Pieminot neatkarības karu Rietumigaunijā

Osmusāres sala atrodas pie Igaunijas ziemeļrietumu krastiem. Visa sala tika anektēta Padomju armijas vajadzībām, un šeit izvietoja signālistu vienību. Padomju vara ieguva salu savā kontrolē ar Savstarpējās palīdzības paktu 1940. gadā, un vietējie iedzīvotāji bija spiesti to pamest. No visas sarežģītās krasta aizsardzības sistēmas, kuru plānoja izveidot uz salas 1940. gadā, tika uzceltas tikai divas baterijas un pazemes munīcijas noliktava. 13 metrus augstais uguns kontroles tornis (jeb attāluma noteikšanas tornis) tika pabeigts 1941. gadā. Bateriju veido divi divstobru 180 mm lielgabali. Dažos avotos norādīts, ka baterija bija kaujas gatavībā jau līdz 1941. gada 1. septembrim, četrus mēnešus agrāk, nekā plānots. Citi gan apgalvo, ka tad bija uzstādīta tikai 180 mm lielgabals dienvidu pusē. Šī 130 mm krasta aizsardzības baterija atrodas salas ziemeļrietumu daļā. 130 mm baterija un 76 mm pretgaisa aizsardzības lielgabali bija vienīgais bruņojums Osmesārē kara pirmajos divos mēnešos 1941. gadā.

Militārais priekšpostenis atrodas Lēnes-Nigulas pagasta Spithami ciemā pie Somu līča.

Priekšposteņa celtniecība tika sākta 1958. gadā. Domājams, ka tur pārcēla militāro vienību no Osmusāres. Kamēr nebija uzbūvētas kazarmas, kareivji dzīvoja teltīs, bet augstāka ranga virsniekus izmitināja vietējās lauku mājās. Tika uzceltas kazarmas, ēdnīca un tehniskās ēkas. Radaru stacijas dīzeļdzinēja strāvas ģenerators apgādāja ar elektrību arī tuvējo ciemu. 1993. gadā militāro vienību pārcēla uz Ļeņingradas apgabalu Krievijā.

Šobrīd no radaru stacijas vēl ir saglabājušies divi lieli radaru uzkalni, komandcentrs, vairāki tehniskie bunkuri, garāža transportēšanas tehnikai, pāris dotu (ilglaicīgie ložmetēju ugunspunkti) un dažu ēku drupas. Dzīvojamajā zonā ir palikusi tikai laika zoba nesaudzētā ēdnīca.

Osmusāres sala atrodas pie Igaunijas ziemeļrietumu krastiem. Visa sala tika anektēta Padomju armijas vajadzībām, un šeit izvietoja signālistu vienību. Padomju vara ieguva salu savā kontrolē ar Savstarpējās palīdzības paktu 1940. gadā, un vietējie iedzīvotāji bija spiesti to pamest. No visas sarežģītās krasta aizsardzības sistēmas, kuru plānoja izveidot uz salas 1940. gadā, tika uzceltas tikai divas baterijas un pazemes munīcijas noliktava. 13 metrus augstais uguns kontroles tornis (jeb attāluma noteikšanas tornis) tika pabeigts 1941. gadā. Bateriju veido divi divstobru 180 mm lielgabali. Dažos avotos norādīts, ka baterija bija kaujas gatavībā jau līdz 1941. gada 1. septembrim, četrus mēnešus agrāk, nekā plānots. Citi gan apgalvo, ka tad bija uzstādīta tikai 180 mm lielgabals dienvidu pusē. Šī 130 mm krasta aizsardzības baterija atrodas salas ziemeļrietumu daļā. 130 mm baterija un 76 mm pretgaisa aizsardzības lielgabali bija vienīgais bruņojums Osmesārē kara pirmajos divos mēnešos 1941. gadā.

Osmusāres sala atrodas pie Igaunijas ziemeļrietumu krastiem. Visa sala tika anektēta Padomju armijas vajadzībām, un šeit izvietoja signālistu vienību. Padomju vara ieguva salu savā kontrolē ar Savstarpējās palīdzības paktu 1940. gadā, un vietējie iedzīvotāji bija spiesti to pamest. No visas sarežģītās krasta aizsardzības sistēmas, kuru plānoja izveidot uz salas 1940. gadā, tika uzceltas tikai divas baterijas un pazemes munīcijas noliktava. 13 metrus augstais uguns kontroles tornis (jeb attāluma noteikšanas tornis) tika pabeigts 1941. gadā. Bateriju veido divi divstobru 180 mm lielgabali. Dažos avotos norādīts, ka baterija bija kaujas gatavībā jau līdz 1941. gada 1. septembrim, četrus mēnešus agrāk, nekā plānots. Citi gan apgalvo, ka tad bija uzstādīta tikai 180 mm lielgabals dienvidu pusē. Šī 130 mm krasta aizsardzības baterija atrodas salas ziemeļrietumu daļā. 130 mm baterija un 76 mm pretgaisa aizsardzības lielgabali bija vienīgais bruņojums Osmesārē kara pirmajos divos mēnešos 1941. gadā.

Osmusāres sala atrodas pie Igaunijas ziemeļrietumu krastiem. Visa sala tika anektēta Padomju armijas vajadzībām, un šeit izvietoja signālistu vienību. Padomju vara ieguva salu savā kontrolē ar Savstarpējās palīdzības paktu 1940. gadā, un vietējie iedzīvotāji bija spiesti to pamest. No visas sarežģītās krasta aizsardzības sistēmas, kuru plānoja izveidot uz salas 1940. gadā, tika uzceltas tikai divas baterijas un pazemes munīcijas noliktava. 13 metrus augstais uguns kontroles tornis (jeb attāluma noteikšanas tornis) tika pabeigts 1941. gadā. Bateriju veido divi divstobru 180 mm lielgabali. Dažos avotos norādīts, ka baterija bija kaujas gatavībā jau līdz 1941. gada 1. septembrim, četrus mēnešus agrāk, nekā plānots. Citi gan apgalvo, ka tad bija uzstādīta tikai 180 mm lielgabals dienvidu pusē. Šī 130 mm krasta aizsardzības baterija atrodas salas ziemeļrietumu daļā. 130 mm baterija un 76 mm pretgaisa aizsardzības lielgabali bija vienīgais bruņojums Osmesārē kara pirmajos divos mēnešos 1941. gadā.