Johans Laidoners (1884-1953) I Neatkarības kari
Igaunijas ģenerālis un politiķis, Igaunijas bruņoto spēku virspavēlnieks Igaunijas Neatkarības kara laikā. Brīvības krusta 1. šķiras 1. pakāpes un 3. šķiras 1. pakāpes ieguvējs.
Johans Laidoners dzimis 1884. gada 12. februārī Vīlandes apriņķī. 1901. gadā, nācis no nabadzīgas ģimenes, viņš jau jaunībā brīvprātīgi iestājās impērijas armijā. No 1902. līdz 1905. gadam viņš mācījās Viļņas Junkera kājnieku skolā, absolvējot savu klasi. Viņš tika paaugstināts jaunākā leitnanta pakāpē un nosūtīts dienēt 13. Erevānas grenadieru pulkā. 1908. gadā paaugstināts par leitnanta pakāpi.
No 1909. līdz 1912. gadam Johans Laidoners mācījās Imperatora Nikolaja militārajā akadēmijā Sanktpēterburgā un turpināja militāro karjeru, piedaloties Pirmajā pasaules karā. Paaugstināts pulkvežleitnanta pakāpē, 1917. gadā aicināts ieņemt jaunveidojamo igauņu pulku virspavēlnieka – 1. igauņu divīzijas priekšnieka amatu.
Sākoties Neatkarības karam, Igaunijas Pagaidu valdība paaugstināja Laidoneru līdz pulkveža dienesta pakāpei un 1918. gada 23. decembrī iecēla viņu par Igaunijas bruņoto spēku virspavēlnieku. Tieši viņš vadīja Igaunijas bruņotos spēkus līdz uzvarai neatkarības karš. 1919. gadā viņš tika paaugstināts par ģenerālmajoru. Pēc Brīvības kara paaugstināts par ģenerālleitnanta pakāpi un atvaļināts. 1923. gadā Johanam Laidoneram par atzinību par ieguldījumu Brīvības cīņās tika piešķirta Vīmsi muiža, kurā tagad atrodas Igaunijas Militārais muzejs – Ģenerāļa Laidonera muzejs.
Pēc kara Laidoners iesaistījās politikā un bija parlamenta deputāts no 1920. līdz 1929. gadam un Igaunijas delegācijas loceklis Tautu Savienības Ģenerālajā asamblejā no 1922. līdz 1929. gadam. Pēc neveiksmīgā komunistu valsts apvērsuma 1. decembrī 1924. gadā valdība visā Igaunijā pasludināja karastāvokli, un Laidoneru atsauca uz laiku pildīt bruņoto spēku virspavēlnieka pienākumus.
Pēc 1934. gada valsts apvērsuma Laidoners atkal tika iecelts par virspavēlnieku līdz viņa atlaišanai 1940. gada 22. jūnijā. 1939. gadā viņš tika paaugstināts par ģenerāļa pakāpi.
Padomju varas iestādes Laidoneru arestēja 1940. gada 19. jūlijā. Viņš nomira 1953. gada 13. martā Vladimira centrālcietumā Krievijā.
Viņa sieva Marija, dzimusi Kruševska (1888-1978, izsūtīta 1940, atbrīvota 1961), dēls Mihaels (1913-1928), padēls Aleksejs Kruščevskis (1913-1941, izsūtīts, miris cietumā).
Saistītie objekti
Igaunijas Kara muzejs – ģenerāļa Laidonera muzejs
Muzejs kopš 2001. gada atrodas 19. gadsimta vidū celtajā vēsturiskajā Vīmsi muižā un pilda Igaunijas militārās vēstures mantojuma pētniecības, glabāšanas un eksponēšanas uzdevumu. Tā priekšteči bija Igaunijas Brīvības kara muzejs (dibināts 1919. gada 19. janvārī) un Ģenerāļa Laidonera muzejs, kurš ar Vīmsi pašvaldības rīkojumu tika iekārtots muižā 1993. gadā. Padomju okupācijas gados muižu izmantoja jūras spēku izlūkošanas vienība. Padomju armijai izvācoties, ēka tika atstāta bēdīgā stāvoklī. Muzejs tika nodibināts ar aizsardzības ministra Jiri Luika 2001. gada 26. februāra rīkojumu. Kopš tā laika muzejs darbojas Aizsardzības ministrijas paspārnē. Pamatekspozīcija stāsta par kariem Igaunijas teritorijā un svešzemju kariem, kuros piedalījušies igauņi. Daļa no ekspozīcijas ir veltīta armijas virspavēlniekam Johanam Laidoneram, kurš bija muižas saimnieks no 1923. līdz 1940. gadam. Militārās tehnikas angārā blakus muzeja galvenajai ēkai var apskatīt dažādus artilērijas elementus un transportlīdzekļus.
Ģenerāļa Johana Laidonera dzimtā vieta Vīlandē
Ģenerāļa Laidonera dzimtās mājas — Rabas lauku saimniecība Vardjas ciemā — vairs nav saglabājušās. Tiek uzskatīts, ka tās iznīcināja pirms Otrā pasaules kara, jo šajā vietā 1937. gadā tika uzcelts piemineklis. Pieminekli nojauca 1940. gadā, bet atjaunoja 1990. gadā. Pirms dažiem gadiem cilvēki aizsāka tradīciju vecajā lauku sētā novietot svecītes ģenerāļa dzimšanas dienā 12. februārī.
Ģenerāļa Johana Laidonera piemineklis zirga mugurā
Piemineklis, kurā ģenerālis Johans Laidoners attēlots zirga mugurā, atrodas netālu no pilskalniem Vīlandē. Pieminekļa autors ir tēlnieks Terje Ojavers, un tas tika atklāts 2004. gadā.
Armijas virspavēlniekam ģenerālim Johanam Laidoneram veltītais piemineklis ir pirmā un pagaidām vienīgā jātnieka statuja Igaunijā. Viņš kā izcila militārpersona un valstsvīrs, kurš dzimis šajā apriņķi, kļuva par pirmo Vīlandes goda pilsoni.
Saistītie stāsti
Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums
Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.