Jūlijs Kuperjanovs (1894-1919)
I WW1 & Neatkarības kari

KLMFT3F 1 pisipilt

Igaunijas militārpersona, komandieris un Neatkarības kara varonis. Brīvības krusta 1. šķiras 2. pakāpes un 2. šķiras 3. pakāpes ieguvējs (pēcnāves).

Jūliuss Kuperjanovs dzimis 1894. gada 11. oktobrī igauņu emigrantu ģimenē, kas dzīvoja Pleskavas guberņā. 1904. gadā ģimene atgriezās Igaunijā un apmetās uz dzīvi Tartu apriņķī.

Kuperjanovu Pirmā pasaules kara laikā iesauca Krievijas impērijas armija 1915. gadā. Viņš mācījās 4. Vladimira karaskolā Sanktpēterburgā. Savā turpmākajā militārajā dienestā viņš izcēlās ar savu drosmi un saņēma septiņus Krievijas militāros apbalvojumus. Viņš tika ievainots 1917. gada jūlijā un tika evakuēts uz Maskavu.

1916. gada novembrī Kuperjanovs tika paaugstināts par leitnanta pakāpi. 1917. gada novembrī viņu pārcēla uz Tartu, lai dienētu par jaunāko virsnieku un rotas priekšnieku Igaunijas rezerves bataljonā. Decembrī paaugstināts par bataljona priekšnieka palīgu.

Pēc Vācijas okupācijas Igaunijā Igaunijas armija tika izformēta, atlaižot personālu. Vācu okupācijas laikā 1918. gadā Kuperjanovs slepeni organizēja pagrīdes mājas aizsargu vienības, kas vēlāk kļuva par pamatu Aizsardzības līgas izveidei.

Sākoties Brīvības cīņām, Kuperjanovs tika iecelts par Tartu apriņķa Aizsardzības līgas apgabala priekšnieku. Pēc Tartu pilsētas ieņemšanas igauņu spēki atgriezās Puurmaņu muižā. Tur viņš 1918. gada Ziemassvētkos no brīvprātīgajiem vecāko klašu skolēniem un Aizsardzības līgas biedriem izveidoja karaspēka vienību, viņa vārdā nosaukto tā saukto Kuperjanova partizānu bataljonu, kas guva lielu popularitāti.

Viņš bija pirmais no militārajiem formējumiem, kas uzbruka Tartu atbrīvošanai 1919. gada 14. janvārī, iebrūkot bruņuvilcienos. Virzība turpinājās uz Valgu. Kuperjanovs tika smagi ievainots Paju kaujā pie Valgas 31. janvārī un gāja bojā 1919. gada 2. februārī Tartu. Igaunijas bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Johans Laidoners bataljonu oficiāli nosauca par virsleitnanta Kuperjanova partizānu bataljonu par godu kritušajam komandierim. Šodien viena no Igaunijas Sauszemes spēku militārajām vienībām nes Kuperjanova kājnieku bataljona nosaukumu.

Alise, dzimusi Johansone, Jūliusa Kuperjanova sieva, bija viena no Sieviešu brīvprātīgās aizsardzības organizācijas dibinātājām un atbalstītājām. Viņa tika izsūtīta 1941. gadā un izpildīta 1942. gadā Padomju Savienībā.

Saistītie objekti

Brīvības cīņu piemineklis Puurmaņos

Šis piemineklis atrodas netālu no mazā Puurmaņu pagasta, uz Puurmaņu-Tabiveres ceļa.

Projektējis Voldemārs Meļliks, tas tika atklāts 1926. gada 26. septembrī, un tajā uz granīta cokola bija attēlots Kuperjanova partizāns, kas balstās uz ieroča. Padomju laikā bronzas statuja pazuda. Cokols tika uzspridzināts un uzkalniņš, uz kura tas stāvēja, tika nolīdzināts 1948. gadā. Tā vietā tika uzstādīts Sarkanās armijas piemineklis, kas 1970. gadā tika aizstāts ar Lielā Tēvijas kara pieminekli. 1992. gada 23. jūnijā tika atklāta atjaunotā oriģinālā pieminekļa versija, ko veidojis Kadri Metsik pagasts.

Avoti:

Nacionālās mantojuma pārvaldes kultūras pieminekļu reģistrs. https://register.muinas.ee/public.php?menuID=monument&action=view&id=27111

Leitnanta Jūlija Kuperjanova kaps

Šis piemineklis atrodas Raadi kapsētā Tartu, pa kreisi no galvenā celiņa, posmā pie Kruusamäe ielas.

Neatkarības kara varoņa leitnanta Jūliusa Kuperjanova kapa pieminekli veidojis slavenais igauņu tēlnieks Jāns Korts, un tas tika atklāts 1925. gada 11. oktobrī. Padomju laikā bronzas zemreljefs un teksti uz pieminekļa tika noņemti. Pats kapa piemineklis gan netika nojaukts un kļuva par pretošanās simbolu svešajam režīmam, tur slepus noliekot ziedus un sveces. Piemineklis ir atjaunots tā sākotnējā stāvoklī.

Saistītie stāsti

Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums

Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.