Sāremā un Hījumā - Igaunijas jūras robežas priekšpostenis

Bijusī raķešu bāze atrodas valsts mežā Pīri ciemā uz Muhu salas. To uzbūvēja 1963. gadā, un līdzīgu bāzi 1966. gadā izveidoja Līvā.

Pretgaisa aizsardzības raķešu divīzijas uzdevums bija aizstāvēt Padomju Savienības rietumu robežu. Divīzijas sastāvā bija ap 16 virsnieku un 60 karadienestā iesaukto kareivju. Bāzē bija elektrības ģenerators, bunkurs, komandcentrs un S-75 raķešu angāri. Tās bija pirmās raķetes, kuras varēja raidīt pa kustīgiem objektiem. Bija arī atsevišķs angārs, domājams, raķetēm ar kodolgalviņām (iespējams, “OTR-21 Tochka”) vai raķetēm.

Līdz mūsdienām bāzē ir saglabājušies raķešu angāri, garāžas, bunkuri, komandcentra drupas un dots (ilglaicīgā ložmetēja ugunspunkts) ar šaujamlūkām.

Skaidri saskatāmais Pirmā pasaules kara tranšeju fragments pie Veikes jūras šauruma atrodas blakus Kuivastu-Kuresāres šosejai netālu no tūristu iecienītajām Ēmu vējdzirnavām Muhu salā.

Šīs tranšejas ir neliela daļa no plašākas aizsardzības nocietinājumu un būvju zonas, kas stiepās vairāku kilometru garumā. Tranšejas tika raktas no 1915. līdz 1917. gadam, lai aizsargātos pret uzbrūkošo vācu karaspēku, un tās izmantoja abos Pasaules karos.

Atjaunotais objekts sniedz lielisku ieskatu Muhu salas militārajā vēsturē. Zigzaga formā raktā tranšeja ir skaidri saskatāma. Apmeklētāji var tai viegli piekļūt, jo tranšeja atrodas tieši šosejas malā blakus autostāvvietai. Vēsturiskais drāšu žogs padara ainavu vēl iespaidīgāku.

Šis militārās vēstures paraugs papildina netālu esošās vēsturiskās Ēmu vējdzirnavas, kas ir industriālā mantojuma objekts. Tās palika neskartas Pirmā pasaules karā, taču Otrā pasaules kara laikā dzirnavas iznīcināja. Tās tika atjaunotas 1980. gadā.

Sāremā Kara lietu muzejs tika izveidots 2007. gadā. Muzeja ekspozīciju veido tās dibinātāju privātās kolekcijas (aptuveni 12 000 eksponātu).

Muzejs rīko tematiskus pārgājienus un vēsturisko kauju rekonstrukcijas, lai iepazīstinātu ar 20. gadsimta militāro vēsturi. 650 m2 plašajās muzeja telpās apmeklētājiem ir atvērtas piecas izstāžu zāles, un ir arī brīvdabas ekspozīcija (lielākai militārai tehnikai). Brīvības cīņām veltītās zāles iespaidīgākais eksponāts ir 3. bruņuvilciena ložmetēju vagons. Izstādē var aplūkot arī autentiskus karavīru mundierus, ieročus un citu individuālo aprīkojumu no Brīvības cīņām (1918–1920). Vēsturisko formastērpu zālē ir izstādīti Igaunijas Aizsardzības spēku un Aizsardzības līgas autentiskie formastērpi no starpkaru perioda (1925–1940), kā arī Otrā pasaules kara autentiskie karavīru formastērpi un cits aprīkojums. Ieroču zālē var apskatīt šaujamieročus, aukstos ieročus un pistoles, kas Eiropā izmantoti no 1450. līdz 1970. gadam. Otrā pasaules kara individuālā aprīkojuma un virtuves piederumu zālē ir aplūkojami karavīru ikdienas un sadzīves priekšmeti. Tehniskā aprīkojuma zālē ir apskatāmas sakaru ierīces, lielgabali, mīnmetēji, divriteņi, motocikli un automašīnas.

Kuresāres cietoksnī iekārtotais Sāremā muzejs savu jubileju atzīmē 17. februārī, jo šajā datumā 1865. gadā tika nodibināta Sāremā Pētniecības biedrība (Verein zur Kunde Oesels). 1897. gadā muzeju pārcēla uz pili. Muzeja ekspozīcijā var iepazīt Sāremā dabu un vēsturi. Vislielākais un ievērojamākais muzeja eksponāts ir pati pils, kas ir izcils paraugs militāro nocietinājumu attīstībai 14.–19. gadsimtā. Kuresāres pils ir viens no autentiskākajiem cietokšņiem visā Ziemeļeiropā.

Otrā pasaules karā 1944. gada 8. oktobra vakarā plkst. 20.00 Sarkanā armija Serves pussalas Tehumardi ciemā uzsāka kauju ar vācu karaspēku, kas tajā brīdī atkāpās. Kauja notika pie Kuresāres-Sēres ceļa 18 km atzīmes.

Piemineklis tika atklāts turpat netālu 1966. gadā, kad militārā konflikta piemiņai tika izveidota arī Sarkanās armijas kapsēta. 21 metru augstais betona piemineklis veidots zobena formā, un tā gardē (aizsargs virs spala) ir iekaltas karavīru sejas. Gardē ir arī iegravēts teksts igauņu un krievu valodā: “1941–1945. Padomju karavīriem un Sāremā aizstāvjiem un atbrīvotājiem”. Tehumardi kapsētā ir 90 dolomīta plāksnes, kurās iegravēti kritušo Sarkanās armijas karavīru vārdi.

Pārsimts metru no kapsētas Serves ceļa labajā pusē redzams liels granīta piemineklis. To atklāja 2012. gada 15. jūlijā aptuvenajā kaujas norises vietā. Pieminekļa plāksnē ir iekalts teksts: “Šeit 1944. gada 8. oktobrī norisinājās Tehumardi nakts kauja.”

Kopš 2024. gada kapsēta vairs nav, bet piemiņas stabs ir palicis, lai gan daļa teksta ir aizklāta.

Militārais muzejs, kas dibināts 2004. gadā kā vēstures izstāžu telpa, ir iekārtots bijušajā Padomju jūras spēku priekšpostenī Sēres ciemā, Sāremā salas Serves pussalas galā. Kilometra attālumā no muzeja var apskatīt Serves bāku, kas ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem uz salas.

Sāremā krasta līnija savulaik bija kā nosēta ar priekšposteņiem, un Aukstā kara laikā katru no tiem apkalpoja 20 jūras kājnieki un virsnieki. Viņu mērķis bija uzraudzīt kuģu satiksmi Irbes jūras šaurumā, jo Sāremā piekraste bija Padomju Savienības ārējā jūras robeža. Militārā izstāde ir iekārtota 1955. gadā celtās kazarmās un ir sadalīta istabās. Izstādē var uzzināt par Pirmā un Otrā pasaules kara notikumiem Servē, padomju laiku un mūsdienu NATO militāro aprīkojumu. Vecākie eksponāti ir iegūti muzeja kolekcijā no vietējiem iedzīvotājiem un no netālajām kauju vietām. Līdztekus militārajai ekspozīcijai citās kompleksa ēkās tagad ir iekārtotas kuģniecībai un vēsturei veltītas izstādes, kā arī Serves dabas muzejs, kuru ar militārā muzeja ieejas biļeti var apmeklēt bez maksas.

Netālu no muzeja atrodas Pirmā pasaules kara krasta apsardzes baterija Nr. 43. Līdz mūsdienām vēl ir saglabājušies artilērijas betona barbeti (lielgabalu laukumi) ar noapaļotajām bultskrūvēm, divu artilērijas pozīciju aizsargsienas un smilšu uzkalns, kur savulaik atradās komandcentrs.

Krasta aizsardzības baterijas Nr. 315 komandcentrs atrodas tagad pamestā Sēres ciema daļā.

Krasta aizsardzības baterija tika nosauktā tās komandiera kapteiņa Aleksandra Stēbeļa vārdā. Baterijas celtniecību sāka 1940. gada maijā un pabeidza neilgi pirms Otrā pasaules kara sākuma. Baterija aizturēja vācu jūras kājnieku spēkus Leu līcī un nodrošināja uguns aizsegu Sarkanās armijas Lepes-Kaimri aizsardzības līnijai. Artilēriju iznīcināja, Sarkanajai armijai atkāpjoties 1941. gadā, un pēc tam barbetu (lielgabalu laukumu) zemākie stāvi tika appludināti. Kompleksu veidoja divi artilērijas barbeti, uz kuriem atradās divi 180 mm lielgabali, komandcentrs, uguns vadības tornis vējdzirnavu formā, ģenerators un katlumāja.

Diemžēl šīs baterijas pozīcijām izmantotie interesantie inženiertehniskie risinājumi atrodas privātīpašumā, un tiem ir grūti piekļūt. Tāpēc interesentiem nāksies samierināties ar komandcentra apskati no ārpuses, jo tā apakšējais līmenis atrodas zem ūdens. Komandcentrs tika izsūknēts 2010. gadā, bet jau pēc dažiem mēnešiem tas atkal piepildījās ar ūdeni.