Kurelieši: par Latviju pret svešām okupācijas varām

Reizē notikums – Hitlera vizīte Malnavā izvietotajā vācu armijas grupas “Ziemeļi” štābā un objekts – pretgaisa aizsardzības bunkurs tiek minēti kā saistītas lietas. Taču izņemot atrašanās vietu – Malnavas muižu, citas saistības starp tiem nav.

Ļeņingradas virzienā uzbrūkošās vācu armijas grupas “Ziemeļi” štābs Malnavas muižā izvietojās 1941. gadā no 12. līdz 28. jūlijam. Iemesls bija tīri praktisks. Bijušās muižas ēkā esošā Malnavas lauksaimniecības skola bija ļoti moderni aprīkota – ar elektrisko apgaismojumu, centralizētu ūdensvadu, tātad dušām – nomazgāšanās iespējām, kanalizāciju. “Ziemeļi” grupas štābs Malnavā izvietojās vienā no sānu korpusiem. Pārējā ēkā turpināja darboties lauksaimniecības skola.

Hitlera vizīte grupas “Ziemeļi” štābā Malnavā notika 1941. gada 21. jūlijā. Hitlers ar pavadoņiem atlidoja divās Junkers tipa lidmašīnās, kuras piesedza deviņi Meseršmit iznīcinātāji. Hitlera vizīte Malnavā ilga tikai dažas stundas. Tā ir iemūžināta tā laika vācu frontes kinohronikā, kā arī Malnavas skolnieku atmiņās.

Savukārt Malnavas skolas parkā ap 70 metrus no muižas ēkas esošais pretgaisa aizsardzības bunkurs būvēts 1944. gada sākumā. Tolaik vācu karspēks atkāpās un ieņēma aizsardzības pozīcijas pie Veļikajas upes. Savukārt grupas “Ziemeļi” štābs atkal izvietojās Malnavas muiža. Atkal tā paša iemesla dēļ – pieejamās sadzīviskās ērtības. Tikai šoreiz blakus muižai tika uzbūvēts pretgaisa aizsardzības bunkurs, ko kara otrajā pusē gaisā dominēja padomju aviācija. 1944. gadā grupas “Ziemeļi” štābs Malnavā uzturējās no februāra līdz jūlija vidum.

Piemiņas akmens kureliešiem, pēc Skrīveru pensionāru ierosinājuma un ar daudzu ziedotāju un labvēļu atbalstu, tapa un tika uzstādīts netālu no “Robežu” mājām, Skrīveru pagastā 2015. gadā. "Robežu" mājas nav saglabājušās, ir tikai drupas no tām.

Kureliešu kustība aizsākās 1944.gada 28.jūlijā Skrīveros, ”Robežu” mājās, bet  oficiālā dibināšana notika 1944. gada 9. augustā Skrīveru apkaimē pie “Robežu’’ mājām, kad aptuveni 200 latviešu karavīru nodeva zvērestu Latvijas valstij. Vienības pirmo kaujas bataljonu nosauca Skrīveru vārdā un tā komandēšanu uzticēja pulkvežleitnantam Graudiņam. Nedaudz vēlāk Bebru pagastā tika izveidota atsevišķa rota, kuru vadīja bijušais Latvijas armijas un Latviešu leģiona 15. divīzijas leitnants Roberts Rubenis. Vienības sastāvs vēlāk stipri pieauga un, kad tā septembra beigās devās uz Kurzemi, tā jau iepriekš aptuveni 150 cilvēku bija nosūtījusi nacionālās pretestības cīņas veidošanai krievu okupētajā Vidzemes daļā. Uz Kurzemi vienība devās vairāku simtu vīru sastāvā un tai līdzi bija pat bēgļu gaitās devušos vietējo iedzīvotāju ziedoti lopi, kas ļāva tai vēlāk Strazdes muižā ierīkot savu gaļas pārstrādes darbnīcu, tādējādi nodrošinot to ar pārtiku, jo šie latviešu karavīri ar vietējo iedzīvotāju aplaupīšanu nekad nenodarbojās.

Kureliešu kustības izveide saistāma ar Latvijas Aizsargu organizācijas vadītāja, pulkvežleitnanta A. Dzenīša izdotu rīkojumu, Rīgas Aizsargu pulka sastāvā izveidot speciālu militāru vienību Daugavas labā krasta, starp Ķegumu un Pļaviņām, aizsardzības stiprināšanai pret strauji uzbrūkošo Sarkano armiju, kā arī partizānu/diversantu grupu atstāšanai ienaidnieka okupētajā teritorijā. Šis plāns bija saskaņots ar vācu okupācijas iestāžu augstāko vadību. Taču faktiski grupas vadītāji bijušā Latvijas armijas ģenerāļa J. Kureļa un viņa štāba priekšnieka, Latvijas armijas kapteiņa un Brīvības cīņu varoņa K. Upelnieka vadībā, loloja pavisam citus plānus un oficiālās versijas aizsegā sāka darbu pie latviešu militārās vienības veidošanas, kurai vēlāk būtu jākļūst par atjaunotās Latvijas armijas pamatu, cerot uz 1919. gada situācijas atkārtošanos kara beigās.

“Robežu“ mājās Skrīveru pagastā ir vieta, kur 1944. gada 28. jūlijā uzsākta ģenerāļa J. Kureļa grupas formēšana.

Strazdes muiža atrodas Rīgas – Ventspils šosejas malā un tā bija ģenerāļa J. Kureļa grupas atrašanās vieta 1944. gada 29. septembrī - 28. oktobrī.

Stipri pārbūvēta, piemērojot skolas (no 1922) vajadzībām, pārbūvēs zaudējusi sākotnējo izskatu un proporcijas. Strazdes muižu ieskauj skaists parks.

Šajā ēkā Talsos 1944. gada 3. novembrī notika ģenerāļa J. Kureļa un kapteiņa K. Upelnieka sarunas ar SS obergrupenfīreru F. Jekelnu un citiem vācu virsniekiem. Vēsturiskā ēka ir nojaukta, tās vietā būvē jaunu ēku.

Bijušā veikala/policijas ēka Talsos, Kr.Valdemāra 2, kur 1944. gada 14.-19. novembrī bija ieslodzīti ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsnieki. 

Annahites medību pilī Stiklos 2. Pasaules kara laikā no 1944. gada 29.oktobrim līdz 14.novembrim atradās kureliešu štābs. Šī ēka saglabājusies līdz mūsdienām.

Stiklu apkārtne bagāta ne tikai ar purviem un mežiem, bet arī smiltīm. 1897. gadā darbu uzsāka jaunā Annahites stiklu fabrika - tā arī šī Latvijas apdzīvotā vieta ieguvusi savu nosaukumu Stikli. 1900. gadā turpat Stiklos ezera krastā uzbūvēta tā dēvētā Annahites medību pils jeb ēka, kurā dzīvojis fabrikas pārvaldnieks.

Piemiņas akmens kureliešiem netālu no Annahites medību pils “Stiklos” Puzes pagastā, atklāts 1997. gadā, pārvietots 2023. gadā.

Pie akmens izvietota informācijas plāksne ar QR kodu, kur atrodas audiogida stāstījums par kureliešiem. 

Piemiņas vieta vecajos Annahites kapos, kur apglabāti vācu aplenkuma ģenerāļa J. Kureļa grupas štābam un galvenajiem spēkiem  rezultātā 1944. gada 14. novembī nogalinātie karavīri un civiliedzīvotāji. 

Piemiņas akmeņi ģenerāļa J. Kureļa grupai un leitnantam R. Rubenim “Dzelzkalnu” kapos Puzes pagastā. Atklāti 1997. gadā.

Piemiņas zīmes uzstādītas vēl pirms Rubeņa bataljona muzeja izveides.

Rubeņa bataljona muzejs atrodas Ugālē. Tas stāsta par ģenerāļa J. Kureļa grupas R. Rubeņa komandētā bataljona cīņām Kurzemē 1944. gadā, par kureliešu darbību un nacionālās pretošanās kustību. Muzejā izvietota ekspozīcija par Latvijas Centrālās padomes (LCP) un tās Ventspils grupas darbību, arī UNESCO programmā "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautais LCP Memorands ar 188 parakstiem un parakstītāju fotogrāfijām. LCP bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943. līdz 1994. gadam, ko dibināja ar nolūku koordinēt dažādu latviešu pretestības kustību darbību, lai atjaunotu Latvijas valstisko neatkarību. Muzejs piedāvā arī izbraukumu pa vietām, kas saistītas ar bataljona vēsturi (apmetne ar rekonstruēto bunkuru Usmas pagastā, cīņu vietas Rendas un Zlēku pagastos, u.c.).

Iespējams vienoties par pārvietojamās ekspozīcijas izvietošanu (8 gab. viegli pārvietojamas un saliekamas planšetes: 80x200 cm).

Rubeniešu 2.rotas restaurētā zemnīca atrodas mežā pie Ilziķu ezera, Usmas pagastā. Rubenieši bija labi bruņota un organizēta militāra vienība, kas apzinājās sevi esam ārpus abām naidīgajām okupācijas varām (Padomju Savienības un Nacistiskās Vācijas), un viņu izcīnītā kauja ir plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē. 

Leitnanta Roberta Rubeņa bataljons bija viena no ģenerāļa Jāņa Kureļa veidotās militārās vienības daļām, kas nepadevās vācu karaspēkam un izrādīja vācu sīvu pretošanos. Tas sāka formēties 1944. gada augustā Bebru pagastā leitnanta Roberta Rubeņa vadībā. Septembra beigās vienība pārcēlās uz Kurzemi, kur izvietojās Usmas (tolaik Ugāles) pagastā uz ziemeļiem no Ilziķu ezera (Ilziķu, Ceplīšu, Trēbiņu, Vanagu mājās un to apkārtnē). Usmas periodā bataljona skaitliskais sastāvs pieauga līdz 650 vīriem ar četrām pilnībā nokomplektētām rotām, ambulanci un saimniecības komandu. Komandējošais sastāvs: leitnants R.Rubenis, leitnants Filipsons, v.v. A.Druviņš, v.v. Šulcs, v.v. Briedis, v. seržants J.Rubenis, J.Bergs, v.v. Jaunzems. 

No 1944. gada 14. novembra līdz 9. decembrim Ugāles, Usmas, Rendas un Zlēku pagastos notika niknas kaujas starp Vācu 16. armijas daļām, SD un SS vienībām policijas ģenerāļa Fridriha Jekelna vadībā un kureliešu vienības atsevišķo bataljonu, ko komandēja leitnants Roberts Rubenis. Kaujās pie Rendas un Zlēkām iznīcināja ap 250 vācu karavīru, bet rubeniešu zaudējumi bija ap 50 cilvēku. Par to dienu notikumiem liecina arī  restaurētā zemnīca, kur mežā var aplūkot velēnām klātu zemē ieraktu guļbaļķu mājokli, kur savulaik uzturējās daļa no Rubeņa bataljona vīri.

Zemnīcas restaurāciju organizēja biedrība "Rubeņa fonds" un tās dibinātājs Andrejs Ķeizars. 

Piemineklis Cirkales kapos 1944. gada 9. novembrī vāciešu nošautajām kurelietēm Ārijai Stiebriņai un Veltai Vaskai. Veidojis tēlnieks J. Karlovs.

Vācu nacistiskās armijas daļas nošāva abas sievietes 1944.gada 9.decembrī kopā ar citiem Zlēku apkārtnē sagūstītajiem iedzīvotājiem, vācu armijas dezertieriem vai tml. 

Pēc nostāstiem izriet, ka jaunietes ir pievienojušās Rubeņa bataljonam brīvprātīgi. Viņas kopā ar Rubeņa bataljonu nonāca no Suntažiem līdz Usmai. Taču Jekelna akcijas "Eichensumpf" laikā jaunietes uz ceļa tiek apcietinātas, aizvestas uz Vēlogu mežsarga mājām nopratināšanai un kopā ar nelielu grupiņu citu apcietināto nošautas. Kāda sieviete, Cirkales iedzīvotāja, pazinusi Āriju un viņai izdevies pārapbedīt abu meiteņu mirstīgās atliekas Cirkales kapu malā un kopa šo kapiņu visu Padomju okupācijas laiku.   

Augstākā SS un policijas vadītāja Ostlandē SS obergrupenfīrera un policijas ģenerāļa Frīdriha Jekelna vadībā no 5. līdz 9. decembrim norisinājies plašs pasākums Eichensumpf (“Ozolu purvs”), kas tika vērsts pret “Sarkanās bultas” kaujiniekiem un ģenerāļa Kureļa grupu pie Abavas.

Akcijas gaita daļēji ir dokumentēta 1944. gada 31. decembra ziņojumā. 

"Čubu" mājas atrodas uz ziemeļiem no Ozoliem Rendas pagastā. Virsleitnanta V. Strautnieka bataljona leitnanta L. Znutēna 2. rotas sadursme pie Čubu mājām ar vāciešiem  notika 1944. gada 16. novembrī.

Могилы бойцов батальона Рубена находятся у шоссе Кулдига - Сабиле. Дорожный знак и камень с надписью «За свою землю и свободу» находятся всего в нескольких сотнях метров от дороги.

Батальон лейтенанта Роберта Рубениса был одной из частей воинской части, сформированной генералом Янисом Курелисом, которая не сдалась немецким войскам и оказала ожесточенное сопротивление немцев. В усменский период численный состав батальона увеличился до 650 человек с четырьмя полностью укомплектованными ротами, санитарной и хозяйственной бригадой. Командирский состав: лейтенант Р. Рубенис, лейтенант Филипсонс, в.в. А. Друвиньш, в.в. Шультс, в.в. Бриедис, в.в. сержант Ю. Рубенис, Ю. Бергс, в.в. Яунземс.

С 14 ноября по 9 декабря 1944 года в волостях Угале, Усма, Ренда и Злеки шли ожесточенные бои между частями 16-й немецкой армии, частями СД и СС под командованием генерала полиции Фридриха Екельна и отдельным батальоном Курельским отрядом командовал лейтенант Робертс Рубенис. В боях под Рендой и Злеками погибло около 250 немецких солдат, тогда как потери Рубенеса составили около 50 человек.

После смерти лейтенанта Рубениса Друвиньш объявил своим людям, что продолжит работу на добровольной основе, и в результате несколько десятков человек приняли решение отделиться от батальона Рубениса. 20-21 ноября 1944 г. группа из 11 человек была захвачена немецким подразделением СД и после допросов вывезена в местный лес и расстреляна.

Памятник на месте ноябрьско-декабрьских боев батальона лейтенанта Р. Рубеняса 1944 г. между домами «Вевера» и «Дзилна» в Угальской волости.

Мемориальное место на месте боев батальона лейтенанта Р. Рубеняса 18 ноября 1944 г. между домами «Перкона» и «Межзилю» в Рендской волости.

Тюрьма Каросты в Лиепае - единственная военная тюрьма в Европе, открытая для туристов. Здание было построено около 1900 года для нужд госпиталя, но никогда не использовалось для этой цели. Тюрьма приспособлена под временное учреждение отбывания дисциплинарного наказание, и служило этой цели до 1997 года.

Власти менялись, а цель учреждения осталась неизменной - заключенными были революционеры, матросы и унтер-офицеры русской царской армии, немецкие дезертиры, враги народа сталинской эпохи, солдаты Советской и Латвийской армии. В настоящее время есть возможность отправиться на экскурсию по тюрьме в сопровождении гида. Во время экскурсии вы сможете осмотреть тюрьму, узнать ее историю, увидеть камеры и карцер, а также услышать интересные и даже мистические истории из тюремной жизни. Любителей пощекотать нервы ждет реалити-игра «За решеткой» или возможность попытаться выбраться из запертых комнат, а самых бесстрашных - ночёвка в тюремной камере. В тюрьме работает Центр для посетителей Каросты, буфет советской эпохи и сувенирный магазин. Услуги гида доступны на всей территории Каросты.

Белый крест и место казни перед Лиепайской тюрьмой Кароста. Открыт в 2000 году.

В конце июля 1944 года, когда Красная Армия вторглась на территорию Латвии, немецкие оккупационные власти разрешили Янису Вейде, начальнику полиции Рижского района и командиру 5-го Рижского гвардейского полка восстановленной Латвийской гвардейской организации, создать "Группу генерала Курелиса Рижского гвардейского полка". Ее руководителем стал глава Военной комиссии Центрального совета Латвии, генерал Латвийской армии Янис Курелис.

Курелис действовал в Видземе до сентября 1944 года, после чего перебрался в Курземе, где разместился в домах Стиклиса в Пузесской волости, Илзики в Усманской волости, Илини в Кибулинской волости, а также в Эдоле и других местах в Северной Курземе. К концу октября 1944 года "Курели" насчитывали около 3 000 вооруженных людей, среди которых было много бывших солдат латышского добровольческого легиона СС, вступивших в отряд для осуществления своей мечты - борьбы за независимость Латвии.

В начале ноября 1944 года Верховная полиция немецких оккупационных властей и руководитель СС в Остланде обергруппенфюрер СС Фридрих Йекельн начали ограничивать деятельность группы и 14 ноября арестовали штаб Курелии и более 700 солдат в Стикляе, волость Пусе. Батальон под командованием лейтенанта Роберта Рубенса, насчитывавший около 500 человек в районе Усьмы, оказал сопротивление и продолжал боевые действия до декабря 1944 года.

В ночь с 19 на 20 ноября 1944 года немцы сражались против немцев. 19-19 ноября 1944 года в Лиепайской тюрьме Караостас состоялся военный трибунал немецких оккупационных властей, который приговорил к смерти восемь штабных офицеров группы генерала Курелиса - полковника Петериса Лиепиньша, капитана Кристапса Упелниекса, капитана Юлиса Муцениекса, лейтенанта Яниса Грегораса, лейтенанта Теодорма Прикулиса, лейтенанта Яниса Расаса, лейтенанта Филипсона и адъютанта Карлиса Валтерса. Три штабных офицера, подполковник Эдуард Граудиньш, лейтенант Артурс Анкравс и сержант Вили Павуланс, были помилованы по различным причинам. Днем 20 ноября осужденные были расстреляны в дюнах возле тюрьмы Кароста, где сегодня можно увидеть белый крест.

В 1994 году в дюнах лиепайской Каросты был установлен мемориал в память о расстрелянных офицерах. В 2012 году, после того как его смыло в море, мемориал был восстановлен на прежнем месте.
*** Переведено с www.DeepL.com/Translator (бесплатная версия) ***

*** Переведено с помощью www.DeepL.com/Translator (бесплатная версия) ***