Johanas Laidoneris (1884-1953)
I Nepriklausomybės karai
Igaunijas ģenerālis un politiķis, Igaunijas bruņoto spēku virspavēlnieks Igaunijas Neatkarības kara laikā. Brīvības krusta 1. šķiras 1. pakāpes un 3. šķiras 1. pakāpes ieguvējs.
Johans Laidoners dzimis 1884. gada 12. februārī Vīlandes apriņķī. 1901. gadā, nācis no nabadzīgas ģimenes, viņš jau jaunībā brīvprātīgi iestājās impērijas armijā. No 1902. līdz 1905. gadam viņš mācījās Viļņas Junkera kājnieku skolā, absolvējot savu klasi. Viņš tika paaugstināts jaunākā leitnanta pakāpē un nosūtīts dienēt 13. Erevānas grenadieru pulkā. 1908. gadā paaugstināts par leitnanta pakāpi.
No 1909. līdz 1912. gadam Johans Laidoners mācījās Imperatora Nikolaja militārajā akadēmijā Sanktpēterburgā un turpināja militāro karjeru, piedaloties Pirmajā pasaules karā. Paaugstināts pulkvežleitnanta pakāpē, 1917. gadā aicināts ieņemt jaunveidojamo igauņu pulku virspavēlnieka – 1. igauņu divīzijas priekšnieka amatu.
Sākoties Neatkarības karam, Igaunijas Pagaidu valdība paaugstināja Laidoneru līdz pulkveža dienesta pakāpei un 1918. gada 23. decembrī iecēla viņu par Igaunijas bruņoto spēku virspavēlnieku. Tieši viņš vadīja Igaunijas bruņotos spēkus līdz uzvarai neatkarības karš. 1919. gadā viņš tika paaugstināts par ģenerālmajoru. Pēc Brīvības kara paaugstināts par ģenerālleitnanta pakāpi un atvaļināts. 1923. gadā Johanam Laidoneram par atzinību par ieguldījumu Brīvības cīņās tika piešķirta Vīmsi muiža, kurā tagad atrodas Igaunijas Militārais muzejs – Ģenerāļa Laidonera muzejs.
Pēc kara Laidoners iesaistījās politikā un bija parlamenta deputāts no 1920. līdz 1929. gadam un Igaunijas delegācijas loceklis Tautu Savienības Ģenerālajā asamblejā no 1922. līdz 1929. gadam. Pēc neveiksmīgā komunistu valsts apvērsuma 1. decembrī 1924. gadā valdība visā Igaunijā pasludināja karastāvokli, un Laidoneru atsauca uz laiku pildīt bruņoto spēku virspavēlnieka pienākumus.
Pēc 1934. gada valsts apvērsuma Laidoners atkal tika iecelts par virspavēlnieku līdz viņa atlaišanai 1940. gada 22. jūnijā. 1939. gadā viņš tika paaugstināts par ģenerāļa pakāpi.
Padomju varas iestādes Laidoneru arestēja 1940. gada 19. jūlijā. Viņš nomira 1953. gada 13. martā Vladimira centrālcietumā Krievijā.
Viņa sieva Marija, dzimusi Kruševska (1888-1978, izsūtīta 1940, atbrīvota 1961), dēls Mihaels (1913-1928), padēls Aleksejs Kruščevskis (1913-1941, izsūtīts, miris cietumā).
Susijusios vietos
Estonian War Museum - General Laidoner museum
This museum, which has been housed in the mid-19th century historicist Viimsi Manor since 2001, conducts research into and both preserves and displays Estonian military history. Its predecessors were the Estonian War of Liberation Museum (founded on 19 January 1919) and a museum dedicated to General Laidoner established at the manor by decree of Viimsi Municipal Government in 1993. During the Soviet occupation, the manor was used by a naval intelligence unit: after the withdrawal of the Soviet Army, the building was in a dire state. The museum was founded by decree of Minister of Defence Jüri Luik on 26 February 2001. Since then, the museum has operated under the jurisdiction of the Ministry of Defence. Its main exhibition showcases wars fought in Estonia and abroad in which Estonians have participated. Part of the exhibition is dedicated to Commander-in-Chief Johan Laidoner, who owned the manor from 1923-1940. The military equipment hangar near the main building displays a variety of artillery pieces and vehicles.
Birthplace of General Johan Laidoner
The farmhouse on Raba Farm in the village of Vardja, where General Laidoner was born, has not survived. It is thought to have been destroyed before World War II, as a monument was erected in its place in 1937. The monument was demolished in 1940 and restored in 1990. In recent years people have been regularly placing candles at the old farmstead on the general's birthday, 12 February.
Equestrian statue of General Johan Laidoner
The equestrian statue of General Johan Laidoner is situated near the castle hills in Viljandi.
This monument, designed by sculptor Terje Ojaver, was unveiled in 2004.
Dedicated to Commander-in-Chief General Johan Laidoner, it was the first and to date remains the only equestrian statue in Estonia. The prominent military man and politician, who was born in the county, was the first honorary citizen of Viljandi.
Susijusi istorija
The beginning, course and end of the battles of Cēsis
The victory in the battles of Cēsis was destined to become a turning point in the struggle of Latvians and Estonians for the independence of their country. This victory crossed the line between Andriev Niedra's government and German General Riediger von der Goltz's plans to conquer the Baltics. Instead, the Provisional Government of Kārlis Ulmanis resumed its activities in Liepāja.