Priesteris Ēriks Leijers
II Otrais pasaules karš, IV Padomju okupācija
Ēriks Leijeris (1906-1951) - evaņģēliski luteriskais priesteris, Lietuvas evaņģēliski luteriskās baznīcas vecākais un konsistorijas prezidents, kura dzīve atspoguļo dramatiskos pavērsienus Lietuvas baznīcas un tautas vēsturē padomju okupācijas apstākļos.
Dzimis 1906. gadā. 19. janvāris Dzimis Biržos latviešu ģimenē, E. Leijers mācījies Biržu ģimnāzijā, vēlāk studējis Kauņas Universitātes Evaņģēliskās teoloģijas fakultātē, kuru absolvējis 1929. gadā. 11. decembris Vēl studējot, 1929. 9. maijs - iesvētīts tur par priestera godu Žeirā. apmēram 20 gadus.
Neskatoties uz slikto veselību, E. Leijers savus pienākumus veica ar atdevi un aktīvi piedalījās sabiedriskajās aktivitātēs. 1932-1937. Bijis Lietuvas latviešu evaņģēliski luteriskās sinodes vecākais 1932-1936. bija konsistorijas biedrs. Par nopelniem apbalvots ar Lietuvas lielkņaza Ģedimina IV pakāpes ordeni un Strēlnieku zvaigzni.
Īpaši svarīgā E. Leijera loma izpaudās Baznīcai grūtajā periodā. 1941. gada 31. janvāris Iecelts par visas Lietuvas evaņģēliski luterāņu vecāko, bet 24. aprīlī - par Pagaidu konsistorijas priekšsēdētāju. Kad 1941. un 1944. gadā gandrīz visi evaņģēliski luteriskie priesteri un lielākā daļa draudzes locekļu aizbrauca uz Vāciju, Leijers palika Lietuvā un aprūpēja atlikušās draudzes (aktīvas bija tikai 8 no 55). Pēc kara aktīvi piedalījies Klaipēdas apgabala pagastu atjaunošanā.
Padomju okupācijas gados E. Leijers drosmīgi aizstāvēja Baznīcas intereses: iestājās pret baznīcu slēgšanu, rakstīja sūdzības un telegrammas padomju varas iestādēm, tostarp A. Sniečkai un J. Staļinam. 1947. gads Pēc viņa iniciatīvas visās Lietuvas draudzēs tika atzīmēta Martyna Mažvyda katehisma 400. gadadiena. Viņš aktīvi protestēja pret Jonišķu, Pagēgiu, Skaudviles, Pakruojis un citu baznīcu sagrābšanu. Viņi noturēja dievkalpojumus pie slēgtajām baznīcas durvīm.
Priesteris E. Leijers izcēlās arī ar to, ka slēpa un aizsargāja Lietuvas armijas komandiera ģenerāļa Stasija Raštiķa meitu Mariju Raštikyti, kurai draudēja otrā trimda uz Sibīriju. Leijers sagādāja meiteni ar jauniem dokumentiem un mācīja pats.
E. Leijera drosme un godprātība maksāja viņam brīvību. 1949 1941. gada 30. decembrī pēc protesta telegrammas Staļinam par Jonišķu baznīcas pārveidošanu par labības noliktavu, viņu arestēja. 1950. gada 11. novembrī notiesāts par "pretpadomju darbību" un izsūtīts uz Mihailovkas nometni Krasnojarskas apgabalā. Trimdā viņš turpināja savu garīgo kalpošanu, kalpojot ticīgajiem.
E. Leijers miris 1951. 31. decembrī nometnē. Viņa kaps, kas atrodas 17 kilometrus no nometnes, palika nezināms, jo ieslodzītie nevarēja viņu pavadīt pēdējā ceļojumā tālāk par nometnes vārtiem. Viņa piemiņai Žeimeļa kapos uzstādīts piemineklis. 1989. gada 25. decembris E. Leijers tika reabilitēts.
E. Leijera liktenis atspoguļo ne tikai personisku traģēdiju, bet arī plašāku luterāņu kopienas vajāšanu padomju laikā, kad šī konfesija vienīgā cieta tikai un vienīgi reliģijas dēļ, kuru tā apliecināja, jo tā tika identificēta ar vācu kopienu.
Papildus izziņas avoti
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Žeimeļa evaņģēliski luteriskā baznīca
Žeimeļa pilsētas centrā atrodas Žeimeļa evaņģēliski luteriskā baznīca. Tā celta 1793. gadā vecās, 1540. gadā celtās baznīcas vietā. Laikā no 1753. līdz 1759. gadam Žeimeļas mācītājs bija latviešu rakstnieks un folklorists Gothards Frīdrihs Stenderis, kurš izveidoja pirmo latviešu valodas gramatiku.
No 1929. līdz 1949. gadam baznīcā kalpoja priesteris Ēriks Leijers, kurš kļuva slavens ar savu cīņu par baznīcu saglabāšanu nacistu un padomju okupāciju laikā. E. Leijers nepameta Lietuvu 1941. gadā, kad gandrīz visi evaņģēliski luterāņu priesteri bija aizbēguši uz Vāciju (aktīvas bija tikai 8 draudzes no 55), un viņš rūpējās par evaņģēliski luteriskajām draudzēm visā valstī.
Padomju okupācijas laikā viņš aktīvi iebilda pret baznīcu slēgšanu, atjaunoja draudzes, iecēla tajās garīdzniekus un protestēja pret baznīcu konfiskāciju un priestera Jurģa Gavēņa arestu. Savās mājās viņš slēpa Meiluti Mariju Raštiķīti-Alksnieni, Lietuvas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Staša Raštika meitu un prezidenta Antana Smetonas radinieku no trimdas. E. Leijeris pats nodrošināja viņai jaunus dokumentus un rūpējās par viņas izglītību, neļaujot viņai apmeklēt skolu.
1949. gada beigās padomju struktūras viņu arestēja, notiesāja "par pretpadomju darbību" un izsūtītu uz Krasnojarskas apgabalu. Viņš nomira 1951. gadā Mihailovkas nometnē, viņa kapa vieta nav zināma. 1989. gadā viņš tika reabilitēts.
E. Leijera piemiņai Žeimeļa pilsētas kapsētā tika uzstādīts piemineklis, viņa vārdā nosaukta iela, bet baznīcā tika uzstādīta piemiņas plāksne.
