LKOK, ģenerālis Pēteris Radziņš (1880-1930)
I WW1, I Neatkarības kari
Pēteris Voldemārs Radziņš dzimis 1880. gada 2.maijā Lugažu pagastā. Mācījies Lugažu draudzes skolā, Valkas pilsētas skolā un Valkas Nelsona reālskolā.
1898. gadā kā brīvprātīgais Radziņš iestājās Krievijas armijas dienestā. 1899. gadā komandēts uz Viļņas junkurskolu, kuru viņš pabeidza 1901. gadā. Piedalījies Krievijas-Japānas karā. No 1907. gada līdz 1910. gadam Radziņš mācījās Ģenerālštāba akadēmijā, iegūstot kapitāna dienesta pakāpi. 1912. gadā pārcelts uz Krievijas impērijas Ģenerālštābu. Pirmo pasaules karu Radziņš sagaidīja kā 38. kājnieku divīzijas vecākais štāba adjutants. 1914. gadā cīnījās pie Varšavas, Lodzas u.c., bet 1915. gada pavasarī pie Šauļiem un vēlāk Jelgavas apriņķī. 1917. gada maijā paaugstināts par pulkvedi. Dienesta laikā Krievijas impērijas armijā Pēteris Radziņš tika apbalvots ar IV šķiras Sv. Jura ordeni, II un III šķiras Sv. Staņislava ordeņiem, II, III un IV šķiras Sv. Annas ordeņiem. 1918. gada martā iestājās Ukrainas valsts hetmaņa Skoropadska armijā, kur bija Ģenerālštāba Organizācijas-apmācības daļas priekšnieks, bet no decembra bija Ukrainas Tautas Republikas armijas Ģenerālštāba priekšnieka palīgs. Šeit viņš dienēja līdz 1919. gada septembrim, bet oktobrī atgriezās Latvijā.
No 1919. gada 27. oktobra Latvijas armijas dienestā pulkveža dienesta pakāpē Radziņš iecelts par Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieku. Šajā amatā viņš vadīja visas Rīgas, Zemgales un Latgales atbrīvošanas kaujas. 1920. gada 5. februārī tika paaugstināts par ģenerāli.
1920. gada 13. augustā Radziņš bija starp septiņiem augstākajiem virsniekiem, kuriem pirmajiem pasniedza Lāčplēša Kara ordeni. Viņš tika apbalvots pirmais ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni ar Nr. 1. Reizē ar apbalvošanu iecelts par Lāčplēša Kara ordeņa domes biedru. 1920. gada oktobrī pēc paša vēlēšanās atvaļinājies no dienesta. Rakstījis darbus par militāro vēsturi un militārās teorijas jautājumiem. Piedalījās virsnieku sagatavošanā un apmācībā kā Kara skolas, Aviācijas skolas un Virsnieku kursu lektors.
1924. gada februārī tika iecelts par Latvijas armijas komandieri. 1927. gadā apbalvots ar II šķiras Lāčplēša Kara ordeni un ievēlēts par Lāčplēša Kara ordeņa domes sekretāru. 1928. gadā pēc paša vēlēšanās atbrīvots no armijas komandiera pienākumiem un iecelts par Kara akadēmisko kursu priekšnieku. Dienesta laikā Latvijas armijā tika apbalvots, bez jau minētajiem Lāčplēša Kara ordeņiem, arī ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, I šķiras, II pakāpes Igaunijas Brīvības krustu, III šķiras Francijas Goda Leģiona ordeni, Polijas "Virtuti Militari" ordeni, I šķiras Somijas Baltās rozes ordeni un I šķiras Zviedrijas Šķēpa ordeni. Radziņš bija studentu korporācijas Tervetia goda filistrs.
Ģenerālis Pēteris Radziņš miris 1930. gada 8. oktobrī Rīgā un apglabāts Rīgas Brāļu kapos.
Par ģenerāļa Radziņa piemiņas saglabāšanu rūpējas 2015. gadā nodibinātā Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība. Pēc biedrības ierosmes Rīgas dome nolēma pārdēvēt Krasta ielas sākuma posmu par Ģenerāļa Radziņa krastmalu. 2018.gada 12. jūnijā Staiceles Sporta profesionālajai vidusskolai tiek piešķirts Ģenerāļa Pētera Radziņa vārds.
Papildus izziņas avoti
Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. ….lpp.
Latvijas armijas augstākie virsnieki (1918-1940), biogrāfiska vārdnīca (sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis); Latvijas Valsts vēstures arhīvs
Pētera Voldemāra Radziņa rakstu krājums; sast. A.Purviņš. – Valmiera: Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība, 2016.: https://www.historia.lv/biblioteka/petera-voldemara-radzina-rakstu-krajums-sast-apurvins-valmiera-generala-petera-radzina
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņas vieta
Atrodas Valkas pagastā, braucot pa autoceļu Valka – Rūjiena (P22) 4 kilometrā, pa labi, sekojot norādes zīmēm.
Pēteris Radziņš dzimis 1880.gada 2.maijā Lugažu pagasta “Jaunvīndedzēs”. Mācījies Lugažu draudzes skolā, Valkas pilsētas skolā un Valkas Nelsona reālskolā. Iestājies kā brīvprātīgais krievu armijā. 1919.gada rudenī atgriezās Latvijā un 27.oktobrī iecelts par Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieku, uzņemoties šo amatu brīdī, kad bermontieši apdraudēja Rīgu. Kā štāba priekšnieks vadījis visas Rīgas, Zemgales un Latgales kaujas. 1920.gada 5.februārī paaugstināts par ģenerāli.
Mūsdienās netālu no dzimtas mājas aplūkojams piemiņas akmens, kas veltīts ģenerālim Pēterim Radziņam (1880 - 1930).
2017.gada 11.novembrī Rīgā, Daugavas gates stūrī, tika atklāta piemiņas plāksne Pēterim Radziņam.
Video: Ģenerāļa P. Radziņa piemiņas pasākums Rīgas Brāļu kapos 2019.gadā
Video: 2019.gada 2. maijā, ģenerāļa Pētera Radziņa 139. dzimšanas dienā, 11.novembra krastmalā, pie Prezidenta pils, goda sardzei un interesentiem piemiņas plāksni aptverot, notika atceres pasākums.
Valkas novadpētniecības muzeja ekspozīcijā “Valka - Latvijas neatkarības šūpulis” atspoguļota arī ģenerāļa Pētera Radziņa dzīve un darbība.
Blakus tradicionālajiem krājuma eksponēšanas veidiem ekspozīcijā izmantoti interaktīvi multimediju risinājumi. Informācija un anotācijas tulkotas igauņu un angļu valodā.
Ekspozīcija "Valka - Latvijas neatkarības šūpulis" Valkas novadpētniecības muzejā
Atrodas Valkā, Rīgas ielas labajā pusē, vēsturiskajā Vidzemes draudžu skolotāju semināra ēkā.
Ēkā no 1853.gada līdz 1890.gada darbojās Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs. To līdz 1881.gadam vadīja latviešu pedagogs, koru kultūras pamatlicējs Jānis Cimze. Pēc skolotāju semināra slēgšanas ēka 80 gadus kalpojusi dažādām izglītības, kultūras un sadzīves vajadzībām. Valkas novadpētniecības muzejs ēkā atrodas kopš 1970.gada.
Valkas novadpētniecības muzejā apskatāma pastāvīgā ekspozīcija “Valka – Latvijas neatkarības šūpulis”. Tā veidota kā stāsts par sabiedriski politiskajiem notikumiem Valkā no 1914. līdz 1920.gadam, kad Latvija kļuva par neatkarīgu valsti. Ekspozīcijā atspoguļoti Latvijas valsts organizēšanas priekšdarbi un Ziemeļlatvijas brigādes veidošana Valkā. Caur četrām sajūtām – Ceļa, Padomes, Štāba un Mājas – ekspozīcijā apskatāmas tēmas par Valkas pilsētu, bēgļiem, LZS dibināšanu (1917.g.), LPNP (1917.g.), Latviešu pagaidu Nacionālo teātri (1918.g.), Iskolatu – Padomju Latvijas pagaidu valdību, Ziemeļlatvijas armijas izveidošanu (1919.g.), ģenerāli Pēteri Radziņu. Ekspozīcijā veiksmīgi blakus tradicionālajiem krājuma eksponēšanas veidiem, izmantoti interaktīvi multimediju risinājumi.
Informācija un anotācijas tulkotas igauņu un angļu valodā.
Saistītie stāsti
Latvijas armijas ģenerāļa, divkārtējā Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pētera Radziņa piemiņai
Ģenerālis Pēteris Radziņš, dzimis Valkas apriņķa Lugažu pagastā vienkāršā lauksaimnieka ģimenē, kurā iemācījies darīt lauku darbus. Bijis ļoti gudrs jaunietis, pēc skolas beigšanas izlemj par labu kara gaitām un tā sākās viņa armijas gaitas izglābjot Latviju no Bermonta karaspēka. P.Radziņš bija viens no izcilākajaiem Latvijas armijas virsniekiem un apbalvots ar neskaitāmiem Latvijas un ārvalstu ordeņiem un piemiņas zīmēm.