Prettanku nocietinājums
I WW1, II WW2, IV Padomju okupācija

Jalaka līnija (nosaukta Tartu Izpildkomitejas priekšsēdētāja Kristjana Jalaka vārdā) bija prettanku tranšeja, kuru 1941. gada vasarā izraka gar Rīgas šoseju pie Reni ciema 4 km no Tartu, lai pretotos vācu armijas uzbrukumam.

Daļa no līnijas atrodas Lemmatsi, citā ciemā Tartu pievārtē pie E264 šosejas, kas ved uz Valgu. Otru līnijas daļu izveidoja Emajegi upes labajā krastā, un tā sniedzas no Kereveres līdz Prāgas ciematam.

Jalaka līnijas nocietinājumu darbos padomju režīms piespiedu kārtā iesaistīja 16–55 gadus vecos Tartu iedzīvotājus — gan vīriešus, gan sievietes. Vācu režīms tranšejas izmantoja 1941. un 1942. gadā, lai izpildītu nāvessodu notiesātajiem Tartu koncentrācijas nometnē ieslodzītajiem. Padomju laikā šeit uzslēja pieminekli terora upuru piemiņai, un tā autori bija Elmārs Rebase un Veino Tamms.

1941. gada 16. septembrī padomju spēki sāka Lepes-Kaimri prettanku līnijas izveidi, lai apturētu vācu armijas tālāko virzību. Prettanku līnija ir veidota rietumu-austrumu virzienā Serves pussalas zemesauruma dienvidu daļā, kas attiecīgajā vietā ir tikai 3,2 km plata. Līnija sastāv no divām betona piramīdu rindām, kas sniedzas 900 metru garumā no Leu līča līdz Tēsu ciemam, un tā ir labā stāvoklī. To veido divas rindas ar 0,8 metrus augstām piramīdām, kas izvietotas ar viena metra atstatumu. Prettanku līnija ir samērā labi saglabājusies, bet vietām tai ir spraugas — tās ir vietas, kuras pārrāva ienaidnieka karaspēks. Objektam var viegli piekļūt, un to var skaidri saskatīt no ceļa, kas ved gar zemesauruma rietumu malu. Pie prettanku līnijas 1969. gadā tika atklāts piemineklis ar augstu betona piramīdu un tekstu: “Lepes-Kaimri prettanku līnija, būvēta 1941. gadā”.