Dāvids Sīmansons (1859 – 1933), Latvijas armijas virspavēlnieks, apsardzības ministrs, ģenerālis
I WW1 & Neatkarības kari
Dāvids (arī Dāvis) Sīmansons dzimis 1859. gada 23.martā (j.st. 4. aprīlī) Valmieras pagasta Pīlātu pusmuižā. Beidzis Limbažu apriņķskolu. 1880. g. kā brīvprātīgais iestājies 115. Vjazmas kājnieku pulkā. 1882. gadā beidzis kājnieku junkurskolu Rīgā. Mācījies Ģenerālštāba akadēmijā Pēterburgā. Piedalījies krievu-japāņu karā. No 1910. gada pulkvedis. 1912. gada aprīlī iecelts par 66. kājnieku pulka komandieri. No 1914. gada piedalījās 1.pasaules kara kaujās pret Vācijas armiju Polijas, Lietuvas un Latvijas teritorijā. 1915. g. maijā paaugstināts par ģenerālmajoru, iecelts par 17. kājnieku divīzijas 2. brigādes komandieri. Apbalvots ar Staņislava I, III šķiras, Annas III šķiras, Vladimira III, IV šķiras ordeņiem, Sv. Jura ordeņa zobenu. Dienestu atstājis 1917. gada oktobrī. Līdz 1919. g. janvārim dzīvojis Vitebskā un Orlā. Atgriezies Rīgā 1919. gada 8. janvārī.
D. Sīmansons Latvijas armijā iestājies 1919. gada 6. jūnijā, no 10. jūlija armijas virspavēlnieks. No 15. jūlija līdz 10. septembrim apsardzības ministrs. 16. oktobrī no virspavēlnieka amata atbrīvots. 1919. gada vasarā D. Sīmansons uzņēmās Latvijas armijas izveidošanu no rakstura un formas ziņā atšķirīgām vienībām, bez pietiekošas apgādes un nodrošinājuma, vispārēja militāra un politiska jucekļa apstākļos, Pagaidu valdībai tikai daļēji atbrīvotā valstī uzsākot organizēt valsts aparātu, ko traucēja daudzi iekšējie un ārējie ienaidnieki. Šajā sarežģītajā situācijā viņam bija jāpilda arī diplomātiskas funkcijas sakaros ar ārvalstu misijām un ārēju bruņotu spēku vadību, risināt vācu Landesvēra reorganizācijas jautājumu par Latvijas armijas vienību un citus. Sekmīgi pildīja savus uzdevumus, liekot organizatorisku un strukturālu pamatu Latvijas armijai.
Par saprātīgo un enerģisko rīcību bermontiešu uzbrukuma laikā 1919. gada 9.-10. oktobrī Dāvids Sīmansons 1926. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru.
No 1920.gada decembra viņš bija Apsardzības (no 1922. gada – Kara) ministrijas Padomes loceklis. 1924. gadā tika iecelts par Kara ministrijas Padomes priekšsēdētāja vietas izpildītāju. 1925. gada februārī D. Sīmansonu atvaļināja no armijas slimības dēļ. Dāvids Sīmansons miris 1933. g. 13. janvārī. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Dāvidam Sīmansonam 2014. gadā Limbažos pie bijušās apriņķskolas atklāta piemiņas plāksne (tēlnieks Jānis Strupulis).
Papildus izziņas avoti
Ēriks Jēkabsons. Dāvids Sīmansons. – Nacionālā enciklopēdija: https://enciklopedija.lv/skirklis/29934-D%C4%81vids-S%C4%ABmansons
Dāvida Sīmansonas Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera biogrāfija: http://lkok.com/detail1.asp?ID=1402
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Rīgas Brāļu kapi
Atrodas Rīgā, Aizsaules ielā.
Rīgas Brāļu kapi aptver 9 ha lielu teritoriju. Tā ir viena no ievērojamākajām karavīru atdusas vietām pasaulē. Izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis, kas veltīts kritušajiem latviešu karavīriem. Celts pēc tēlnieka Kārļa Zāles projekta. Pirmais šāda veida ansamblis Eiropā, kur apglabāti ap 3000 cīnītāju.
Brāļu kapi izveidoti 1. pasaules kara laikā, kad tur apglabāja pirmos trīs latviešu strēlniekus, kuri krita Tīreļpurvā kaujā pret Vācijas armiju. Vēlāk Brāļu kapos apglabāti citās cīņās un karos kritušie latviešu karavīri. Memoriālā izmantoti Latvijas ainavai, tradicionālajai lauku sētai, latviešu folklorai un vēsturei raksturīgi elementi, kas cildina kareiviskās īpašības un vēsta par karavīra ceļu. 1936. gadā atklāja ainavisku, arhitektonisku un tēlniecisku ansambli, kas sastāv no trīs daļām:
Pārdomu ceļš ar 250 m garu aleju;
Varoņu terase ar Svētās uguns altāri un ozolu svētbirzi;
Kapulauks, kuru noslēdz Latvijas siena ar Mātes tēlu ar kritušajiem dēliem.
Mūsdienās var apskatīt nepārspētu Latvijas memoriālās tēlniecības mākslas darbu. Apkārtnē atrodas vairākas Rīgas kapsētas sakrālās mākslas vērtību iepazīšanai.
Saistītie stāsti
Par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu
Grāmatas “Latvijas armijas komandieri” esejas pārliecina, ka vēsturi būtiski ietekmē konkrētas personas. Lai arī neilgu laiku esot svarīgāko vēsturisko notikumu epicentrā, īsteni Latvijas patrioti ar savu bagātīgo militāro pieredzi, paspēja paveikt daudz Latvijas armijas veidošanā, stiprināšanā un vēsturisko notikumu gaitu pavērsienos.
Šis stāsts ir par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu (1859-1933).