Karību jeb Kubas raķešu krīze IV Padomju okupācija
Karību jeb Kubas raķešu krīze bija 13 dienu ilga konfrontācija starp PSRS un Kubu un ASV 1962. gada oktobrī.
Tā bija viena no lielākajām konfrontācijām Aukstā kara laikā un parasti tiek uzskatīta par brīdi, kurā šis karš vistuvāk pietuvojās stāvoklim, lai izvērstos par kodolieroču konfliktu. Tā sākās 1962. gada 14. oktobrī pēc Kubā izvietoto padomju kodolraķešu, kas spēja sasniegt ASV teritoriju, pamanīšanas. 14. oktobrī tika pievestas pēdējās raķetes, un to skaits sasniedza 42. Kopā ar bumbvedēju un zemūdeņu apbruņojumu kopējais atomlādiņu skaits bija 160. Krīze beidzās 28. oktobrī, kad PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs lika izvest visas padomju kodolraķetes pret ASV prezidenta Džona Kenedija, ģenerālprokurora Roberta Kenedija un kara ministra Roberta Maknamaras apsolījumu neuzbrukt Kubai. Amerikai nācās izvākt arī savas raķetes no Turcijas. Lai nākotnē novērstu līdzīgas krīzes, tika izveidota Maskavas—Vašingtonas tiešā tālruņa līnija ( tā sauktais “sarkanais telefons”. Krīzes rezultātā rietumvalstīs sāka attīstīties pretkara kustība, kurai analoģiskus uzskatus izteica arī daži padomju disidenti.
No Latvijas Valsts arhīvā saglabātajiem dokumentiem var secināt, ka 1962. gadā Latvijas kompartijas Centrālā komiteja (CK) un Latvijas PSR Ministru padome (MP) saņēma daudzus PSRS kompartijas CK un PSRS MP lēmumus par militārās tehnikas ražošanas plānu nelokāmu izpildi, mobilizācijas rezervju uzkrāšanu, pasākumu sagatavošanu, lai aizsargātos no masu iznīcināšanas ieročiem, kā arī par Iekšlietu ministrijas formējumiem, kas jāizvērš kara laikā. Tomēr tie, šķiet, drīzāk attiecās uz PSRS vispārējo gatavošanos tā saucamajam sevišķajam periodam jeb reālai karadarbībai, nevis uz īslaicīgo Karību krīzi.
Papildus izziņas avoti
Jānis Riekstiņš. Par matu no kodolkara. Karību krīze. LA.LV, 2012.gada 5. oktobrī. https://www.la.lv/par-matu-no-kodolkara-kubas-krize-3
Kubas raķešu krīze. Vikipēdija. https://lv.wikipedia.org/wiki/Kubas_ra%C4%B7e%C5%A1u_kr%C4%ABze
Category: Cuban Missile Crisis. Wikimedia Commons. https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Cuban_Missile_Crisis
Saistītie objekti
Pazemes bunkuri Valkā
Atrodas Valkas pilsētas centrā, Ausekļa ielas kreisajā pusē, blakus Ādama Tērauda skolai.
Padomju laika armijas bunkuri Valkā ir bijuši vieni no Padomju Latvijas laika slepenākajām vietām, kurā drīkstēja ieiet tikai ar speciālām atļaujām. 1953.–1989. gados te izvietojās Padomju Armijas stratēģisko raķešu sakaru rezerves punkts. Ar lielām automašīnām, kurām bija 16 riteņi, veda lielus dzelzsbetona blokus, lai veidotu bunkurus. Kad visi trīs bija izbūvēti, tos apbēra ar granti papildus nostiprināšanai un nosiltināšanai. Bunkuros atradās stratēģisko raķešu sakaru rezerves centrs, kurš bija pakļauts Ļeņingradas sakaru centram. No šiem bunkuriem tika regulētas šahtas, kurās atradās armijas raķetes. Valkas un Valgas apkārtnē tādas bija 20. 1962.gada oktobrī Karību krīzes laikā šīs raķetes bija kaujas gatavībā un notēmētas Floridas virzienā. Leģenda vēsta, ka pietrūka pāris stundas, lai tās patiešām tiktu palaistas.
Turpat blakus aiz Ādama Tērauda skolas un pazemes bunkuriem atrodas Zviedru (Šeremetjeva) skansts. Mākslīgi veidotais zemes valnis tika veidots Lielā Ziemeļu kara sākumā, ap 1702.gadu, lai aizsargātu Valku pret zviedriem. Skansts stāvākā siena ir vērsta pret Ērģemi, bet otra puse pret Ausekļa ielu.
Mūsdienās bunkurus var aplūkot tikai no ārpuses.
Šateiķu virszemes raķešu bāze
Pluņģes rajonā Šateiķiem piegulošajos mežos 1960. gadā tika izbūvēta Šateiķu virszemes raķešu palaišanas bāze. Viena no četrām šāda veida bāzēm Lietuvā. Bāzē bija izbūvēti četri vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu R-12 (SS-4 Sandal) palaišanas laukumi. Pēc signāla saņemšanas raķetes varēja raidīt uz NATO bloka Eiropas valstīm. 1962. gadā Karību krīzes laikā kodolraķetes no Šateiķu raķešu bāzes tika pārvietotas uz Kubas centrālo daļu. Augstākā trauksmes pakāpe šajā bāzē tika izsludināta 1968. gadā Prāgas pavasara – Čehoslovākijas demokrātisko pārmaiņu – laikā. Tolaik viena no raķetēm bija vērsta pret Rietumvācijas Federatīvo Republiku, jo bija ticams, ka NATO bloks ar savu ieroču spēku atbalstīs Čehoslovākijas nemierniekus. Šateiķu bāze tika slēgta ap 1978. gadu, jo to uzskatīja par novecojušu, bet tās uzturēšanu par neracionālu. Bāzes slēgšanu veicināja arī tas, ka 20. gadsimta astoņdesmitajos gados jau bija skaidrs, ka ASV izlūkdienesti ir noskaidrojuši stacionāro raķešu palaišanas bāzu atrašanās vietas. Raķešu palaišanas vietas pamešana izraisīja ēku konstrukciju bojājumus. Teritorijā joprojām ir saglabājušās sešu dzelzsbetona noliktavu (angāru) paliekas, kā arī krūmiem aizauguši raķešu virszemes palaišanas laukumi.
Saistītie stāsti
Kodolieroču pēdās Šateikiai mežā
Laikā no 1960. līdz 1978. gadam Pluņģes rajona Šateikiai ciema mežos darbojās sauszemes raķešu palaišanas bāze, kurā tika izvietotas vidēja darbības rādiusa kodolraķetes R12U. Pēc raķešu transportēšanas bāzē tika izvietota 384. augstas jaudas artilērijas brigāde. Tās rīcībā bija pašgājējas 203 mm kalibra haubices 2S7 “Pion” un dažādi citi ieroči, kuru iznīcināšanā gāja bojā cilvēki.