Kurelieši: par Latviju pret svešām okupācijas varām

Reizē notikums – Hitlera vizīte Malnavā izvietotajā vācu armijas grupas “Ziemeļi” štābā un objekts – pretgaisa aizsardzības bunkurs tiek minēti kā saistītas lietas. Taču izņemot atrašanās vietu – Malnavas muižu, citas saistības starp tiem nav.

Ļeņingradas virzienā uzbrūkošās vācu armijas grupas “Ziemeļi” štābs Malnavas muižā izvietojās 1941. gadā no 12. līdz 28. jūlijam. Iemesls bija tīri praktisks. Bijušās muižas ēkā esošā Malnavas lauksaimniecības skola bija ļoti moderni aprīkota – ar elektrisko apgaismojumu, centralizētu ūdensvadu, tātad dušām – nomazgāšanās iespējām, kanalizāciju. “Ziemeļi” grupas štābs Malnavā izvietojās vienā no sānu korpusiem. Pārējā ēkā turpināja darboties lauksaimniecības skola.

Hitlera vizīte grupas “Ziemeļi” štābā Malnavā notika 1941. gada 21. jūlijā. Hitlers ar pavadoņiem atlidoja divās Junkers tipa lidmašīnās, kuras piesedza deviņi Meseršmit iznīcinātāji. Hitlera vizīte Malnavā ilga tikai dažas stundas. Tā ir iemūžināta tā laika vācu frontes kinohronikā, kā arī Malnavas skolnieku atmiņās.

Savukārt Malnavas skolas parkā ap 70 metrus no muižas ēkas esošais pretgaisa aizsardzības bunkurs būvēts 1944. gada sākumā. Tolaik vācu karspēks atkāpās un ieņēma aizsardzības pozīcijas pie Veļikajas upes. Savukārt grupas “Ziemeļi” štābs atkal izvietojās Malnavas muiža. Atkal tā paša iemesla dēļ – pieejamās sadzīviskās ērtības. Tikai šoreiz blakus muižai tika uzbūvēts pretgaisa aizsardzības bunkurs, ko kara otrajā pusē gaisā dominēja padomju aviācija. 1944. gadā grupas “Ziemeļi” štābs Malnavā uzturējās no februāra līdz jūlija vidum.

Piemiņas akmens kureliešiem, pēc Skrīveru pensionāru ierosinājuma un ar daudzu ziedotāju un labvēļu atbalstu, tapa un tika uzstādīts netālu no “Robežu” mājām, Skrīveru pagastā 2015. gadā. "Robežu" mājas nav saglabājušās, ir tikai drupas no tām.

Kureliešu kustība aizsākās 1944.gada 28.jūlijā Skrīveros, ”Robežu” mājās, bet  oficiālā dibināšana notika 1944. gada 9. augustā Skrīveru apkaimē pie “Robežu’’ mājām, kad aptuveni 200 latviešu karavīru nodeva zvērestu Latvijas valstij. Vienības pirmo kaujas bataljonu nosauca Skrīveru vārdā un tā komandēšanu uzticēja pulkvežleitnantam Graudiņam. Nedaudz vēlāk Bebru pagastā tika izveidota atsevišķa rota, kuru vadīja bijušais Latvijas armijas un Latviešu leģiona 15. divīzijas leitnants Roberts Rubenis. Vienības sastāvs vēlāk stipri pieauga un, kad tā septembra beigās devās uz Kurzemi, tā jau iepriekš aptuveni 150 cilvēku bija nosūtījusi nacionālās pretestības cīņas veidošanai krievu okupētajā Vidzemes daļā. Uz Kurzemi vienība devās vairāku simtu vīru sastāvā un tai līdzi bija pat bēgļu gaitās devušos vietējo iedzīvotāju ziedoti lopi, kas ļāva tai vēlāk Strazdes muižā ierīkot savu gaļas pārstrādes darbnīcu, tādējādi nodrošinot to ar pārtiku, jo šie latviešu karavīri ar vietējo iedzīvotāju aplaupīšanu nekad nenodarbojās.

Kureliešu kustības izveide saistāma ar Latvijas Aizsargu organizācijas vadītāja, pulkvežleitnanta A. Dzenīša izdotu rīkojumu, Rīgas Aizsargu pulka sastāvā izveidot speciālu militāru vienību Daugavas labā krasta, starp Ķegumu un Pļaviņām, aizsardzības stiprināšanai pret strauji uzbrūkošo Sarkano armiju, kā arī partizānu/diversantu grupu atstāšanai ienaidnieka okupētajā teritorijā. Šis plāns bija saskaņots ar vācu okupācijas iestāžu augstāko vadību. Taču faktiski grupas vadītāji bijušā Latvijas armijas ģenerāļa J. Kureļa un viņa štāba priekšnieka, Latvijas armijas kapteiņa un Brīvības cīņu varoņa K. Upelnieka vadībā, loloja pavisam citus plānus un oficiālās versijas aizsegā sāka darbu pie latviešu militārās vienības veidošanas, kurai vēlāk būtu jākļūst par atjaunotās Latvijas armijas pamatu, cerot uz 1919. gada situācijas atkārtošanos kara beigās.

“Robežu“ mājās Skrīveru pagastā ir vieta, kur 1944. gada 28. jūlijā uzsākta ģenerāļa J. Kureļa grupas formēšana.

Strazdes muiža atrodas Rīgas – Ventspils šosejas malā un tā bija ģenerāļa J. Kureļa grupas atrašanās vieta 1944. gada 29. septembrī - 28. oktobrī.

Stipri pārbūvēta, piemērojot skolas (no 1922) vajadzībām, pārbūvēs zaudējusi sākotnējo izskatu un proporcijas. Strazdes muižu ieskauj skaists parks.

Šajā ēkā Talsos 1944. gada 3. novembrī notika ģenerāļa J. Kureļa un kapteiņa K. Upelnieka sarunas ar SS obergrupenfīreru F. Jekelnu un citiem vācu virsniekiem. Vēsturiskā ēka ir nojaukta, tās vietā būvē jaunu ēku.

Bijušā veikala/policijas ēka Talsos, Kr.Valdemāra 2, kur 1944. gada 14.-19. novembrī bija ieslodzīti ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsnieki. 

Annahites medību pilī Stiklos 2. Pasaules kara laikā no 1944. gada 29.oktobrim līdz 14.novembrim atradās kureliešu štābs. Šī ēka saglabājusies līdz mūsdienām.

Stiklu apkārtne bagāta ne tikai ar purviem un mežiem, bet arī smiltīm. 1897. gadā darbu uzsāka jaunā Annahites stiklu fabrika - tā arī šī Latvijas apdzīvotā vieta ieguvusi savu nosaukumu Stikli. 1900. gadā turpat Stiklos ezera krastā uzbūvēta tā dēvētā Annahites medību pils jeb ēka, kurā dzīvojis fabrikas pārvaldnieks.

1997. aastal avastatud, 2023. aastal teisaldatud mälestuskivi kurellastele Puze vallas Annahite jahilossi "Stiklos" juures.

Kivi juures on QR-koodiga infotahvel, kus on audiogiidi jutustus kurelastest.

Mälestuspaik vanal Annahite kalmistul, kuhu on maetud 14. novembril 1944. aastal kindral J. Kurelise rühma staabi ja põhivägede sakslaste piiramise tagajärjel hukkunud sõdurid ja tsiviilisikud.

Mälestuskivid kindral J. Kurelise ja leitnant R. Rubeni rühmale "Dzelzkalnu" kalmistul Puze vallas. Avatud 1997. aastal.

Mälestusmärgid paigaldati juba enne Rubenise pataljoni muuseumi loomist.

Rubenise Pataljoni Muuseum asub Ugāles. See annab ülevaate Roberts Rubenise pataljonist, mis teenis 1944. aastal kindral Jānis Kurelise alluvuses Kuramaal, ning Kurelise sõdurite tegevusest ja rahvuslikust vastupanuliikumisest. Muuseumis on väljapanek Läti Kesknõukogu ja selle Ventspilsi rühma tegevuse kohta ja seal eksponeeritakse Läti Kesknõukogu memorandumit 188 allkirjaga ja allakirjutanute fotodega; see dokument on kantud UNESCO maailma mälu Läti registrisse. Läti Kesknõukogu oli Läti kõrgeim poliitikajuhtimiskeskus põrandaaluse valitsusega Läti okupatsioonide ajal 1943–1994; see loodi eesmärgiga koordineerida erinevate läti vastupanuliikumiste tegevust Läti riikliku iseseisvuse taastamiseks. Muuseum korraldab ka väljasõite pataljoni ajaloo seisukohalt olulistesse kohtadesse, nt rekonstrueeritud punkri juurde Usma vallas ja lahinguväljadele Renda ja Zlēkase vallas.

Rubenise pataljoni 2. roodu restaureeritud muldonn asub Usma valla metsas Ilziķi järve ääres. Väljastpoolt saab seda näha igal ajal tasuta, kuid tasulised ekskursioonid punkrisse tuleb ette tellida.

Leitnant Roberts Rubenise pataljon kuulus kindral Jānis Kurelise moodustatud väeosa koosseisu, mis ei alistunud Saksa vägedele ja osutas tugevat vastupanu. 14. novembrist 9. detsembrini 1944 pidasid Kurelise väeüksuse pataljonid leitnant Roberts Rubenise juhtimisel Ugāle, Usma, Renda ja Zlēkase vallas ägedaid lahinguid politseikindral Friedrich Jeckelni juhitud Saksa armee 16. väeosa, SD- ja SS-üksuste vastu. Rubenise mehed olid hästi relvastatud ja organiseeritud, nad ei seostanud end kummagi vaenuliku okupatsioonivõimuga ning nende võitlus on Läti rahvusliku vastupanuliikumise ajaloos kõige laiaulatuslikum ja pikem. Renda ja Zlēkase juures peetud lahingutes langes umbes 250 Saksa sõdurit; Rubenise pataljon kaotas vaid 50 inimest. Nende päevade sündmusi tuletab meelde restaureeritud punker metsas: see on pinnasega kaetud ning maasse kaevatud palkhoone, kus Rubenise pataljoni mehed elasid.

Cirkale kalmistule maeti ümber Rubeņa pataljoni parameedikud Ārija Stiebriņa ja Velta Vaska, kelle Saksa natside armee üksused lasid maha 9. detsembril 1944 koos teiste Zlēki ümbruses tabatud elanike, desertööride jms.

Juttude järgi järeldub sellest, et noored naised on Rubeni pataljoni astunud vabatahtlikult. Koos Rubeni pataljoniga mindi Suntažist Usmasse. Ent Jekelna kampaania käigus arreteeriti noored naised teel, viidi veelogi metsaülema majja ülekuulamisele ja lasti koos väikese grupi teiste kinnipeetutega maha. Üks Cirkale elanik, naine tundis Aryat ja tal õnnestus mõlema tüdruku säilmed ümber matta Cirkale kalmistu serva ning hoolitses selle kalmistu eest kogu Nõukogude okupatsiooni aja.

Saksa 16. armee vastuluuredivisjoni ülema, SS-i kõrgeima ja Ostlandi politseiülema SS-Obergruppenführeri ja politseikindrali Friedrich Jäckelni juhtimisel toimus Eichensumpfis ("tammesoo") suuroperatsioon. 5.-9.detsembrini, mis oli suunatud "Punase Noole" ja kindrali Kurelise rühmituse jäänuste vastu Abava lähedal.

Aktsiooni käik on osaliselt dokumenteeritud 31. detsembri 1944. aasta aruandes.

Vanemleitnant V. Strautnieksi pataljoni leitnant L. Znutenase 2. kompanii kokkupõrge sakslastega toimus 16. novembril 1944. aastal.

Rubeni pataljoni sõdurite hauad asuvad Kuldīga - Sabile maantee ääres. Teest vaid mõnesaja meetri kaugusel asuvad teeviit ja kivi kirjaga "Sinu maa ja vabaduse eest".

Leitnant Robert Rubenise pataljon oli kindral Jānis Kurelise moodustatud väeosa üks osadest, mis ei alistunud Saksa vägedele ja osutas sakslaste ägedat vastupanu. Usma perioodil suurenes pataljoni arvuline koosseis 650 meheni koos nelja täisvarustuses kompanii, kiirabi ja farmimeeskonnaga. Juhtkoosseis: leitnant R. Rubenis, leitnant Filipsons, vv A. Druviņš, vv Šults, vv Briedis, vv. seersant J. Rubenis, J. Bergs, vv Jaunzems.

14. novembrist kuni 9. detsembrini 1944 toimusid Ugāle, Usma, Renda ja Zlēki kihelkondades ägedad lahingud politseikindral Friedrich Jekelni juhtimisel tegutsevate Saksa 16. armee üksuste, SD ja SS-üksuste ning sõjaväelase pataljoni vahel. Kurjala üksus, mida juhatas leitnant Roberts Rubenis. Renda ja Zleki lähedal toimunud lahingutes hukkus umbes 250 Saksa sõdurit, samas kui rubenelaste kaotused olid umbes 50 inimest.

Pärast leitnant Rubenise surma teatas Druviņš oma meestele, et jätkab tööd vaba tahte põhimõttel ning selle tulemusena langetas mitukümmend meest otsuse Rubenise pataljonist eralduda. 20.-21.11.1944 langes Saksa SD-üksuse poolt vangi 11-liikmeline rühm, kes pärast ülekuulamisi viidi kohalikku metsa ja tulistasid.

Памятник на месте ноябрьско-декабрьских боев батальона лейтенанта Р. Рубеняса 1944 г. между домами «Вевера» и «Дзилна» в Угальской волости.

Мемориальное место на месте боев батальона лейтенанта Р. Рубеняса 18 ноября 1944 г. между домами «Перкона» и «Межзилю» в Рендской волости.

Тюрьма Каросты в Лиепае - единственная военная тюрьма в Европе, открытая для туристов. Здание было построено около 1900 года для нужд госпиталя, но никогда не использовалось для этой цели. Тюрьма приспособлена под временное учреждение отбывания дисциплинарного наказание, и служило этой цели до 1997 года.

Власти менялись, а цель учреждения осталась неизменной - заключенными были революционеры, матросы и унтер-офицеры русской царской армии, немецкие дезертиры, враги народа сталинской эпохи, солдаты Советской и Латвийской армии. В настоящее время есть возможность отправиться на экскурсию по тюрьме в сопровождении гида. Во время экскурсии вы сможете осмотреть тюрьму, узнать ее историю, увидеть камеры и карцер, а также услышать интересные и даже мистические истории из тюремной жизни. Любителей пощекотать нервы ждет реалити-игра «За решеткой» или возможность попытаться выбраться из запертых комнат, а самых бесстрашных - ночёвка в тюремной камере. В тюрьме работает Центр для посетителей Каросты, буфет советской эпохи и сувенирный магазин. Услуги гида доступны на всей территории Каросты.

Белый крест и место казни перед Лиепайской тюрьмой Кароста. Открыт в 2000 году.

В конце июля 1944 года, когда Красная Армия вторглась на территорию Латвии, немецкие оккупационные власти разрешили Янису Вейде, начальнику полиции Рижского района и командиру 5-го Рижского гвардейского полка восстановленной Латвийской гвардейской организации, создать "Группу генерала Курелиса Рижского гвардейского полка". Ее руководителем стал глава Военной комиссии Центрального совета Латвии, генерал Латвийской армии Янис Курелис.

Курелис действовал в Видземе до сентября 1944 года, после чего перебрался в Курземе, где разместился в домах Стиклиса в Пузесской волости, Илзики в Усманской волости, Илини в Кибулинской волости, а также в Эдоле и других местах в Северной Курземе. К концу октября 1944 года "Курели" насчитывали около 3 000 вооруженных людей, среди которых было много бывших солдат латышского добровольческого легиона СС, вступивших в отряд для осуществления своей мечты - борьбы за независимость Латвии.

В начале ноября 1944 года Верховная полиция немецких оккупационных властей и руководитель СС в Остланде обергруппенфюрер СС Фридрих Йекельн начали ограничивать деятельность группы и 14 ноября арестовали штаб Курелии и более 700 солдат в Стикляе, волость Пусе. Батальон под командованием лейтенанта Роберта Рубенса, насчитывавший около 500 человек в районе Усьмы, оказал сопротивление и продолжал боевые действия до декабря 1944 года.

В ночь с 19 на 20 ноября 1944 года немцы сражались против немцев. 19-19 ноября 1944 года в Лиепайской тюрьме Караостас состоялся военный трибунал немецких оккупационных властей, который приговорил к смерти восемь штабных офицеров группы генерала Курелиса - полковника Петериса Лиепиньша, капитана Кристапса Упелниекса, капитана Юлиса Муцениекса, лейтенанта Яниса Грегораса, лейтенанта Теодорма Прикулиса, лейтенанта Яниса Расаса, лейтенанта Филипсона и адъютанта Карлиса Валтерса. Три штабных офицера, подполковник Эдуард Граудиньш, лейтенант Артурс Анкравс и сержант Вили Павуланс, были помилованы по различным причинам. Днем 20 ноября осужденные были расстреляны в дюнах возле тюрьмы Кароста, где сегодня можно увидеть белый крест.

В 1994 году в дюнах лиепайской Каросты был установлен мемориал в память о расстрелянных офицерах. В 2012 году, после того как его смыло в море, мемориал был восстановлен на прежнем месте.
*** Переведено с www.DeepL.com/Translator (бесплатная версия) ***

*** Переведено с помощью www.DeepL.com/Translator (бесплатная версия) ***