Kurelieši: par Latviju pret svešām okupācijas varām

Reizē notikums – Hitlera vizīte Malnavā izvietotajā vācu armijas grupas “Ziemeļi” štābā un objekts – pretgaisa aizsardzības bunkurs tiek minēti kā saistītas lietas. Taču izņemot atrašanās vietu – Malnavas muižu, citas saistības starp tiem nav.

Ļeņingradas virzienā uzbrūkošās vācu armijas grupas “Ziemeļi” štābs Malnavas muižā izvietojās 1941. gadā no 12. līdz 28. jūlijam. Iemesls bija tīri praktisks. Bijušās muižas ēkā esošā Malnavas lauksaimniecības skola bija ļoti moderni aprīkota – ar elektrisko apgaismojumu, centralizētu ūdensvadu, tātad dušām – nomazgāšanās iespējām, kanalizāciju. “Ziemeļi” grupas štābs Malnavā izvietojās vienā no sānu korpusiem. Pārējā ēkā turpināja darboties lauksaimniecības skola.

Hitlera vizīte grupas “Ziemeļi” štābā Malnavā notika 1941. gada 21. jūlijā. Hitlers ar pavadoņiem atlidoja divās Junkers tipa lidmašīnās, kuras piesedza deviņi Meseršmit iznīcinātāji. Hitlera vizīte Malnavā ilga tikai dažas stundas. Tā ir iemūžināta tā laika vācu frontes kinohronikā, kā arī Malnavas skolnieku atmiņās.

Savukārt Malnavas skolas parkā ap 70 metrus no muižas ēkas esošais pretgaisa aizsardzības bunkurs būvēts 1944. gada sākumā. Tolaik vācu karspēks atkāpās un ieņēma aizsardzības pozīcijas pie Veļikajas upes. Savukārt grupas “Ziemeļi” štābs atkal izvietojās Malnavas muiža. Atkal tā paša iemesla dēļ – pieejamās sadzīviskās ērtības. Tikai šoreiz blakus muižai tika uzbūvēts pretgaisa aizsardzības bunkurs, ko kara otrajā pusē gaisā dominēja padomju aviācija. 1944. gadā grupas “Ziemeļi” štābs Malnavā uzturējās no februāra līdz jūlija vidum.

Piemiņas akmens kureliešiem, pēc Skrīveru pensionāru ierosinājuma un ar daudzu ziedotāju un labvēļu atbalstu, tapa un tika uzstādīts netālu no “Robežu” mājām, Skrīveru pagastā 2015. gadā. "Robežu" mājas nav saglabājušās, ir tikai drupas no tām.

Kureliešu kustība aizsākās 1944.gada 28.jūlijā Skrīveros, ”Robežu” mājās, bet  oficiālā dibināšana notika 1944. gada 9. augustā Skrīveru apkaimē pie “Robežu’’ mājām, kad aptuveni 200 latviešu karavīru nodeva zvērestu Latvijas valstij. Vienības pirmo kaujas bataljonu nosauca Skrīveru vārdā un tā komandēšanu uzticēja pulkvežleitnantam Graudiņam. Nedaudz vēlāk Bebru pagastā tika izveidota atsevišķa rota, kuru vadīja bijušais Latvijas armijas un Latviešu leģiona 15. divīzijas leitnants Roberts Rubenis. Vienības sastāvs vēlāk stipri pieauga un, kad tā septembra beigās devās uz Kurzemi, tā jau iepriekš aptuveni 150 cilvēku bija nosūtījusi nacionālās pretestības cīņas veidošanai krievu okupētajā Vidzemes daļā. Uz Kurzemi vienība devās vairāku simtu vīru sastāvā un tai līdzi bija pat bēgļu gaitās devušos vietējo iedzīvotāju ziedoti lopi, kas ļāva tai vēlāk Strazdes muižā ierīkot savu gaļas pārstrādes darbnīcu, tādējādi nodrošinot to ar pārtiku, jo šie latviešu karavīri ar vietējo iedzīvotāju aplaupīšanu nekad nenodarbojās.

Kureliešu kustības izveide saistāma ar Latvijas Aizsargu organizācijas vadītāja, pulkvežleitnanta A. Dzenīša izdotu rīkojumu, Rīgas Aizsargu pulka sastāvā izveidot speciālu militāru vienību Daugavas labā krasta, starp Ķegumu un Pļaviņām, aizsardzības stiprināšanai pret strauji uzbrūkošo Sarkano armiju, kā arī partizānu/diversantu grupu atstāšanai ienaidnieka okupētajā teritorijā. Šis plāns bija saskaņots ar vācu okupācijas iestāžu augstāko vadību. Taču faktiski grupas vadītāji bijušā Latvijas armijas ģenerāļa J. Kureļa un viņa štāba priekšnieka, Latvijas armijas kapteiņa un Brīvības cīņu varoņa K. Upelnieka vadībā, loloja pavisam citus plānus un oficiālās versijas aizsegā sāka darbu pie latviešu militārās vienības veidošanas, kurai vēlāk būtu jākļūst par atjaunotās Latvijas armijas pamatu, cerot uz 1919. gada situācijas atkārtošanos kara beigās.

“Robežu“ mājās Skrīveru pagastā ir vieta, kur 1944. gada 28. jūlijā uzsākta ģenerāļa J. Kureļa grupas formēšana.

Strazdes muiža atrodas Rīgas – Ventspils šosejas malā un tā bija ģenerāļa J. Kureļa grupas atrašanās vieta 1944. gada 29. septembrī - 28. oktobrī.

Stipri pārbūvēta, piemērojot skolas (no 1922) vajadzībām, pārbūvēs zaudējusi sākotnējo izskatu un proporcijas. Strazdes muižu ieskauj skaists parks.

Šajā ēkā Talsos 1944. gada 3. novembrī notika ģenerāļa J. Kureļa un kapteiņa K. Upelnieka sarunas ar SS obergrupenfīreru F. Jekelnu un citiem vācu virsniekiem. Vēsturiskā ēka ir nojaukta, tās vietā būvē jaunu ēku.

Bijušā veikala/policijas ēka Talsos, Kr.Valdemāra 2, kur 1944. gada 14.-19. novembrī bija ieslodzīti ģenerāļa J. Kureļa grupas štāba virsnieki. 

Annahites medību pilī Stiklos 2. Pasaules kara laikā no 1944. gada 29.oktobrim līdz 14.novembrim atradās kureliešu štābs. Šī ēka saglabājusies līdz mūsdienām.

Stiklu apkārtne bagāta ne tikai ar purviem un mežiem, bet arī smiltīm. 1897. gadā darbu uzsāka jaunā Annahites stiklu fabrika - tā arī šī Latvijas apdzīvotā vieta ieguvusi savu nosaukumu Stikli. 1900. gadā turpat Stiklos ezera krastā uzbūvēta tā dēvētā Annahites medību pils jeb ēka, kurā dzīvojis fabrikas pārvaldnieks.

Piemiņas akmens kureliešiem netālu no Annahites medību pils “Stiklos” Puzes pagastā, atklāts 1997. gadā, pārvietots 2023. gadā.

Pie akmens izvietota informācijas plāksne ar QR kodu, kur atrodas audiogida stāstījums par kureliešiem. 

Piemiņas vieta vecajos Annahites kapos, kur apglabāti vācu aplenkuma ģenerāļa J. Kureļa grupas štābam un galvenajiem spēkiem  rezultātā 1944. gada 14. novembī nogalinātie karavīri un civiliedzīvotāji. 

Piemiņas akmeņi ģenerāļa J. Kureļa grupai un leitnantam R. Rubenim “Dzelzkalnu” kapos Puzes pagastā. Atklāti 1997. gadā.

Piemiņas zīmes uzstādītas vēl pirms Rubeņa bataljona muzeja izveides.

Rubeņa bataljona muzejs atrodas Ugālē. Tas stāsta par ģenerāļa J. Kureļa grupas R. Rubeņa komandētā bataljona cīņām Kurzemē 1944. gadā, par kureliešu darbību un nacionālās pretošanās kustību. Muzejā izvietota ekspozīcija par Latvijas Centrālās padomes (LCP) un tās Ventspils grupas darbību, arī UNESCO programmā "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautais LCP Memorands ar 188 parakstiem un parakstītāju fotogrāfijām. LCP bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943. līdz 1994. gadam, ko dibināja ar nolūku koordinēt dažādu latviešu pretestības kustību darbību, lai atjaunotu Latvijas valstisko neatkarību. Muzejs piedāvā arī izbraukumu pa vietām, kas saistītas ar bataljona vēsturi (apmetne ar rekonstruēto bunkuru Usmas pagastā, cīņu vietas Rendas un Zlēku pagastos, u.c.).

Iespējams vienoties par pārvietojamās ekspozīcijas izvietošanu (8 gab. viegli pārvietojamas un saliekamas planšetes: 80x200 cm).

Rubeniešu 2.rotas restaurētā zemnīca atrodas mežā pie Ilziķu ezera, Usmas pagastā. Rubenieši bija labi bruņota un organizēta militāra vienība, kas apzinājās sevi esam ārpus abām naidīgajām okupācijas varām (Padomju Savienības un Nacistiskās Vācijas), un viņu izcīnītā kauja ir plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē. 

Leitnanta Roberta Rubeņa bataljons bija viena no ģenerāļa Jāņa Kureļa veidotās militārās vienības daļām, kas nepadevās vācu karaspēkam un izrādīja vācu sīvu pretošanos. Tas sāka formēties 1944. gada augustā Bebru pagastā leitnanta Roberta Rubeņa vadībā. Septembra beigās vienība pārcēlās uz Kurzemi, kur izvietojās Usmas (tolaik Ugāles) pagastā uz ziemeļiem no Ilziķu ezera (Ilziķu, Ceplīšu, Trēbiņu, Vanagu mājās un to apkārtnē). Usmas periodā bataljona skaitliskais sastāvs pieauga līdz 650 vīriem ar četrām pilnībā nokomplektētām rotām, ambulanci un saimniecības komandu. Komandējošais sastāvs: leitnants R.Rubenis, leitnants Filipsons, v.v. A.Druviņš, v.v. Šulcs, v.v. Briedis, v. seržants J.Rubenis, J.Bergs, v.v. Jaunzems. 

No 1944. gada 14. novembra līdz 9. decembrim Ugāles, Usmas, Rendas un Zlēku pagastos notika niknas kaujas starp Vācu 16. armijas daļām, SD un SS vienībām policijas ģenerāļa Fridriha Jekelna vadībā un kureliešu vienības atsevišķo bataljonu, ko komandēja leitnants Roberts Rubenis. Kaujās pie Rendas un Zlēkām iznīcināja ap 250 vācu karavīru, bet rubeniešu zaudējumi bija ap 50 cilvēku. Par to dienu notikumiem liecina arī  restaurētā zemnīca, kur mežā var aplūkot velēnām klātu zemē ieraktu guļbaļķu mājokli, kur savulaik uzturējās daļa no Rubeņa bataljona vīri.

Zemnīcas restaurāciju organizēja biedrība "Rubeņa fonds" un tās dibinātājs Andrejs Ķeizars. 

Piemineklis Cirkales kapos 1944. gada 9. novembrī vāciešu nošautajām kurelietēm Ārijai Stiebriņai un Veltai Vaskai. Veidojis tēlnieks J. Karlovs.

Vācu nacistiskās armijas daļas nošāva abas sievietes 1944.gada 9.decembrī kopā ar citiem Zlēku apkārtnē sagūstītajiem iedzīvotājiem, vācu armijas dezertieriem vai tml. 

Pēc nostāstiem izriet, ka jaunietes ir pievienojušās Rubeņa bataljonam brīvprātīgi. Viņas kopā ar Rubeņa bataljonu nonāca no Suntažiem līdz Usmai. Taču Jekelna akcijas "Eichensumpf" laikā jaunietes uz ceļa tiek apcietinātas, aizvestas uz Vēlogu mežsarga mājām nopratināšanai un kopā ar nelielu grupiņu citu apcietināto nošautas. Kāda sieviete, Cirkales iedzīvotāja, pazinusi Āriju un viņai izdevies pārapbedīt abu meiteņu mirstīgās atliekas Cirkales kapu malā un kopa šo kapiņu visu Padomju okupācijas laiku.   

Augstākā SS un policijas vadītāja Ostlandē SS obergrupenfīrera un policijas ģenerāļa Frīdriha Jekelna vadībā no 5. līdz 9. decembrim norisinājies plašs pasākums Eichensumpf (“Ozolu purvs”), kas tika vērsts pret “Sarkanās bultas” kaujiniekiem un ģenerāļa Kureļa grupu pie Abavas.

Akcijas gaita daļēji ir dokumentēta 1944. gada 31. decembra ziņojumā. 

"Čubu" mājas atrodas uz ziemeļiem no Ozoliem Rendas pagastā. Virsleitnanta V. Strautnieka bataljona leitnanta L. Znutēna 2. rotas sadursme pie Čubu mājām ar vāciešiem  notika 1944. gada 16. novembrī.

The graves of soldiers of Ruben's battalion are located by the highway Kuldīga - Sabile. A road sign and a stone with the inscription "For Your Land and Freedom" are located just a few hundred meters from the road.

The battalion of Lieutenant Robert Rubenis was one of the parts of the military unit formed by General Jānis Kurelis, which did not surrender to the German troops and showed fierce German resistance. During the Usma period, the numerical composition of the battalion increased to 650 men with four fully equipped companies, an ambulance and a farm team. Commanding staff: lieutenant R. Rubenis, lieutenant Filipsons, vv A. Druviņš, vv Šults, vv Briedis, vv. sergeant J. Rubenis, J. Bergs, vv Jaunzems.

From November 14 to December 9, 1944, fierce battles took place in the parishes of Ugāle, Usma, Renda and Zlēki between units of the German 16th Army, SD and SS units under the command of police general Friedrich Jekeln and a separate battalion of the Kurelian unit commanded by lieutenant Roberts Rubenis. Around 250 German soldiers were killed in the battles near Renda and Zleki, while the losses of the Rubenes were around 50 people.

After the death of Lieutenant Rubenis, Druviņš announced to his men that he would continue to work on a voluntary basis and as a result, several dozen men made the decision to separate from Rubenis' battalion. On November 20-21, 1944, a group of 11 people was captured by a German SD unit and after interrogations they took them to the local forest and shot them.

A memorial site at the site of the November-December 1944 battles of Lieutenant R. Ruben's battalion between the houses of "Vēvera" and "Dzilna" in Ugāle parish.

Memorial place at the site of the battles of Lieutenant R. Rubeņas' battalion on November 18, 1944, between the houses of "Pērkon" and "Mežzīļu" in Renda parish.

Liepojos Karostos kalėjimas yra vienintelis karinis kalėjimas Europoje, atviras turistams. Pastatytas apie 1900 m. ligoninės reikmėms, pastatas niekada nebuvo naudojamas pagal pradinę paskirtį. Statinys buvo perskirtas kaip vieta laikinoms drausminėms nuobaudoms atlikti ir buvo naudojamas iki 1997 m.

Keitėsi galios, tačiau įstaigos paskirtis liko ta pati – apgyvendinti kalinius, tarp jų revoliucionierius, Rusijos caro armijos jūrininkus ir puskarininkius, vokiečių dezertyrus, Stalino laikų žmonių priešus, sovietų ir latvių armijų karius. Karostos kalėjimas šiuo metu atviras lankytojams, čia vyksta ekskursijos su gidu. Ekskursijos parodo kalėjimą, o lankytojai gali susipažinti su jo istorija, apžiūrėti kalėjimą ir bausmės kameras bei išgirsti įdomių ir net vaiduokliškų pasakojimų apie gyvenimą kalėjime. Drąsesnės sielos turi galimybę žaisti realybės žaidimą „Už grotų“ arba bandyti išeiti iš uždarų patalpų. O tie, kurie nepažįsta baimės, gali nakvoti kalėjimo kameroje. Karostos kalėjime veikia Karostos lankytojų centras, sovietmečio bufetas, suvenyrų parduotuvė. Gido paslaugos teikiamos visoje Karostoje.

The white cross and the place of execution in front of Liepāja's Karosta prison. Opened in 2000.

At the end of July 1944, when the Red Army invaded the territory of Latvia, the German occupation authorities allowed Jānis Veide, the Riga District Police Chief and Commander of the 5th Riga Guards Regiment of the restored Latvian Guards Organisation, to establish the "General Kurelis Group of the Riga Guards Regiment". The head of the Military Commission of the Central Council of Latvia, General Jānis Kurelis of the Latvian Army, became its leader.

The Kurelis operated in Vidzeme until September 1944, when they moved to Kurzeme, where they were stationed in the houses of Stiklis in Puzes parish, Ilziķi in Usma parish, Iliņi in Ģibuli parish, and in Edole and other places in Northern Kurzeme. By the end of October 1944, the Kurelies had about 3,000 armed men, among them many former soldiers of the Latvian SS Volunteer Legion units, who joined the unit to realise their dream - the fight for Latvia's independence.

At the beginning of November 1944, the German occupation authorities' Supreme Police and SS leader in Ostland, SS Oberruppenführer Friedrich Jeckeln, began to restrict the group's activities and on 14 November arrested the Kurelian headquarters and more than 700 soldiers in Stikliai, Puse parish. The battalion commanded by Lieutenant Robert Rubens, with about 500 men in the Usma area, resisted and continued fighting until December 1944.

On the night of 19/20/1944, the Germans fought against the Germans. On November 19-19, 1944, a court-martial of the German occupation authorities was held in Liepāja Karaostas Prison, sentencing to death eight staff officers of General Kurelis' group - Colonel Pēteris Liepiņš, Captain Kristaps Upelnieks, Captain Jūlijs Mucenieks, Lieutenant Jānis Gregoras, Lieutenant Teodorma Prikulis, Lieutenant Jānis Rasas, Lieutenant Filipson and Adjutant Kārlis Valters. Three staff officers, Lieutenant Colonel Eduards Graudins, Lieutenant Arthurs Ankravs and Sergeant Vili Pavulāns, were pardoned for various reasons. On the afternoon of 20 November, the convicts were shot in the dunes near the Karosta prison, where a white cross can be seen today.

In 1994, a memorial to the officers who were shot was established in the dunes of the Liepaja Karosta. In 2012, after it was washed into the sea, the memorial was restored to its present location.
*** Translated with www.DeepL.com/Translator (free version) ***