Aizliegtās bākas un jūras krasts

PSRS laikos jūras piekraste Ziemeļkurzemē un Rietumkurzemē faktiski bija apmeklējumam slēgtas militāras zonas, bet bākas apmeklēt un pat fotografēt bija aizliegts

Kad jūras vēstures un bāku pētnieks Arvis Pope nolēma uzrakstīt savu pirmo grāmatu par bākām, viņam nācās apbraukāt ar īpaši izsniegtu atļauju aizliegto Kurzemes jūras krastu un, protams, ka gribējās bākas arī nofotografēt. Taču oficiāli tas bija liegts, jo bākas bija militāri objekti, tās uzraudzīja robežsargi un tā laika drošības struktūras. Nācās to mēģināt darīt slepus, pašam esot krūmu un meža koku aizsegā. Pie tam fotofilmas bija steigšus jāmaina un jāpaslēpj. Vārdusakot, jārīkojas gluži kā spiegu filmās. Jo bāku tuvumā atradās robežsargu daļas un kā izrādās, pat Kolkas ragā ar fotoaparātu rādīties nebija ieteicams.

Pāvilostas pusē esot bijis tā – Arvis jautājis kādam vīram, kurš darbojies ar slotu – sak, kur te var iziet un droši pastaigāt pa jūras malu? Vīrs viltīgi pasmaidījis un teicis - ja iesi pa labi, tur pabrīdinās un tad šaus. Bet ja iesi uz otru pusi- tur šaus bez brīdinājuma, tur ir raķešnieki!

Turpat Pāvilostā iegājuši grāmatnīcā un ieraudzījuši uz plaukta Latvijas karti. Tā kā pašiem tā bijusi jau pamatīgi noplīsusi un nolietota, nolēmuši nopirkt sev jaunu. Un kaimiņam Rīgā arī vēl vienu paņēmuši. Kad izgājuši no grāmatnīcas, nejauši atskatījušies un pamanījuši pārdevēju veikala logā. Tā jau ar kādu runājusi pa telefonu, turpinājusi uzmanīgi vērot svešos pircējus un pierakstījusi atbraucēju automašīnas numura zīmi.

Arvja Popes grāmata par bākām Zvaigznes krastā iznāca 1985. gadā un kā par brīnumu, bāku bildes grāmatā bija palikušas necenzētas. Laikam jau cenzētāji bijuši nekompetenti bāku slepenības jautājumos.  

Storyteller: Arvis Pope; Wrote down this story: Normunds Smaļinskis

Related objects

Mērsraga bāka un krasta robežapsardze

Mērsraga bāka, putnu vērošanas tornis, industriālais un militārais mantojums – viss vienā vietā! Pie bākas saglabājušās būves atliekas, kurā PSRS laikos padomju robežsargu vajadzībām atradās liels, izbīdāms prožektors jūras izgaismošanai.

Bāka sāk darboties 1875.gadā. Bākas uguns augstums ir 21,3 m. Brīvstāvošs, cilindrisks, kniedēts dzelzs konstrukcijas 18,5 metrus augsts tornis, kura apakšējā daļa nostiprināta ar dzelzsbetona kontraforsiem. Torņa augšdaļā izveidots dzelzs konstrukcijas uz konsolēm balstīts apejas balkons. Bākas tornis izgatavots «Sotera, Lemonjē & Co» fabrikā Parīzē, tāpēc šo bāku tautā sauc par "francūzieti".

Apskate iespējama ar iepriekšēju pieteikšanos, zvanot uz Mērsraga TIC - 63237704.

Akmeņraga bāka un padomju robežsardze

Akmeņraga (Akmensraga) bāka atrodas Baltijas jūras Latvijas piekrastē, Akmensragā (Akmeņragā), Pāvilostas novada Sakas pagastā.

Pārējo Latvijas bāku vidū izceļas ar savu atrašanos kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē. Tās gaisma atzīmē akmeņainu, apmēram divas jūras jūdzes jeb 3,7 km garu sēkli, kurš iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā. Jūras dziļums šajā sēklī ir tikai nedaudz virs diviem metriem. Vieta, kur atrodas bāka, palikusi turpat, bet piekraste gadu gaitā atkāpusies. Neskatoties uz to, ka šeit jau no 1879. gada dega navigācijas uguns, Akmeņrags pieredzējis vairākas kuģa katastrofas. No tām zināmākā ir Latvijas tvaikoņa “Saratow” uzskriešana uz sēkļa 1923. gada septembrī. “Saratow” 1919. gadā uz neilgu laiku kļuva par Latvijas pagaidu valdības mājvietu.

Pašreizējais 37 m augstais bākas tornis uzcelts 1921. gadā, bet iepriekšējo bāku nopostīja I Pasaules kara laikā. Akmeņraga bākas divas bākugunis, zaļā krāsā, iedegas reizi 7,5 sekundēs. 2013. gadā atjaunots gan iekšējais, gan ārējais krāsojums.

Akmeņraga bākā ir iespēja uzkāpt pa vītņveida kāpnēm. Uzkāpjot bākā, paveras fantastisks skats uz jūru un apkārtnes mežiem. Bāka ir Akmeņraga galvenā rota. 2011. gadā tika rekonstruēts ceļš līdz Akmeņraga bākai.

Ovīšu bāka un krasta robežapsardze

 

Kādreizējais Padomju armijas Ovīšu 521.robežapsardzības postenis mūsdienās atrodas LR Aizsardzības ministrijas īpašumā un ir civilpersonām slēgta teritorija. Tā apkārtnē kāpās ir saglabājušās atsevišķas Padomju armijas celto ēku drupas un elementi. No Ovīšiem līdz Venstpilij kāpu zonā bija izveidots tanku ceļš, kas saglabājies arī līdz mūsdienām. To pamazām pārņem mežs.

Kādreizējā padomju armijas militārā bāze Pāvilostā - aktīvās atpūtas centrs

PSRS laikā šeit atradās robežsardzes daļa, citas padomju armijas daļas - sakarnieki un zeme - gaiss raķešu bāze atradās vairākus kilometrus tālāk mežā. Pēc neatkarības atgūšanas bija izvietota Latvijas armija.

Kādreizējā padomju armijas militārajā bāze šobrīd ir ierīkots rekreācijas, aktīvās atpūtas un nometņu centrs - personības izaugsmei mijiedarbībā ar dabu un apkārtējiem cilvēkiem. 

Vieta atpūtai un nakšņošanai gan tūristu grupām, gan ģimenēm. Istabiņas, dušas, WC, ugunskura vietas, plaša teritorija aktivitātēm, dabas skaņas. Rezervācijas veikt iepriekš, zvanot +371 26314505.

 

Padomju armijas automašīnu kolekcija Dundagā

Viesu nama Pūpoli saimnieks Edgars Kārklevalks Dundagas novadā jau vairāk kā 15 gadus ar paša iegādātu un atjaunotu Padomju armijas kravas automašīnu GAZ-66 (līdz 24 personām) un UAZ-3151 (līdz 6 personām) piedāvā doties vēsturiski izzinošā braucienā pa Ziemeļkurzemi, maršrutā iekļaujot bijušās militārās teritorijas.

Viesu nama teritorijā ir apskatāmas Padomju armijas automašīnas un cita tehnika: GAZ-66, GAZ-63, pārvietojamā virtuve (полевая кухня), Padomju Armijas leģenda ZIL-157 (sakarnieku), UAZ-3151 (командирская) un "Amfībija" (Большой плавающий автомобиль БАВ).