Francijas galv. komisariāts Klaipēdā Infrastruktūra
Francijas galv. komisariāts atrodas Klaipēdas vecpilsētā. Pēc Pirmā pasaules kara ar Versaļas miera līgumu Klaipēdas novads (Memel Gebiet jeb Territoire de Memel) tika atdalīts no Vācijas. 1920. gada janvārī no Vācijas pārstāvja novada pārvaldi pieņēma Francijas ieceltais administrators, brigādes ģenerālis Dominiks Odrī (Dominique Odry), kurš apmetās Perkasų ielā (tagadējā Sukilėlių iela) 3. Tādējādi 1920.–1923. gadā prefektūra kļuva par Francijas galvenā komisariāta mītni un svarīgāko valsts iestādi Klaipēdas novadā. 1923. gada 10.–15. janvārī notika labi organizēta un veiksmīgi īstenota militārā operācija, kuru organizēja Lietuvas valdība, armija un Strēlnieku savienība un kas ilgu laiku bija zināma kā “Klaipēdas novada sacelšanās”. Pēc tās Klaipēdas novads tika pievienots Lietuvai. Militārās operācijas laikā Īpašo uzdevumu vienības 2. (Paģēģu) kaujas grupa Mīkola Kalmanta-Bajora vadībā ielauzās prefektūras ēkā un ieņēma to. Augstais komisārs Gabriels Petisne bija spiests pacelt balto karogu un padoties. Kultūratmiņā prefektūra asociējas ar “sacelšanās dalībnieku” uzvaru, kas bija Klaipēdas pievienošanas noslēguma akords. Tādēļ, pieminot Klaipēdas pievienošanu Lietuvai, tiek teatrāli atainota prefektūras šturmēšana, kuru atdarina kara vēstures rekonstruētāji.
Izmantotie avoti un saites:
Vytautas Jokubauskas "Netiešā ietekme un Lietuvas militārā drošība 1919-1940", Klaipēda, 2019.
Vasilijus Safronovs, Kęstutis Kilinskas, Dangiras Mačiulis "Vēstures izdzīvošana starpkaru periodā. Lomas, pieredze, mācību grāmatu stāsti un atmiņu politika", Klaipēda, 2022.