizvesti uz Ventspili.

1975. gadā 456. bateriju iekonservēja, lai vajadzības gadījumā to atkal varētu izmantot. Olmaņos izvietojās zenītraķešu divizions ar S-125 raķešu kompleksiem. Kāpu zonā tika izveidoti aizsargvaļņi raķešu palaišanas iekārtām, tika izveidots arī laukums radiolokācijas iekārtām, kā arī uzbūvētas dzelzsbetona garāžas raķešu transportēšanas un uzlādes mašīnām.

1993. gadā karaspēks izvācās no Olmaņiem, līdzi paņemot tika raķetes un lādiņus. Viss pārējais– gan ēkas, gan iekārtas, gan citas mantas - tika nodots Latvijas valdībai. Kādu laiku armijas pilsētiņu apsargāja Latvijas Zemessardze. Latvijas NBS izskatīja jautājumu par to, lai saglabātu krasta aizsardzības bateriju, un to turpmāk varētu izmantot gan mācībām, gan aizsardzībai. Šādas krasta aizsardzības baterijas esamība nodrošinātu Latvijai militāro kontroli pār Irbenes jūras šaurumu un politisko jautājumu saasināšanās gadījumā nodrošinātu spēcīgu aizsardzību. Par objekta saglabāšanu tūrisma vajadzībām uzstāja arī Tārgales pagasta padome. Toreizējais pagasta padomes izpilddirektors Ivars Smukkalns ne vienu vien reizi vērsās gan reģionālajās, gan valsts iestādēs ar lūgumu, lai objekta apsaimniekošanu uztic vietējai pašvaldībai. Visa Eiropa būtu braukusi aplūkot unikālo krasta aizsardzības bateriju, tāpat kā šobrīd eiropieši brauc aplūkot Sveaborgas cietoksni, kurā arī atrodas krievu lielgabali un kuram ir piešķirts UNESCO pasaules vēstures mantojuma statuss.

Diemžēl neviena no iecerēm naudas trūkuma dēļ netika īstenota, un krasta baterija tika pamesta likteņa varā, kādu brīdi par armijas pilsētiņu un lielgabaliem rūpējās kultūras un vēstures entuziasti Edgars un Zoja Sīļi. Tomēr 200 tonnas pirmšķirīga metāla nedeva miera zagļiem un vandāļiem. Pilsētiņas iedzīvi un mantas izvazāja marodieri, pie viena izlaupot arī robežsardzes punktu pie Irbes upes. Pašiem lielgabaliem gan izdevās pozīcijās nostāvēt vēl trīs gadus, taču arī tos 1996. gadā sagrieza metāllūžņos. Pēc melnā metāla zagļiem nāca kabeļu zagļi, tika demontēti arī jaudīgie dīzeļģeneratori, aizstiepts tālmērs, militāro jautājumu lietpratēji pievāca formulārus un rasējumus. 2006. gadā divi cilvēki alkohola reibumā, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni, aizdedzināja kazarmas. Abi gāja bojā ugunī. Viss, kas palicis pāri no kazarmām – ķieģeļu sienas. Unikālais militārās vēstures mantojums ir izpostīts un pamests. Tagad tajā iemaldās tikai retais militārās vēstures entuziasts.

Paldies visiem, kas piedalījās, tie bija: Gunz, Pīrāgz, Anete, Mr. Nighttrain. Jāpiemin, ka gaisa temperatūra ekspedīcijas norises dienā bija ap -15 grādu robežās, sniega kārta - ap 30cm bieza. Īpašs paldies Mr.Nighttrain par sarūpēto fotogrāfiju, kurā redzama kazarmu degšana. Bildes autors, augstā ieņemamā amata dēļ savu vārdu šoreiz gan lūdza neminēt, bet paldies arī viņam.

Materiāls rakstam tulkots no Jurija Melkonova grāmatas "Kurzemes piekrastes lielgabali", tāpat arī lielgabala rasējums, liegabala pozīcijas rasējums un Olmaņu plāns adaptēts latviešu valodā un izmantots kā uzskates materiāls šajā publikācijā no Jurija Melkonova grāmatas "Kurzemes piekrastes lielgabali". Pētījuma autora mājas lapa - www.melkon.lv

Padomju robežsardzes novērošanas tornis - skatu tornis Pāvilostā

Kādreizējais padomju robežsardzes novērošanas tornis, kuru neizmantoja kopš 90. gadu sākuma, tagad kļuvis par skatu platformu, uz kuras novietots 360 grādu leņķī grozāms sauszemes teleskops un trīs novērošanas kameras. Skaists skats uz jūru un kuģiem, var vērot arī putnus. Tornī atļauts kāpt tikai diennakts gaišajā laikā.Apmeklētājiem jārēķinās ar fizisko un traumatisma risku un jāizvērtē savas spējas un veselības stāvoklis. Skatu tornī un apkārtējā teritorijā notiek videonovērošana. Ziemas sezonā tas apmeklētājiem būs slēgts.

Pāvilostas novada dome atgādina, ka skatu tornis atrodas militāro objektu aizsardzības zonā, uz Aizsardzības ministrijas īpašumā esošas zemes, kas nodota pašvaldībai lietošanā.

Padomju armijas automašīnu kolekcija Dundagā

Viesu nama Pūpoli saimnieks Edgars Kārklevalks Dundagas novadā jau vairāk kā 15 gadus ar paša iegādātu un atjaunotu Padomju armijas kravas automašīnu GAZ-66 (līdz 24 personām) un UAZ-3151 (līdz 6 personām) piedāvā doties vēsturiski izzinošā braucienā pa Ziemeļkurzemi, maršrutā iekļaujot bijušās militārās teritorijas.

Viesu nama teritorijā ir apskatāmas Padomju armijas automašīnas un cita tehnika: GAZ-66, GAZ-63, pārvietojamā virtuve (полевая кухня), Padomju Armijas leģenda ZIL-157 (sakarnieku), UAZ-3151 (командирская) un "Amfībija" (Большой плавающий автомобиль БАВ).

Padomju armijas mērķpoligona novērošanas tornis (Virsnieku kurgāns)

Līdz II Pasaules karam šeit atradās "Vairogu" mājas. Poligona veidošanas laikā to, kas bija palicis pāri no saimniecības - mūrus, ābeļdārza paliekas, arī daļu no Veczvārdes muižas drupām - sastūma vienuviet, veidojot piramīdas formas uzkalnu un uz tā uzbūvēja novērošanas torni. To izmantoja kā novērošanas punktu armijas mācību manevru koordinācijai. Tautā šo vietu dēvē par Kurgānu.

No uzkalna paveras brīnišķīgs skats uz bijušo poligonu un Zvārdes dabas parka un dabas lieguma mežu masīviem. Arī putnu vērošanai piemērota vieta.

Kurgāna apkārtne  nav labiekārtota. Zvārdes baznīca - Kurgāns 1 km.

Padomju slepenais bunkurs

Atrodas 9 metrus zem SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne”” ēkas un tai piegulošās teritorijas; “Skaļupes”, Līgatnes novads, Līgatnes pagasts, LV-4110.

1968. gada aprīlī Latvijas PSR Ministru padome iesniedza priekšlikumu Komunistiskās partijas Centrālās komitejas birojam par objekta “4. pārvaldes pansionāts” celtniecību. Objekta uzdevums – nodrošināt minimāli nepieciešamos apstākļus ilgstošam darbam Latvijas PSR Ministru Padomei, LPSR Komunistiskās Padomes vadībai, LPSR valsts plāna vadībai - ap 250 cilvēkiem, ja šie cilvēki tiktu pārvietoti no Rīgas pēc draudoša stāvokļa izsludināšanas (kodolkara situācijas gadījumā). Bunkurs ir iekārtots 9 metrus zem zemes, 2000 m2 platībā. Tā bija spēcīgākā autonomā saimnieciskā struktūra ar visu nepieciešamo un vismodernāko tā laika aprīkojumu, kā arī viena no stratēģiski svarīgākajām vietām padomju laika Latvijā kodolkara situācijas gadījumā.

Objekta būves sastāvā ietilpst: darba telpas, telpas atpūtai un ēdināšanai, sanitārie un sadzīves iekārtojumi un pārtikas bloks. Tam ir aizsargāta pazemes darba telpa – patvertne, sanatorijveida guļamkorpuss ar 250 vietām, nodrošinājuma objekti – dīzeļģeneratora telpa, garāža, veļas mazgātava, kurināmā/degvielu/smērmateriālu noliktavas, ūdensapgādes un kanalizācijas iekārtas, ārpusteritorijas tīkli, piebraucamais autoceļš, augstsprieguma kabeļtrase, telefonkabelis, kā arī 24 dzīvokļu dzīvojamā māja apkalpojošajam personālam. Līdz mūsdienām saglabāts viss autentiskais pazemes aprīkojums. Objektā apskatāmi plāni un dažādu situāciju atspoguļojumi - kas notiek, ja kara gadījumā tiek pārrauti visu hidroelektrostaciju dambji, kādas teritorijas applūstu ar ūdeni, kā tas ietekmētu pārējās lielākās pilsētas. Tāpat apskatāma autonomā elektrostacija ar dīzeļģeneratoriem un degvielas noliktavu, kondicionēšanas iekārtas gaisa attīrīšanai ar skābekļa rezervēm, ūdensapgādes un kanalizācijas iekārtas, kas darbojas pēc zemūdenes principa, telekomunikāciju bloks, kas spēj nodrošināt tiešos sakarus ar Maskavu – Kremli un autonomus sakarus ar visiem svarīgākajiem dienestiem valstī, unikālu karti ar vēsturiskiem kolhozu nosaukumiem, autentisku ēdnīcu ar tipisku padomju laiku ēdienkarti, dažādu padomju laika atribūtiku, kā arī sadzīves lietas.

Padomju armijas raķešu bāze Zeltiņos

Atrodas “Medņukalni”, Zeltiņu pagasts, Alūksnes novads.

No 1961. līdz 1989.gadam Alūksnes rajona “Zeltiņos” darbojās padomju armijas īpaši slepens militārs objekts – kodolraķešu bāze. Te izvietotas virszemes vidējā rādiusa ballistiskās raķetes P-12(8K63), P12Y(8K63Y) ar 4 starta laukumiem. Lidojuma attālums 2200 km. Šajā periodā armija izmanto apmēram 300 ha lielu, ar dzeloņdrātīm iežogotu teritoriju. Sadzīves (dzīvojamā) zona un īpaši slepenā zona – palikušas mantojumā arī šobrīd. Betonētie ceļi ved uz tajā laikā acij slēptām vietām – angāriem, palaišanas laukumiem, bumbu patvertnēm.

Kompakta teritorija nepilna kilometra attālumā no valsts reģionālās nozīmes autoceļa P34 “Sinole-Silakrogs”, vairāku desmitu hektāru platībā izvietotas dažādas būves saistībā ar kodolraķešu uzturēšanu un apkalpošanu (angāri, degvielas u.c. materiālu noliktavas, kara tehnikas apkopes telpas, novērošanas posteņi, asfaltēti un betonēti laukumi, piebraucamie ceļi). Teritorijā bija nodrošināta autonomā elektrības padeve, ūdensapgāde un siltumapgāde, kas ar armijas izvešanu tika iznīcināta. Pēc armijas aiziešanas, daļa tehnikas tika nodota pašvaldības pārziņā.

Šobrīd apskatāmi 20 ha bijušā militārā mantojuma teritorijas, kuras dienvidrietumu daļu piedāvā kā tūrisma apskates objektu. Bāze tūristiem tiek piedāvāta divos veidos – pamatekspozīcija par raķešu bāzes vēsturi, kas atrodas Zeltiņu muzeja telpās un tūrisma maršruts bāzes teritorijā. 

Teritorijā iespējams izbaudīt lielisku lāzertaga spēli draugu kompānijā – līdz 12 personām. Iespējams izvēlēties spēles ilgumu 1 stunda 1,5 stundas, vai 2 stundas. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās vismaz divas dienas pirms spēles. Pieteikšanās zvanot +371 26520677!

Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija "Padomju gadi"

Iekārtota Aizkraukles pagasta vecajā kultūras namā. Ekspozīcija atspoguļo padomju cilvēka sadzīvi, darbu, atpūtu, izglītību un kultūru, kā arī Aizkraukles (padomju laikā – Stučka) un Pļaviņu HES izveides vēsturi. Apskatāms “Sarkanais stūrītis” ar tā laika propagandas materiāliem, partijas funkcionāra kabinets,  tipisks padomju laika dzīvoklis ar dzīvojamo istabu, virtuvi, vannas istabu un tualeti un to atbilstošajiem atribūtiem. Dažas telpas veltītas padomju laika medicīnai, tūrismam, sportam un represijām. Ekspozīcijas centrā ir plaša zāle ar padomju laikā ražotajām automašīnām. Ekspozīcijas izveidi 2016. g. uzsāka Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs, izvietojot to trīs stāvos. Šobrīd tā ir Baltijā plašākā šāda veida minētajam periodam veltītā ekspozīcija.

Kādreizējā padomju armijas raķešu bāze "Raķetnieki"

Kādreizējās padomju armijas bāzes ēkas ir avārijas stāvoklī, taču teritorijā ir iekārtota mototrase. Teritoriju var apskatīt apstaigājot ar kājām, taču nepieciešami labi apavo pret dubļiem un smiltīm.

Papes padomju armijas bāze, kantora ēka un pazemes slepenais bunkurs

Padomju armijas visnieku nama, kantora ēkas, garažu utml. apbūve ir sliktā stāvoklī, Pagasts mēģina pārdot visu kompleksu, taču līdz šim neveiksmīgi.

Pārsteidzošs objekts ir pazemes pretgaisa uzbrukumu bunkurs blakus virsnieku mājai. Labi saglabājies.   

Padomju robežsardzes punkts Jūrmalciemā

Jūrmalciemā atrodas kādreizējās robežapsardzes kontroles postenis, tornis un pludmalē lepni gozējas traktors! Kā tas tur nokļuvis ir jājautā vietējiem gidiem!

Pasakaini skaista un interesanta vieta - gan ar savu padomju laika auru, gan jūras krasta valdzinājumu. 

OLMAŅU BATERIJA NR.456 (padomju militārā bāze "Krasnoflotska")

Beidzoties Otrajam pasaules karam, Padomju armijai Latvijas krastos bija nepieciešams izvietot jaunas krasta aizsardzības baterijas, jo esošās artilēristi bija saspridzinājuši 1941. gadā. Tika izmantots viss, kas tobrīd atradās flotes arsenālā, līdz ar to Olmaņos tika uzstādīti franču inženiera Kanē sistēmas Pirmā pasaules kara laika 152 mm (6 collu) lielgabali. Kanē sistēmas lielgabali tika izmantoti gan krasta aizsardzībai, gan arī uz kuģiem.

 

2006. gada  1.maijs. Deg kazarmas / Kanē tipa lielgabals / Baterijas plāns

Sākumā ieročus izgatavoja Obuhovskijas, pēc tam - Permas rūpnīcā. Olmaņos, baterijā Nr.456 tika uzstādīti 152 mm lielgabali, kurus izgatavoja rūpnīcā Permā. Metāla lielgabali ar divgalvainā ērgļa simbolu un uzrakstu „1898. gads” atkal bija gatavi sargāt impērijas krastus. Neskatoties uz cienījamo vecumu, lielgabali kalpoja godam. Šāvieni tika veikti trīs, četras reizes gadā. Mērķēšanas precizitāti nodrošināja tālmērs, kas bija novietots uz koka torņa. Rajons, kurā dislocējās 456. baterija, bija kā nosēts ar zemnīcām un dotiem, ko aiz sevis bija atstājis vācu karaspēks, kas šajā vietā bāzējās no 1945. gada janvāra līdz maijam.

Kurzemes katla laikā vācieši bija nopietni nobažījušies, ka Padomju karaspēks varētu izsēdināt desantniekus Kurzemes krastos, tādēļ šeit izveidoja spēcīgu pretdesanta aizsardzību.

1952. gadā Olmaņos ieradās celtniecības bataljons, vēlāk tam pievienojās vēl viens. Vienā celtniecības bataljonā dienēja 500 cilvēku. Drīz vien pēc ierašanās bataljoni ķērās pie tobrīd modernākās un spēcīgākās krasta aizsardzības baterijas izbūves, lai tajā varētu novietot četrus 152 mm lielgabalus MU-2.

Kopumā ar šādiem lielgabaliem tika nokomplektētas divas lielgabalu baterijas pie Ļeņingradas, viena šeit , Olmaņos, viena Sīres pussalā Igaunijā un viena Polijā. Šobrīd visi šie lielgabali ir sagriezti lūžņos izņemot divus. Viens no tiem atrodas kara muzejā Varšavā, otrs – muzejā Maskavā.

 

Lielgabala pozīcijas plāns / Lielgabals Mu-2

Jaunā baterija Nr. 456. sastāvēja no četrām lielgabalu pozīcijām, komandpunkta ar tālmēra torni un inženieru pozīcijām. Komandpunkts bija aprīkots ar dīzeļģeneratoru. Komandpunkta vajadzībām tika uzbūvēta arī ūdenstvertne ar 50 m3 ietilpību ugunsgrēka gadījumā. Kara pilsētiņā tika uzbūvēti arī dzīvojamie nami virsnieku ģimenēm, sanitārā daļa un saimniecības ēkas. Interesanti, ka komandpunkts ir uzbūvēts uz 1940. gadā celtas ēkas pamatiem, pirms tam celtniecības vietu attīrot no vecās armatūras un caurulēm. Kad lielgabalu pozīciju betonēšanas un celtniecības darbi tika pabeigti ar baržām no Ļeņingradas uz Ventspili atgādāja lielgabalu korpusus un to aizsargbruņas. Ventspils ostā tas viss tika pārkrauts uz dzelzceļa platformas un nogādāts līdz stacijai „Olmaņi”. No tās, pa speciāli uzbūvētu šaursliežu (600 mm) dzelzceļu, lielgabalus nogādāja līdz pat krasta aizsardzības baterijai. Speciālisti no visas Padomju Savienības aprīkoja krasta aizsardzības bateriju ar elektroniskajām ierīcēm, dīzeļģeneratoriem, šāviena vadības sistēmām, ugunsdzēsības iekārtām, kā arī gaisa filtrācijas sistēmām, kas bija identiskas tām, kas atradās civilās aizsardzības patvertnēs. Virs komandpunkta atrodas novērošanas tornis, kurā atradās galvenās optiskās ierīces: tālmērs, ar kura palīdzību tika noteikts attālums līdz mērķim, un vizieris, ar kuru mērīja šāviena leņķi. Visas baterijas izbūve, vadoties pēc 1939. gada cenām izmaksāja ap 20 miljoniem rubļu. 1955. gadā krasta aizsardzības baterija bija pilnā kaujas gatavībā. Jau pirmie šāvieni izrādīja augstu precizitāti. Krasta aizsardzības baterijas rajona piekraste tika aprīkota ar pretdesanta aizsardzību. Tika izraktas tranšejas, ierīkotas pozīcijas ložmetējiem, kā arī vairāku kilometru garumā novilktas dzeloņdrātis. 

Uzreiz pēc tam, kad jaunā baterija bija pabeigta, sākās vecās, ar Kanē lielgabaliem bruņotās, baterijas likvidācija. Lielgabalus demontēja un ar traktora palīdzību nogādāja līdz dzelzceļam, pa kuru tie tika aizvesti uz Ventspili.

1975. gadā 456. bateriju iekonservēja, lai vajadzības gadījumā to atkal varētu izmantot. Olmaņos izvietojās zenītraķešu divizions ar S-125 raķešu kompleksiem. Kāpu zonā tika izveidoti aizsargvaļņi raķešu palaišanas iekārtām, tika izveidots arī laukums radiolokācijas iekārtām, kā arī uzbūvētas dzelzsbetona garāžas raķešu transportēšanas un uzlādes mašīnām.

1993. gadā karaspēks izvācās no Olmaņiem, līdzi paņemot tika raķetes un lādiņus. Viss pārējais– gan ēkas, gan iekārtas, gan citas mantas - tika nodots Latvijas valdībai. Kādu laiku armijas pilsētiņu apsargāja Latvijas Zemessardze. Latvijas NBS izskatīja jautājumu par to, lai saglabātu krasta aizsardzības bateriju, un to turpmāk varētu izmantot gan mācībām, gan aizsardzībai. Šādas krasta aizsardzības baterijas esamība nodrošinātu Latvijai militāro kontroli pār Irbenes jūras šaurumu un politisko jautājumu saasināšanās gadījumā nodrošinātu spēcīgu aizsardzību. Par objekta saglabāšanu tūrisma vajadzībām uzstāja arī Tārgales pagasta padome. Toreizējais pagasta padomes izpilddirektors Ivars Smukkalns ne vienu vien reizi vērsās gan reģionālajās, gan valsts iestādēs ar lūgumu, lai objekta apsaimniekošanu uztic vietējai pašvaldībai. Visa Eiropa būtu braukusi aplūkot unikālo krasta aizsardzības bateriju, tāpat kā šobrīd eiropieši brauc aplūkot Sveaborgas cietoksni, kurā arī atrodas krievu lielgabali un kuram ir piešķirts UNESCO pasaules vēstures mantojuma statuss.

Diemžēl neviena no iecerēm naudas trūkuma dēļ netika īstenota, un krasta baterija tika pamesta likteņa varā, kādu brīdi par armijas pilsētiņu un lielgabaliem rūpējās kultūras un vēstures entuziasti Edgars un Zoja Sīļi. Tomēr 200 tonnas pirmšķirīga metāla nedeva miera zagļiem un vandāļiem. Pilsētiņas iedzīvi un mantas izvazāja marodieri, pie viena izlaupot arī robežsardzes punktu pie Irbes upes. Pašiem lielgabaliem gan izdevās pozīcijās nostāvēt vēl trīs gadus, taču arī tos 1996. gadā sagrieza metāllūžņos. Pēc melnā metāla zagļiem nāca kabeļu zagļi, tika demontēti arī jaudīgie dīzeļģeneratori, aizstiepts tālmērs, militāro jautājumu lietpratēji pievāca formulārus un rasējumus. 2006. gadā divi cilvēki alkohola reibumā, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni, aizdedzināja kazarmas. Abi gāja bojā ugunī. Viss, kas palicis pāri no kazarmām – ķieģeļu sienas. Unikālais militārās vēstures mantojums ir izpostīts un pamests. Tagad tajā iemaldās tikai retais militārās vēstures entuziasts.

Paldies visiem, kas piedalījās, tie bija: Gunz, Pīrāgz, Anete, Mr. Nighttrain. Jāpiemin, ka gaisa temperatūra ekspedīcijas norises dienā bija ap -15 grādu robežās, sniega kārta - ap 30cm bieza. Īpašs paldies Mr.Nighttrain par sarūpēto fotogrāfiju, kurā redzama kazarmu degšana. Bildes autors, augstā ieņemamā amata dēļ savu vārdu šoreiz gan lūdza neminēt, bet paldies arī viņam.

Materiāls rakstam tulkots no Jurija Melkonova grāmatas "Kurzemes piekrastes lielgabali", tāpat arī lielgabala rasējums, liegabala pozīcijas rasējums un Olmaņu plāns adaptēts latviešu valodā un izmantots kā uzskates materiāls šajā publikācijā no Jurija Melkonova grāmatas "Kurzemes piekrastes lielgabali". Pētījuma autora mājas lapa - www.melkon.lv

Zvārdes šautuve un kādreizējā padomju militārā bāze "Lapsas"

Aviācijas uzlidojumu apkalpojošā armijas daļa tika izveidota Lapsās. Teritorijā joprojām atrodas padomju apbūve, bijušās kazarmas, ēdnīca, novērošanas tornis utml. Šeit atrodas arī Zvārdes glābšanas biedrības muzejs, kurā apskatāmi gan 2.Pasaules kara, gan padomju laika eksponāti no šīs bāzes.

No 1954 līdz 1993.gadam šeit bija aviācijas uzlidojumu poligons un ne tikai. Šāva arī no „Neuzvaramā” borta ieročiem. Aptuveni 19800 kvadrātkilometru lielu teritoriju bija pārņēmusi padomju armija. Pati mērķu zona bija dziļāk mežos un aizņēma aptuveni 1800 kvadrātkilometru teritoriju. 78% no teritorijas klāj meži, purvi un aizaugošas pļavas. Ceļi poligona laikā bija visai nosacīti. Tikai deviņdesmito gadu vidu tika uzbūvēts normāls grants ceļš, kas savienoja Kokmuižu ar Striķiem. Pārējos ceļus ar laiku sabūvēja mežu īpašnieki, lai tos varētu apsaimniekot.

Akmeņraga bāka un padomju robežsardze

Akmeņraga (Akmensraga) bāka atrodas Baltijas jūras Latvijas piekrastē, Akmensragā (Akmeņragā), Pāvilostas novada Sakas pagastā.

Pārējo Latvijas bāku vidū izceļas ar savu atrašanos kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē. Tās gaisma atzīmē akmeņainu, apmēram divas jūras jūdzes jeb 3,7 km garu sēkli, kurš iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā. Jūras dziļums šajā sēklī ir tikai nedaudz virs diviem metriem. Vieta, kur atrodas bāka, palikusi turpat, bet piekraste gadu gaitā atkāpusies. Neskatoties uz to, ka šeit jau no 1879. gada dega navigācijas uguns, Akmeņrags pieredzējis vairākas kuģa katastrofas. No tām zināmākā ir Latvijas tvaikoņa “Saratow” uzskriešana uz sēkļa 1923. gada septembrī. “Saratow” 1919. gadā uz neilgu laiku kļuva par Latvijas pagaidu valdības mājvietu.

Pašreizējais 37 m augstais bākas tornis uzcelts 1921. gadā, bet iepriekšējo bāku nopostīja I Pasaules kara laikā. Akmeņraga bākas divas bākugunis, zaļā krāsā, iedegas reizi 7,5 sekundēs. 2013. gadā atjaunots gan iekšējais, gan ārējais krāsojums.

Akmeņraga bākā ir iespēja uzkāpt pa vītņveida kāpnēm. Uzkāpjot bākā, paveras fantastisks skats uz jūru un apkārtnes mežiem. Bāka ir Akmeņraga galvenā rota. 2011. gadā tika rekonstruēts ceļš līdz Akmeņraga bākai.

Kādreizējā padomju armijas militārā bāze Pāvilostā - aktīvās atpūtas centrs

PSRS laikā šeit atradās robežsardzes daļa, citas padomju armijas daļas - sakarnieki un zeme - gaiss raķešu bāze atradās vairākus kilometrus tālāk mežā. Pēc neatkarības atgūšanas bija izvietota Latvijas armija.

Kādreizējā padomju armijas militārajā bāze šobrīd ir ierīkots rekreācijas, aktīvās atpūtas un nometņu centrs - personības izaugsmei mijiedarbībā ar dabu un apkārtējiem cilvēkiem. 

Vieta atpūtai un nakšņošanai gan tūristu grupām, gan ģimenēm. Istabiņas, dušas, WC, ugunskura vietas, plaša teritorija aktivitātēm, dabas skaņas. Rezervācijas veikt iepriekš, zvanot +371 26314505.

 

Mežgarciems - former settlement and base of the Soviet Air Defense Forces

Atrodas Carnikavas novadā, Mežgarciemā netālu no Autoceļa P1.

Padomju okupācijas perioda kartēs Mežgarciems neeksistēja. Teritorija ir daļa no meža vai iezīmēta kā „pionieru nometnes vieta”. Nekas neliecināja, ka tur atradās Padomju militārpersonām būvēta pilsētiņa ar pretgaisa aizsardzības bāzi. Viens no Padomju armijas objektiem, kas Latvijas zemi padarīja par militarizētāko vietu pasaulē.

Pēc 2. pasaules kara Latvijas teritorijā turpinājās strauju un vērienīgu Padomju armijas dislokāciju vietu būvniecība. Svešās armijas karabāzes bija kā valsts valstī. Karaspēka daļas bija gandrīz katrā Latvijas vietā. Īpaši priviliģēta sabiedrības daļa bija atvaļinātie PSRS militāristi un to ģimenes, kuriem prioritāri bija jānodrošina dzīvojamā platība. Daudzi izvēlējās Latvijas pilsētas, jo tur bija augstāks dzīves līmenis kā citviet Padomju Savienībā. Militārpersonu kriminālnoziegumi, impēriskā attieksme un visatļautība visspilgtāk raksturoja Padomju armijas klātbūtni Latvijā, demonstrējot režīma vienaldzīgo attieksmi pret Latviju un tās pamatiedzīvotājiem. Rūpīgi uzturētais mīts par „laimīgo dzīvi Padomju Latvijā” un „Padomju armiju kā atbrīvotāju” patiesībā bija „dzīve uz pulvera mucas”.

Mūsdienās var aplūkot armijas bāzes teritoriju. Īpaši interesanti ir Padomju armiju reprezentējošie vides objekti.

 

Karostas Ziemeļu mols

Latvijā garākais mols – Ziemeļu mols – būvēts 19. gadsimta beigās kā ļoti svarīga Liepājas Jūras cietokšņa un militārās ostas daļa. Mola garums ir 1800 metri, platums – 7,35 metri.

Ziemeļu mols aizsargā Liepājas ostas akvatoriju no Ziemeļrietumu vējiem

Šī ir liepājnieku un pilsētas viesu iecienīta vieta, kur vērot saulrietus un makšķerēt jūras zivis, bet vētras laikā šeit var redzēt varenās dabas skatus, kad ar pilnu spēku bango jūra.

Pie Ziemeļu mola ierīkota plaša stāvvieta, kurā iespējams atstāt automašīnu. Apmeklētāju ērtībām pieejamas arī labierīcības un kafejnīca ar unikālu skatu uz jūru. (liepāja travel)

 

Karostas cietums

Karostas cietums ir vienīgais tūristiem atvērtais militārais cietums Eiropā, kas atzīts par pārsteidzošāko un neparastāko viesnīcu pasaulē.

Ēka celta ap 1900. gadu hospitāļa vajadzībām, tomēr šim mērķim nekad nav izmantota. Tā pielāgota īslaicīgai disciplinārsoda izciešanas vietai jeb virssardzei. Šādiem nolūkiem ēka kalpojusi līdz pat 1997. gadam, kad kameras atstāja pēdējie ieslodzītie. Šo gadu laikā no Karostas cietuma neviens nekad nav izbēdzis.

Mainoties varām, iestādes mērķis palika nemainīgs – vieta likteņu salaušanai un brīvā gara apspiešanai. Ieslodzītie bija gan revolucionāri, cara armijas matroži un apakšvirsnieki, gan vācu dezertieri, Staļina laika tautas ienaidnieki, gan arī padomju armijas un Latvijas armijas karavīri.

Šobrīd Karostas cietumā ir iespēja doties ekskursijā gida pavadībā. Ekskursijas laikā var apskatīt cietumu, kas tikpat kā nav mainījies kopš cara laikiem, uzzināt tā vēsturi, apskatīt kameras un karceri, kā arī dzirdēt interesantus un pat spocīgus stāstus no cietuma dzīves.

Adrenalīna meklētājiem būs piemērota realitātes izrāde „Aiz restēm” vai iespēja mēģināt izkļūt no slēgtajām istabām, pavisam bezbailīgajiem – nakšņošana cietuma kamerā.

Karostas cietumā darbojas Karostas apmeklētāju centrs, padomju laika bufete un suvenīru veikals. Tiem, kas vēlas apskatīt tuvāko apkārtni un izbaudīt Karostas valdzinājumu, tiek piedāvāti gidu pakalpojumi.

Related stories

Aviācijas motoru izmēģinājumu laboratorija

Padomju laikā ziemeļos no Spilves ielas atradās dīvains objekts, ja atmiņa neviļ - ar diviem no sarkaniem ķieģeļiem celtiem zemiem taisnstūrveida „mega – skursteņiem”, no kurienes samērā bieži atskanēja lidmašīnu motoru rēkoņai līdzīga reaktīva skaņa.

Atmiņas par Spilves helikoperu bāzi

Padomju laikā Spilves lidostas dienvidrietumdaļā atradās helikopteru bāze. To varēja labi pārskatīt no tuvāk esošajām Kleistu meža kāpām, gan Rīgas – Bolderājas dzelzceļa atzara, kas veda uz Rīgas laku un krāsu fabriku.

Kāpēc Latvijā nenotika Olimpiskās sacensības....jeb zemūdeņu remontdarbi Daugavgrīvā, Baltijas jūras kara flotes remontrūpnīcā

Kad 1980. gadā Maskava gatavojās Olimpiskajām vasaras spēlēm, bija aktuāls jautājums – kur rīkot burāšanas sacensības? Izrādās, ka izvēle kritusi sākotnēji uz Rīgu, jo ir ideāli apstākļi burāšanai Rīgas jūras līcī un pilsēta arī veca un skaista, kaunā nekritīs. Taču daļa rīdzinieku vēl atceras vai arī jaunāka paaudze ir lasījusi internetā, ka Rīga ,,it kā.. atteikusies no šī augstā goda un tāpēc sacensību rīkošana pārcelta uz Tallinas piepilsētu Piritu. Igauņi saņēma milzīgu finansējumu un uzcēla sev jaunu un modernu burāšanai un atpūtai domātu kompleksu, kuru pēc Olimpiādes beigām brauca apbrīnot neviens vien latvietis.... Taču nu atklājusies viena interesanta nianse – kļuvis zināms, kāpēc Rīga atteikusies no šī goda...

PSRS armijas bāze Mārcienā

Baltija padomju impērijai bija viena no svarīgākajām aizsardzības līnijām, galējais rietumu bastions, tāpēc karaspēka koncentrācija te bija milzīga. Pastāv uzskats, ka Latvija tolaik bija vismilitarizētākā teritorija pasaulē. Precīzs militārpersonu skaits nav zināms, dažādi avoti par dažādiem laikiem min 200 000 līdz 350 000. Latvijā vien 50 gados bija dislocētas 3009 karaspēka daļas vairāk nekā 700 vietās.  Viena no tādām vietām bija PSRS armijas bāze Mārcienā.

Draudzīgā Ragaciema robežapsardze

Kad Latvijā tuvojās pārmaiņu laiks, arī krasta robežsardze kļuva draudzīgāka.

About Kolka coast border guards

Memories of Valija Laukšteine, a resident of Kolka, about the times in Kolka when there were border guards.

About Kolka border guards

Baiba Šuvcāne, a resident of Kolka, tells about the times in Kolka when there were border guards.

Memories of the Kolka border area

Memories of Biruta Freimane, a resident of Kolka, about the border area.

On Košradznieki relations with Soviet army

Imants Upner's memories of the Soviet era.

Kolkas krasta apsardzes novērošanas tornis

Kolkas raga pēdējās priedēs paslēpies robežapsardzības tornis, kurā PSRS laikos nemitīgi atradās robežsargu postenis un tam blakus esošā nelielā mūra ēciņa tagad pamesti un iet postā likteņa varā.

Kolkas raga robežsargu novērošanas tornis

PSRS laikos robežsargi no šī torņa novēroja un kontrolēja Irbes jūras šauruma ūdeņus un tajos laikos mēdza teikt, ka šim šaurumam pat pīle bez robežsargu ziņas cauri nevarot izpeldēt.

Strangers in the border area

Border guards have had a special way of finding out about strangers in the border area.

Botanical work by the sea

While performing the duties of a botanist, it was allowed to walk along the shore only with a border guard.

About Upīškalns former military object

Memories of Valdis Pigožns (former head of Kurmale parish during the operation of "Upīškalns") about Upīškalns military base.

Memories of the border area

Various scenes of life from the Soviet times, remembered by Gunārs Anševics, once living in the border area.

Border regime area

About times in the border regime area.

Slītere State Reserve in the border regime zone

Memories of former employees of Slītere State Reserve about Soviet times.

Krasta baterija Olmaņos

Uz ziemeļiem no Ventspils atrodas vēl viena nozīmīga krasta baterija. Tā atradusies Olmaņos un saukta par ,,Krasnoflotskaja,,.

Damage to Irbene radio telescopes

Before leaving Irbene, the army part damaged all radio telescope systems

Kā no Ventspils ar pašbūvētu laivu kāds aizbēga no robežsargiem

Ventspils ostā PSRS laikos bāzējās robežsargu patruļkuģi, kuru uzdevums bija patrulēt Baltijas jūras ūdeņos un nepieļaut robežas šķērsošanu ne no vienas puses – ne no ārpuses uz iekšu, ne no iekšpuses uz āru. Taču pagājušā gadsimta 70.gados Ventspilī tomēr noticis viens ārkārtas gadījums, par kuru gan paši ventspilnieki ilgi virtuvēs sačukstējušies un smējuši uz nebēdu.

„PZ” – podgraņičņaja zona

Memories of Andris Zaļkalns, Chairman of the Vērgale Village Council of People's Deputies (1982-1989), about life in the border area.

Akmeņraga militārais komplekss

Akmeņragā Padomju laikos bijis militārais komplekss. 

Mines, bombs, torpedoes and chemical weapons in the Baltic Sea

In the first days of February 2010, a message appeared on the Swedish TV channel SVT, which caused shock and deep surprise to many.

Bēgšanas mēģinājums no PSRS

Padomju laikus nepieredzējušiem jauniešiem un ārzemniekiem būs grūti noticēt, ka padomju pilsonim legāli izkļūt no PSRS bija praktiski neiespējami.

Fake amber on the Liepāja side

For more than twenty years, the seaside of Liepāja has been dangerous due to fake amber, which the sea tends to wash away from its depths especially during spring and autumn storms.

Latvia and Estonia are building modern submarines

Latvia and Estonia are choosing new and modern weapons to strengthen their military forces - submarines built in France and Great Britain. Two submarines of the Latvian Navy later did not take part in World War II naval battles, but one of the two Estonian submarines dies, while the surviving Lembit is now on display in the restored seaplane hangars in Tallinn in the museum exposition.

Google Translate

Prohibited lighthouses and the sea shore

During the USSR, the sea coast in North and West Kurzeme was in fact closed to military areas, but it was forbidden to visit lighthouses and even take photos.

The forgotten shore of Livonia

The area of the last Liv villages on the northwest coast of Latvia has been systematically destroyed by the Council since 1950 and declared a restricted area. In 12 fishing villages, only a small handful of this nation survived, which is currently experiencing a kind of cultural renaissance.

Pierobežas režīma zonas šķērsošana

"Propusk" jeb atļauja šķērsot pierobežas režīma zonu bija tik pat obligāta kā autobusa biļete.