Kapteinis Paulis Zolts I WW1 & Neatkarības kari
Paulis Zolts (dažos avotos Pauls Zolts) dzimis 1880.gada 10.augustā Sēļu pagasta Vecstārastos, beidzis vietējo pagasta skolu, skolotāju semināru un mērniecības skolu Gorkos. Strādājis par mērnieku, Pirmā pasaules kara laikā dienējis krievu pulkos. Četras reizes apbalvots par izcilu varonību. Krievijas impērijas karaspēkā iesaukts 1914. gadā. Ieskaitīts 79. artilērijas brigādē un visu Pirmā pasaules kara laiku pavadījis Kaukāza frontē. Pēc kara beigām atgriezies Latvijā un 1919. gada janvārī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Bijis vada, vēlāk rotas komandieris. Atsevišķajā studentu bataljonā kapteiņa dienesta pakāpē. Piedalījies pirmajās Kalpaka bataljona kaujās Kurzemē.
Pēdējo P.Zolts komandēja II rotu un III atsevišķajā bataljonā, kas tika komplektēta Liepājā no brīvprātīgajiem šās pilsētas strādnieku jauniešiem, tie bija slikti apmācīti un savu kara mākslu apguva kaujās. 13.maijā rota nonāca Kaugurciema kāpās. Zolts par saviem karotājiem bija pārliecināts, kaut tie bija jauni un karā mazpieredzējuši, bet zināja, ja vajadzēs, pierādīs, ko spēj. Tāds brīdis pienāca ātri. Bija svētdienas rīts, 1919.gada 18.maijs. Tieši šajā dienā, kad 2 lielinieku pulki ieņēma nocietinātās pozīcijas pie Kauguriem un mūsējie bija spiesti atkāpties, Zolts ar savu rotu pārgāja pretuzbrukumā, durkļu triecienā sakāva ienaidnieku, atguva cīņā zaudētos ložmetējus un piespieda lieliniekus bēgt, atstājot kaujaslaukā vairāk nekā 50 kritušo. Šajā kaujā arī Paulis Zolts savas rotas priekšgalā krita varoņa nāvē.
Un tikai pēc vairākiem gadiem — 1934.gada 25.novembrī — Slokas sabiedriskās organizācijas atklāja Kauguru kāpās necilu granīta piemiņas zīmi, kurā iekalti skopi vārdi: "Šeit krita par Latviju 1919.gada 18.maijā L.K.O.K. kapteinis Zolts Paulis, virsleitnants Grintāls Eduards, kareivji: Melngalvis Andrejs, Siliņš Fricis, Kārkliņš Jānis, Pūlītis Žanis." Pēc Otrā pasaules kara tā tika nopostīta, bet varoņdarbs netika aizmirsts, un kopš 1989.gada 18.maija atkal Kaugurciema kāpās Zolta gatves galā stāv piemiņas zīme, kas vēsta par notikumiem 1919.gadā.
Vispirms Kaugurciemā kritušie tika apglabāti Brāļu kapos pie Ķemeru banzīcas. Pēc kara Zoltu pārapbedīja dzimtās Mazsalacas kapos. Par 1919.gada 18.maijā veikto varoņdarbu, kuram nebija līdzīga visā Latvijas atbrīvošanas cīņu vēsturē, Pauls Zolts pēc nāves tika apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru. Vēlāk arī Zolta dēls Pēteris turpināja tēva izvēlēto virsnieka profesiju. Viņš karoja Otrajā pasaules karā pret to pašu ienaidnieku, pret kuru tēvs. 1944.gadā krita un tika apglabāts blakus tēvam.
L.K.O.K. Bieogrāfija. Zolts, Paulis. Pieejams: http://lkok.com/detail1.asp?ID=1774 [skatīts: 06.05.2021].
VSIA Latvijas Vēstnesis (15.05.1998., Nr. 136/137.) Latvijas valsts un tās vīri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/31979 [skatīts: 06.05.2021].
Papildus izziņas avoti
L.K.O.K. Bieogrāfija. Zolts, Paulis. Pieejams: http://lkok.com/detail1.asp?ID=1774 [skatīts: 06.05.2021].
VSIA Latvijas Vēstnesis (15.05.1998., Nr. 136/137.) Latvijas valsts un tās vīri. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/31979 [skatīts: 06.05.2021].
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
LKOK kapteiņa Paula Zolta individuāls apbedījums Mazsalacas kapos
Atrodas Mazsalacas kapos
Apskatāms kapteiņa Paula Zolta (1880-1919) individuāls apbedījums.
1934. gada 9. septembrī uz Zolta kapa tika atklāta melna granīta kapa guļplāksne ar tekstu.
Kapteiņa Zolta vārds iekalts arī piemineklī Kaugurciemā, kur 1919. gada 18. maija kaujā kopumā krita seši Atsevišķā studentu bataljona 2. jeb P.Zolta rotas karavīri.
Latviešu atsevišķās brigādes Atsevišķā studentu bataljona 2. rotas komandieris kapteinis Paulis Zolts, kas 1919. gada 18. maijā krita pie Kaugurciema, sākotnēji tika apbedīts brāļu kapos pie Ķemeru luterāņu baznīcas. 1920. gada 18. maijā viņa mirstīgās atliekas tika ekshumētas un pārvestas uz Mazsalacu, kur 25. maijā guldītas ģimene kapos.
Piemineklis kapteinim Zoltam un studentu rotas karavīriem
Atrodas Jūrmalas pilsētā Slokā pie Rīgas jūras līča Kaugurciema kāpās.
Piemiņas zīme uzstādīta 1934. gadā, Padomju okupācijas laikā iznīcināta, bet 1989. gadā atjaunota. Kaugurciemā 1919. gada 18. maija rītā notika kauja starp latviešu nacionālo spēku, kapteiņa Pauļa Zolta vadīto rotu (~ 145 vīri) un Sarkanās armijas karaspēku. Notikums ir īpašs ar to, ka cīņa notika visnelabvēlīgākajos apstākļos, demonstrējot kareivisku drosmi un ticību Latvijas valstij.
Nakts laikā pirms kaujas izcēlās vētra, un ar smiltīm aizputināja pozīcijas un ieročus. Turklāt tika saņemta neatbilstoša munīcija. Pretiniekam uzbrūkot, kapteiņa Zolta karavīri izšķirošā brīdī devās prettriecienā, lietojot šauteņu durkļus un izcīnot uzvaru.
Zolts bija pieredzējis latviešu virsnieks, kurš piedalījies Krievu – Japāņu, 1. pasaules un Latvijas Neatkarības karā. Viņa brālis arī bija karavīrs, savukārt dēls 2. pasaules kara laikā kā medicīnas students bija sanitārs Vācijas armijas Latviešu leģionā, un kritis, iznesot no pozīcijām smagi ievainotu karavīru.
Mūsdienās var aplūkot piemiņas vietu, kas izveidota kaujas vietā. Līdzās atrodas skaists piejūras mežs un jūra, kas ļauj vēsturi iepazīt patīkamā vidē.
