Padomju Lietuvas ainas

Klaipēdas pilsētas centrālajā daļā.

Klaipēda ir unikāla likteņa zeme. Kad 1940. g padomju vara ieņēma Lietuvu, Klaipēdas pilsēta un reģions jau piederēja Vācijas reiham. 1945. gadā janvārī Sarkanā armija ieņēma Klaipēdu. Pēc militārā komandanta uzskaites datiem, pilsētā tobrīd bija palikuši 28 civiliedzīvotāji. Tā sākās Klaipēdas jaunā padomju estrāde. Vienu represīvo režīmu nomainīja cits.

Ekspozīcijas "Padomju laika pēdas" organizatoru mērķis ir rosināt padomju laiku un 9. decembri. beigās aizsākto pārmaiņu atspoguļojumu, runāt par padomju laika sarežģīto telpu. Stāsta par jaunajiem iedzīvotājiem, "sociālistiskās" Klaipēdas celtniecību, padomju ideoloģijas un propagandas centieniem, pretošanos nacionālās, pilsoniskās un reliģiskās apziņas apspiešanai. Izstrādāti atsevišķi stāsti un tēmas: padomju laika inteliģences viesistabas interjera ekspozīcija ilustrē tā laika cilvēku ikdienu; improvizēts "sarkanais stūrītis" un padomju laika lozungi runā par padomju propagandas metodēm un banalitāti; datorterminālī tiek prezentēta Klaipēdas Marijas Miera karalienes baznīcas celtniecība un tās liktenis 1957.-1963.gadā. utt

Klaipēdas vecpilsētā.

Pēc Pirmā pasaules kara, pamatojoties uz Versaļas līgumu, Klaipēdas apgabals (Memel Gebiet jeb Territoire de Memel) tika atdalīts no Vācijas, un 1920. g. janvārī Vācijas pārstāvja pilnvaras reģionā pārņēma Francijas ieceltais administrators brig. ģen. Dominique Odry, kurš atrodas Perkasų ielā. (tagadējā Sukilėlių iela) ēkā Nr. 3. Tādā veidā 1920.-1923 prefektūra kļuva par Francijas augstā komisāra mītni un nozīmīgāko valdības iestādi Klaipēdas reģionā. Pilsētā atradās Francijas armijas XXI kājnieku bataljons.

1923. gadā 10.-15.janvāris notika labi organizēta un veiksmīgi realizēta Lietuvas valdības, armijas un strēlnieku savienības organizēta militārā operācija, ko ilgu laiku sauca par "Klaipēdas apgabala sacelšanos", pēc kuras Klaipēdas apgabals tika pievienots Lietuvai. Militārās operācijas laikā Speciālās vienības 2. (Pagėgiai) kaujas grupa Mikola Kalmanta-Bajora vadībā izlauzās līdz prefektūras ēkai un ieņēma to. Prefekts jeb galvenais komisārs Gabriels Petisne bija spiests pacelt balto karogu un padoties.

Kultūras atmiņā prefektūra saistās ar "nemiernieku uzvaru", Klaipēdas aneksijas noslēguma akcentu, tāpēc, lai pieminētu Klaipēdas pievienošanu Lietuvai, tiek gatavoti dramatizēti prefektūras uzbrukuma inscenējumi, izpildīti. kara atjaunotāji.

Klaipēdas pilsētas Royal Dane krastmala, blakus Pils tiltam.

Mīnu kuģu "Lindau" klasei piederošais kuģis būvēts 1956.-1958.gadā Rietumvācijā. Šo kuģu mērķis ir atklāt un iznīcināt jūras mīnas. Attiecīgi kuģa korpuss bija no Brazīlijas ozola, klāji no tīkkoka, bet ierīces – no nemagnētiska metāla.

No 1958. līdz 1999. gadam kuģis piederēja Vācijas flotei un tika kristīts par M1071 "Koblenz". 1978.-1979.gadā tas no mīnu meklētāja tika pārveidots par mīnu meklētāju.

1999. gadā kuģis tika nodots Lietuvas Jūras spēku rīcībā. Šo spēku kuģi tradicionāli ir nosaukti Lietuvas vēsturisko reģionu vārdos, tāpēc jaunais kuģis tika nokristīts ar šādu nosaukumu - M52 "Sūduvis". Kuģis Lietuvai kalpoja 22 gadus, piedalījās starptautiskās un nacionālās mācībās un operācijās.

2021. gadā kuģis pabeidza dienestu Lietuvas Jūras spēkos un tika nodots Lietuvas Jūras muzejam. M52 "Sūduvis" pēc tam tika pielāgots muzeju un izglītības aktivitātēm, kad tas tika atvērts sabiedrībai. Izstādīts kuģis ar autentisku darba aprīkojumu.

M52 "Sūduvio" darba tilpums 463 t, dzinēja jauda 4000 ZS, ātrums 16,5 mezgli (30,6 km/h), ekipāža 42 cilvēki. Kuģa bruņojums un aprīkojums: 40 mm kalibra lielgabals, akustiskā sistēma, mīnu meklētāja robots.

Klaipēdas pilsētā starp K. Donelaiša, Liepai, Trilapias un S. Daukantas ielām.

Klaipēdas skulptūru parks ir daudzslāņu pilsētas un pasaules vēstures liecinieks. Kapsēta, parks, memoriāls, mākslas telpa — tas viss un vēl vairāk var ietilpt šajā vienā telpā.

1944-1945 Padomju okupanti atkal nostiprinājās Lietuvā, un Klaipēdas pilsēta palika bez vecajiem iedzīvotājiem. Kādreiz jaunās un tagad vecās pilsētas kapsētas bija pamestas, izdemolētas un izpostītas. Visbeidzot, tie tika atcelti, un 1977. g viņu vietā tika izveidots skulptūru parks. Sākts būvēt mākslas darbus. Runā, ka padomju cenzūras gados šeit tika veidotas un prasmīgi realizētas "mākslas stratēģijas, kas tālu attālinātas no sociālistiskā reālisma kanoniem: abstrakcija, sirreālisms, minimālisms, iegultā māksla".

Mūsdienās šis parks ir nosaukts par Lietuvas nobriedušā modernisma brīvdabas skulptūru galeriju. Izstādīti 116 padomju laikā (1977–1989) tapuši darbi. Taču šeit līdzās mākslas darbiem un seno kapu relikvijām ir arī citi slāņi un pieminekļi:

• Nocietinājuma iekārta Napoleona karu piemiņai — aizsardzības iespēja (1812);
• memoriāls 1923. gadā par Klaipēdas sacelšanos (1925);
• memoriāls Padomju Savienības Otrā pasaules kara karavīriem (1949-1980; pēc Krievijas kara sākuma pret Ukrainu 2022. gadā daļa memoriāla tika demontēta);
• piemiņas akmens Klaipēdas novada vecajiem iedzīvotājiem - memelanderiem (1992).

Piemiņas zīmēs godināti arī Francijas-Prūsijas karā kritušie franču gūstekņi, Pirmā pasaules kara Vācijas impērijas karavīri, Neatkarīgās Lietuvas karavīri, beļģi, poļi un Otrā pasaules kara gūstekņi francūži.

Kopš 2005. gada Par Skulptūru parka ekspozīciju rūpējas Mazlietuvas vēstures muzejs.

Klaipēdas pilsētas centrālajā daļā.

Pēc Klaipēdas okupācijas padomju varas, pilsētas ēkās S. Nėries ielā. 2. un 4. gadā tika izveidotas represīvās struktūras (NKVD, MGB, VDK). Šeit cilvēki tiek ieslodzīti, pratināti un spīdzināti. 1945-1953 māja S. Nėries iela 8268 cilvēki tika ieslodzīti kamerās 4 pagrabos (tā sauktais iekšējais cietums). VDK šīs ēkas izmantoja līdz 9.decembrim. vidū, līdz pārvācās uz citām telpām.

1992. gadā ēkā S. Nėries st. 4, atradās Klaipēdas teritoriālā muitas iestāde, un 2014.g viņa pagrabā tika atklāta pretošanās un trimdas ekspozīcija. Muzejā apmeklētāji var apskatīt divas saglabājušās autentiskas kameras un rekonstruētu pratinātāja kabinetu. Ekspozīcija iepazīstina ar padomju represīvajām struktūrām, partizānu karu Rietumlietuvā, Klaipēdas apgabala iedzīvotāju trimdu un politieslodzīto stāstiem. Klaipēdas reģiona unikālā (salīdzinājumā ar citiem Lietuvas reģioniem) vēsture nozīmēja, ka pretošanās padomju varai vēsturei šeit bija savas nianses. Improvizētajā pratinātāja kabinetā mērķis ir nodot apmeklētājiem to nomācošās un biedējošās vides sajūtu, ko piedzīvojusi represīvo struktūru rokās nokļuvusi persona.