Francijas galv. komisariāts Klaipēdā Infrastruktūra
Klaipēdas vecpilsētā.
Pēc Pirmā pasaules kara, pamatojoties uz Versaļas līgumu, Klaipēdas apgabals (Memel Gebiet jeb Territoire de Memel) tika atdalīts no Vācijas, un 1920. g. janvārī Vācijas pārstāvja pilnvaras reģionā pārņēma Francijas ieceltais administrators brig. ģen. Dominique Odry, kurš atrodas Perkasų ielā. (tagadējā Sukilėlių iela) ēkā Nr. 3. Tādā veidā 1920.-1923 prefektūra kļuva par Francijas augstā komisāra mītni un nozīmīgāko valdības iestādi Klaipēdas reģionā. Pilsētā atradās Francijas armijas XXI kājnieku bataljons.
1923. gadā 10.-15.janvāris notika labi organizēta un veiksmīgi realizēta Lietuvas valdības, armijas un strēlnieku savienības organizēta militārā operācija, ko ilgu laiku sauca par "Klaipēdas apgabala sacelšanos", pēc kuras Klaipēdas apgabals tika pievienots Lietuvai. Militārās operācijas laikā Speciālās vienības 2. (Pagėgiai) kaujas grupa Mikola Kalmanta-Bajora vadībā izlauzās līdz prefektūras ēkai un ieņēma to. Prefekts jeb galvenais komisārs Gabriels Petisne bija spiests pacelt balto karogu un padoties.
Kultūras atmiņā prefektūra saistās ar "nemiernieku uzvaru", Klaipēdas aneksijas noslēguma akcentu, tāpēc, lai pieminētu Klaipēdas pievienošanu Lietuvai, tiek gatavoti dramatizēti prefektūras uzbrukuma inscenējumi, izpildīti. kara atjaunotāji.
Izmantotie avoti un saites:
Vytautas Jokubauskas "Netiešā ietekme un Lietuvas militārā drošība 1919-1940", Klaipēda, 2019.
Vasilijus Safronovs, Kęstutis Kilinskas, Dangiras Mačiulis "Vēstures izdzīvošana starpkaru periodā. Lomas, pieredze, mācību grāmatu stāsti un atmiņu politika", Klaipēda, 2022.