Johans Laidoners (1884–1953) I Neatkarības kari
Igauņu ģenerālis un politiķis, Igaunijas Bruņoto spēku virspavēlnieks Igaunijas Neatkarības kara laikā. Apbalvots ar Brīvības krusta 1. šķiras 1. šķiru un 3. šķiras 1. šķiru.
Johans Laidoners piedzima 1884. gada 12. februārī Viljandi apriņķī. 1901. gadā, nākdams no nabadzīgas ģimenes, viņš jaunībā brīvprātīgi pievienojās Imperiālajai armijai. No 1902. līdz 1905. gadam viņš mācījās Viļņas junkuru kājnieku skolā, kuru absolvēja ar labākajiem rezultātiem. Viņš tika paaugstināts jaunākā leitnanta pakāpē un nosūtīts dienēt 13. Erevānas grenadieru pulkā. 1908. gadā viņš tika paaugstināts leitnanta pakāpē.
No 1909. līdz 1912. gadam Johans Laidoners studēja Sanktpēterburgas Imperatora Nikolaja Kara akadēmijā un turpināja militāro karjeru, piedaloties Pirmajā pasaules karā. Pēc paaugstināšanas pulkvežleitnanta pakāpē 1917. gadā viņš tika aicināts ieņemt jaunizveidoto igauņu pulku virspavēlnieka – 1. igauņu divīzijas vadītāja – amatu.
Neatkarības kara sākumā Igaunijas Pagaidu valdība paaugstināja Laidoneru pulkveža pakāpē un 1918. gada 23. decembrī iecēla par Igaunijas Bruņoto spēku virspavēlnieku. Tieši viņš vadīja Igaunijas Bruņotos spēkus līdz uzvarai Neatkarības karā. 1919. gadā viņš tika paaugstināts ģenerālmajora pakāpē. Pēc Neatkarības kara viņš tika paaugstināts ģenerālleitnanta pakāpē un atvaļināts. 1923. gadā Johanam Laidoneram par ieguldījumu Neatkarības karā tika piešķirta Vīmsi muiža, kurā tagad atrodas Igaunijas Militārais muzejs – Ģenerāļa Laidonera muzejs.
Pēc kara Laidoners iesaistījās politikā un no 1920. līdz 1929. gadam bija parlamenta deputāts, kā arī no 1922. līdz 1929. gadam bija Igaunijas delegācijas loceklis Tautu Savienības Ģenerālajā asamblejā. Pēc neveiksmīgā komunistiskā apvērsuma 1924. gada 1. decembrī valdība visā Igaunijā izsludināja kara stāvokli, un Laidoners tika atgriezts amatā uz kādu laiku kā bruņoto spēku virspavēlnieks.
Pēc 1934. gada apvērsuma Laidoners atkal tika iecelts par virspavēlnieku līdz atlaišanai no amata 1940. gada 22. jūnijā. 1939. gadā viņš tika paaugstināts ģenerāļa pakāpē.
Padomju varas iestādes arestēja Laidoneru 1940. gada 19. jūlijā. Viņš nomira 1953. gada 13. martā Vladimira Centrālcietumā Krievijā.
Viņa sieva Marija, dzimusi Kruševska (1888–1978, deportēta 1940. gadā, atbrīvots 1961. gadā), dēls Mihails (1913–1928), audžudēls Aleksejs Kruševskis (1913–1941, deportēts, miris cietumā).
Saistītie objekti
Igaunijas Kara muzejs – ģenerāļa Laidonera muzejs
Muzejs kopš 2001. gada atrodas 19. gadsimta vidū celtajā vēsturiskajā Vīmsi muižā un pilda Igaunijas militārās vēstures mantojuma pētniecības, glabāšanas un eksponēšanas uzdevumu. Tā priekšteči bija Igaunijas Brīvības kara muzejs (dibināts 1919. gada 19. janvārī) un Ģenerāļa Laidonera muzejs, kurš ar Vīmsi pašvaldības rīkojumu tika iekārtots muižā 1993. gadā. Padomju okupācijas gados muižu izmantoja jūras spēku izlūkošanas vienība. Padomju armijai izvācoties, ēka tika atstāta bēdīgā stāvoklī. Muzejs tika nodibināts ar aizsardzības ministra Jiri Luika 2001. gada 26. februāra rīkojumu. Kopš tā laika muzejs darbojas Aizsardzības ministrijas paspārnē. Pamatekspozīcija stāsta par kariem Igaunijas teritorijā un svešzemju kariem, kuros piedalījušies igauņi. Daļa no ekspozīcijas ir veltīta armijas virspavēlniekam Johanam Laidoneram, kurš bija muižas saimnieks no 1923. līdz 1940. gadam. Militārās tehnikas angārā blakus muzeja galvenajai ēkai var apskatīt dažādus artilērijas elementus un transportlīdzekļus.
Ģenerāļa Johana Laidonera dzimšanas vieta
Ģenerāļa Laidonera dzimtās mājas — Rabas lauku saimniecība Vardjas ciemā — vairs nav saglabājušās. Tiek uzskatīts, ka tās iznīcināja pirms Otrā pasaules kara, jo šajā vietā 1937. gadā tika uzcelts piemineklis. Pieminekli nojauca 1940. gadā, bet atjaunoja 1990. gadā. Pirms dažiem gadiem cilvēki aizsāka tradīciju vecajā lauku sētā novietot svecītes ģenerāļa dzimšanas dienā 12. februārī.
Ģenerāļa Johana Laidonera piemineklis
Piemineklis, kurā ģenerālis Johans Laidoners attēlots zirga mugurā, atrodas netālu no pilskalniem Vīlandē. Pieminekļa autors ir tēlnieks Terje Ojavers, un tas tika atklāts 2004. gadā.
Armijas virspavēlniekam ģenerālim Johanam Laidoneram veltītais piemineklis ir pirmā un pagaidām vienīgā jātnieka statuja Igaunijā. Viņš kā izcila militārpersona un valstsvīrs, kurš dzimis šajā apriņķi, kļuva par pirmo Vīlandes goda pilsoni.
Saistītie stāsti
Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums
Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.