Dvēseļu putenis Tīreļu līdzenumā

Atrodas Babītes novadā, ceļa malā pie bijušajām Antiņu mājām un vecās medikamentu noliktavas.

Antiņu jeb Tīreļu karavīru kapsēta izveidota 1. pasaules kara laikā. Apkārtnē atradās Krievijas impērijas armijas aizsardzības pozīcijas. 1917. gadā, Ziemassvētku kauju laikā, tuvumā tika izvietots 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka štābs, lazarete ar medikamentu noliktavu.

1917. gadā naktī no 5.uz 6. janvāri, astoņu milzīgu ugunskuru apgaismojumā, ar militāru godu tika apglabāti 105 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka cīnītāji. Viņi krita kaujās pret Vācijas armiju vai mira no ievainojumiem. Apbedīšanas ceremoniju vadīja pulka komandieris Jukums Vācietis. Vēlākos gados kapsētā apglabāti arī karavīri no citām Krievijas armijas vienībām. 1925. gadā kapsētā tika atklāts arhitekta Eižena Laubes piemineklis, un labiekārtota teritorija. Daudzviet sastopama informācija par kapsētā apglabātiem 3800 karavīriem, taču tā jāvērtē kā maz ticama un nepārbaudīta.

Atrodas Babītes novadā, Antiņu karavīru kapsētas un atjaunoto ierakumu tuvumā.

1.pasaules kara laikā no 1915. gada šajā apkārtnē atradās Krievijas impērijas armijas aizsardzības pozīcijas. 1917. gadā, Ziemassvētku kauju laikā, pie Antiņu mājām atradās 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka štābs un lazarete ar medikamentu noliktavu, kuru vadīja ievērojamais latviešu kara ārsts Pēteris Snīķeris.

Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieku uzbrukumi Vācijas armijas vienībām notika īpaši skarbos un nelabvēlīgos apstākļos. Kaujās gūtie ievainojumi bija visdažādākie - šaujamieroču radītas brūces, kontūzijas un traumas, kā arī apsaldējumi. Savlaicīgu medicīnisko palīdzību vajadzēja nodrošināt tūkstošiem latviešu karavīru. Tā tika organizēta, lai ievainotie pēc iespējas ātrāk saņemtu aprūpi. Kaujas laukā darbojās neapbruņoti sanitāri, kuri sniedza pirmo palīdzību un iznesa ievainotos no bīstamām vietām. Kaujas vietu tuvumā bija izveidoti pārsienamie punkti, kuros turpināja aprūpi un veica šķirošanu. Smagāk ievainotos karavīrus ar pajūgiem un automašīnām evakuēja uz lazaretēm vai hospitāļiem. Lazarešu tuvumā ierīkoja kapsētas, kur apglabāja no ievainojumiem mirušos. 

Mūsdienās var aplūkot veco medikamentu noliktavu. Tuvumā atrodas Antiņu karavīru kapsēta, kā arī rekonstruēti 1. pasaules kara ierakumi un zemnīcas. Vide piemērota pastaigām mežā,­­ atklājot spilgtas militārā mantojuma liecības.

Ap 30 km garā kāpu grēda, kas mūsdienās ir izsekojama dabā no Iļģuciema (ar nelieliem pārtraukumiem) līdz pat Tīreļiem, ir viens no iespaidīgākajiem Piejūras zemienes reljefa veidojumiem, kurš reti kad tiek uztverts kā vienots dabas veidojums. Kāpa ir veidojusies uz viena no pēdējiem Baltijas ledus ezera krastiem, Baltijas ledus ezera ūdeņiem atkāpjoties. Kāpu grēdu veido divas, paralēlas 50 – 100 m platas kāpu joslas. Parasti tās ir 6 – 10 m augstas, bet augstākie to punkti sasniedz 16 – 19 m virs jūras līmeņa. Kleistu, Imantas un Beberbeķu apkaimē skaistie priežu meži, kas klāj kāpas, ir populāra pastaigu, atpūtas un sportošanas, bet ziemā – distanču slēpošanas vieta. Kāpas daļa Lāčupītes apkaimē ir saistīta ar Bermontiādes notikumiem. Uz kāpas Pārdaugavā atrodas Lāčupes jeb Lācara kapi. Starp Piņķiem un Babīti kāpas saudzēšanas nolūkos ir izveidots Beberbeķu dabas parks. Nordeķu – Kalnciema kāpu grēdas rietumdaļu aptuveni 10 km garumā sauc par Garo kāpu. Pie Garās kāpas (dienvidos no Trenčiem) atrodas Antiņu brāļu kapi, Latviešu strēlnieku lazaretes medikamentu noliktava un atjaunotās latviešu strēlnieku zemnīcas. Dienvidos no Garās kāpas atrodas purvainu mežu un purvu masīvs, t.sk. Rāvājs un Maztīrelis. Iepretim Maztīrelim atrodas Ložmetējkalns ar skatu torni un atpūtas vietu un t.s. vācu valņa daļa. Vēl tālāk – rietumu virzienā pie Garās kāpas atrodas Latviešu strēlnieku brāļu kapi un Piķu brāļu kapi. Ar lielākiem, vai mazākiem pārtraukumiem, gandrīz visas Nordeķu – Kalnciema kāpu grēdas garumā ir redzami ierakumi. Garās kāpas dienvidrietumdaļā – purvainajos mežos, kas tai pieguļ no dienvidu puses, redzamas Pirmā pasaules kara laika bumbu bedres. Gar Garo kāpu visā tās garumā (dienvidos no tās) iet nelieli meža ceļi, kas piemēroti pastaigām un garākiem pārgājieniem – lieliska iespēja izzināt Pirmā pasaules kara cīņu vietas.

Ložmetējkalns atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, netālu no autoceļa A9. Tā ir Pirmā pasaules kara cīņu vieta un vienīgais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais liegums Latvijā. Ložmetējkalns atrodas uz Garās kāpas, kas ir Nordeķu–Kalnciema kāpu grēdas daļa. Nosaukums radies laikā, kad tur atradās grūti ieņemami Vācijas armijas nocietinājumi, ko aizstāvēja ar spēcīgu ložmetēju uguni. Ziemassvētku kaujas ir viens no zināmākajiem un dramatiskākajiem Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijas vēsturē. 1917. gadā Ložmetējkalnam uzbruka Krievijas armijas latviešu strēlnieku un sibīriešu vienības un to ieņēma, sagūstot vismaz 600 pretiniekus un iegūstot vērtīgas trofejas. Strēlnieki uzskatīja, ka tieši viņiem pienākas augstienes iekarotāju gods.

Mūsdienās Ložmetējkalns ir kļuvis par latviešu strēlnieku varonības un piemiņas simbolu. Šeit uzstādīts 27 m augsts skatu tornis, no kura paveras panorāmas skats uz Ziemassvētku kauju vietām.

Ložmetējkalna apkārtnē aplūkojamas piemiņas zīmes un citas liecības par šeit notikušajām kaujām. Ik gadu janvārī Ložmetējkalna apkārtnē notiek piemiņas pasākumi, atceroties Ziemassvētku kaujas.

Muzejs atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta “Mangaļu” mājās un ir Latvijas Kara muzeja filiāle. Tas atklāts 2005. gadā vietā, kur Pirmā pasaules kara laikā norisinājās Ziemassvētku kaujas. Cīņu vietās joprojām ir saglabājušies unikāli Pirmā pasaules kara nocietinājumi. Ziemassvētku kauju muzeja brīvdabas ekspozīcijā autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms - blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas - „vācu vaļņa”, kas ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā.

Ziemassvētku kaujas ir viens no zināmākajiem un dramatiskākajiem Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā. Tās ieņem īpašu vietu latviešu militārajā un kultūras vēsturē. Intensīvas kaujas norisinājās sešas dienas un noveda pie lieliem zaudējumiem. Cīņas galvenokārt asociējas ar latviešu strēlnieku uzbrukumu Vācijas armijas vienībām, kas notika īpaši skarbos un nelabvēlīgos ziemas apstākļos. Tas ir nebijis gadījums, kad vērienīga kaujas operācija tika uz sākta bez artilērijas atbalsta.

Mūsdienās muzejā var aplūkot kauju vietās atrastus priekšmetus. Iekštelpu ekspozīcija pieejama noteiktos laikos, savukārt brīvdabas fortifikāciju ekspozīcija – katru dienu. Apkārtnē izveidoti tūrisma maršruti un izziņas takas. 

2025. gada rudenī muzeja āra teritorija tika atklāta pēc rekonstrukcijas darbiem. Ir atjaunots Vācu valnis ar blakus esošajiem fortifikācijas elementiem, izvietots vēsturiskais lielgabals un granātmetēja replika, apskatāms vēsturiskā dzelzceļa fragments, uzstādīti jauni informācijas stendi, pieejama pielāgota wc u.c.

"Vācu valnis" ir vācu armijas būvēts aizsardzības nocietinājums, kas tika izmantots 1916. gada Ziemassvētku kaujās. Tas sastāv no zemes vaļņa, kas stiprināts ar koka konstrukcijām un dzeloņstieplēm, veidojot aizsargu pret uzbrukumiem. Šāda veida nocietinājumi bija izplatīti Pirmā pasaules kara laikā, lai nostiprinātu frontes līnijas un aizsargātu karaspēku.

"Vācu valni" var apskatīt, izejot ap 7 km garu pārgājienu maršrutu, kura sākums ir pie Mangaļu mājām - Ziemassvētku kauju muzeja. Muzeja apkaimē - tuvējos mežos pa "Vācu valni" iet iestaigāta dabiska taka, kas tiek arī apsaimniekota, respektīvi - gājējam viegli izejama. Jārēķinās, ka "Vācu valnis" ir brīvdabas objekts - var būt kāds pārkritis koks, ir nelīdzens reljefs. "Vācu valni" aiztiepjas arī tākāk uz ziemeļiem un šķērso Maztīreļa purvu, taču šajā apvidū tas ir aizaudzis un ir drīzāk izmantojams "piedzīvojumu" un "ekspedīciju" meklētājiem, ne "svētdienas gājējiem".

"Lāči" ir maizes ceptuve ar senu vēsturi. Tajā maize tiek cepta ar malku kurināmās krāsnīs, izmantojot tikai kvalitatīvas izejvielas, dabīgu ieraugu un plaucējumu. Mīkla tiek raudzēta īstās koka abrās un mīcīta ar rokām. Ceptuvē tiek gatavota rudzu, kviešu un jauktā kviešu - rudzu un rudzu - kviešu maize. Rudzu maize tiek cepta no rupjiem un skrotētiem rudzu miltiem.

Ceptuvē iespējams doties ekskursijā, veidot un cept maizi. Tāpat var ieturēt maltīti krodziņā, kur ēdiena gatavošanā izmanto „Lāču” produkciju, kombinējot ar sezonāliem un vietējo zemnieku produktiem. Iespējams arī iegādāties šeit saražoto produkciju.

Krogs "Aitiņlauvas" atrodas Rīgas - Liepājas autoceļa (A 9) 22. kilometrā. Kroga „rozīnīte” ir ēdieni, kas gatavoti no meža veltēm. Interjers veltīts medniecības tematikai. Blakus izvietots aploks ar dambriežiem.

Latviešu virtuve: buka cepetis, mežacūkas cepetis, brieža šķiņķa steiks, jēra cepetis, pildīta strauta forele.