Somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu Zēni” kauja Bejā

Somu karavīru kapi Bejā (ap 1930.gadu). Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Bejas_kauja

1919. gada 23. februārī somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” izlūku vienība, ar cerību iegūt papildus bruņojumu un munīciju, nonāca pie Bejas skolas upītes kraujas, kur notika sadursme ar lieliniekiem (Babeckas kauja). Šajā kaujā krita 10 somu pulka karavīri.

“Atbrīvošanas kara laikā mātes brālis Eino Soriola mācījās Kurkijo lauksaimniecības skolā. Kādu dienu skolā ienāca sarkanie un paziņoja, ka nogalinās kapitālistu kucēnus. 22 puišus izveda pagalmā un nošāva, bet mātes brālim un vēl vienam puisim izdevās palikt dzīviem. Viņi gulēja ievainoti zem biedru ķermeņu kaudzes. Otru puisi, kas bija ievainots vēderā, pēc tam atrada un nodūra ar durkļiem. Mātes brālis bija ievainots plaušās, stipri apsaldējies, divas diennaktis izvairīdamies no meklētājiem, ieracies staļļa mēslu kaudzē, sildījās no trūdošajiem zirgu mēsliem. Slēpdamies viņš ieradās pie ģimenes sarkano ieņemtajā Kuhmo. Tuvumā atradās prettuberkulozes sanatorija, kur viņš uzlaboja veselību. Te Eino kopā ar kādu biedru slepeni ievāca ziņas no sarkanajiem, it īpaši labi tas izdevās, ejot kopā ar sarkanajiem saunā. Kalmina sūtīts, mātes brālis Eino darbojās Kuhmo visu Brīvības cīņu laiku, savā naidā gribēdams atmaksāt arī par skolas biedru nāvi. Pilsoņu karā viņš piedalījās Aunu pārgājienā un Vieni pārgājienā, tika ievainots lielajā Vuokkiniemen kaujā 1918. gada 29. septembrī, un pēc atlabšanas viņam vairs nebija vēlēšanās doties uz Igaunijas cīņām. Bet Hanss Kalms nosūtīja mātes brālim Eino vēstuli, atgādinot somu brīvprātīgajiem par ierašanos, un gaidīja atbildes pakalpojumus Igaunijas atbrīvošanā.

Mātes Brālis devās Ziemeļu zēnu ceļā, par kuru rakstīja Hans Kalms. Onkulis dienēja par ložmetēja grupas vadītāju, Valkas kaujā tika paaugstināts par seržantu. Marienburgas gājienā nepareizu ziņu dēļ 56 vīru grupa jāja uz slēpni, kur mātes brālis 23. 02. 1919. tika ievainots. Viņš palika pie ložmetēja, nosedzot pārējo ievainoto bēgšanu ar zirgiem. Onkuļa līķi neatrada. Tāpat arī par viņu netika saņemtas nekādas ziņas.

Juho Kallinen, kurš arī bija pilsoņu karā Aunu, tāpat arī igauņu pārgājienā, pastāstīja par onkuļa ievainojumu, jo kaujā viņi bija vienā grupā. Vectēvs un vecmāmiņa mēģināja kaut ko uzzināt par dēla likteni, bet visas pūles bija veltas. Izrādījās, viņš bija gājis bojā Babeckas kaujā un apglabāts kopā ar pārējiem kritušajiem somu karavīriem vietēja zemnieka Bērziņa zemē Latvijā.”

Video par somu karavīru Brāļu kapiem Bejā un Babeckas kauju. https://www.youtube.com/watch?v=GbN5d9Y5ju8 

Stāstītājs: Matti Matinolli; Stāsta pierakstītājs: Bejas bibliotēka
Izmantotie avoti:

Matti  Matinolli stāstījums par savu mātes brāli Eino Schōneman-Soriola, kas gāja bojā 1919. gada 23. februārī Babeckas (Bejas) kaujā un tika apglabāts Somu karavīru Brāļu kapos Bejā. Bejas bibliotēka.

https://timenote.info/lv/Somu-karaviru-Bralu-kapi-Beja

https://lv.wikipedia.org/wiki/Bejas_kauja

https://www.sargs.lv/lv/starpkaru-periods/2015-01-10/somu-ziemelu-zenu-cinas-latvija#lastcomment

1Somu-karaviru-Bralu-kapi-Beja_57c02e014337e.jpg
2Somu_karavīru_kapi_Bejā.jpg
3Somu-karaviru-Bralu-kapi-Beja_57c03037a0f64.jpg
420200620_100756_EinoSchōneman-Soriola.jpg
Somu-karaviru-Bralu-kapi-Beja_57c0310949153.jpg
Somu-karaviru-Bralu-kapi-Beja_57c03193e9bb1.jpg

Saistītie objekti

Piemiņas akmens Somu brīvprātīgo pulkam “Ziemeļu zēni”

Atrodas Alūksnē, Jāņkalna ielā 52, pie Alūksnes šaursliežu dzelzceļa stacijas.

2019. gada 23. februārī, atzīmējot Latvijas Neatkarības kara simtgadi, pēc Neatkarības cīņu tradīciju apvienības (Somija) iniciatīvas, godinot par Latvijas neatkarību kritušos somu brīvprātīgos, izveidota īpaša piemiņas vieta, kurā par vēsturiskajiem notikumiem liecina īpašs laukakmens un informatīva plāksne. Piemiņu glabājošais akmens uz Alūksni atceļojis no Somijas - Salpa līnijas, kas būvēta 1940.-1944. gadā, lai aizsargātu Somijas Austrumu robežu. 1200 km garā Salpa  līnija ir viena no ievērojamākajām neatkarīgās Somijas aizsardzības līnijām, kā arī viena no stiprākajām un labāk saglabātajām šāda veida aizsardzības būvēm pēc Otrā pasaules kara Eiropā. 

Uz Alūksni atvestais akmens simbolizē divu tautu - somu un latviešu - cīņu par savu neatkarību. Somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” devās palīgā latviešiem sargāt jaunās Latvijas valsts brīvību. 1919. gada 21. februārī "Ziemeļu zēni" piedalījās sīvās cīņās Alūksnes (Marienburgas) apkārtnē. Pēc piecu stundu ilgas kaujas pie Alūksnes dzelzceļa stacijas somi ieņēma Alūksni. Šajā cīņā dzīvību zaudēja 23 somu brīvprātīgie un daudzi tika ievainoti.

Apriķu muzeja kolekcijas un Sarkano partizānu darbības rajoni

Apriķu muižas ēkā atrodas Apriķu muzejs, kura ekspozīcijas vēsta par novada senvēsturi. Muzejā apskatāma ekspozīcija par Somijas militāro personību Karlu Gustavu Mannerheimu - 175 muzeja priekšmeti, interaktīvais stends "K.G.Mannerheims un Apriķi" (trīs valodās- latviešu, angļu un somu) ar 6 sadaļām - par Apriķu muižu, par K.G.Mannerheimu kā karavadoni Ziemas karā, kā Somijas brīvības cīņu vadītāju un par viņa saikni ar Apriķiem.

Tāpat muzejā apskatāmi 2.Pasaules kara priekšmeti ar vācu un sarkanās armijas simbolikas zīmēm, kā arī karte – Sarkano partizānu darbības rajoni un Sarkano partizānu apraksti.

Apriķu muižas (Apprikken) apbūves baroka ansamblis veidojies pie Alokstes upes 18. gs. sākumā. No 1902. līdz 1912. gadam muižas īpašnieki ir Karls Gustavs Mannerheima ģimene. Mannerheims vēlāk kļuva par Somijas valsts prezidentu, un zināms kā leģendārās Mannerheima līnijas – fortifikācijas sistēmas Ziemas kara laikā autors.

 

Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē

Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē, Lielā ielā 9, atrodas somu jēgeriem veltīta piemiņas plāksne.

Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas ar nosaukumu 27. Karaliskais Prūsijas jēgeru batajons 1916. -1917. gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā.

Pirmā pasaules kara laikā Somijas lielkņaziste atradās Krievijas impērijas sastāvā un daudzi somi vēlējās Vācijas uzvaru karā, lai veicinātu neatkarīgas valsts izveidi. 1914. gada 20. novembrī Helsinkos dibināja Somijas neatkarības kustību, kas plānoja veidot arī neatkarīgās valsts bruņotos spēkus. Kad 1915. gada janvārī Vācijas valdība apstiprināja gatavību apmācīt somus, sākās brīvprātīgo vērvēšana un līdz 1916. gada pavasarim Vācijā atradās gandrīz 2000 karavīru, kurus nosauca par 27. Karalisko Prūsijas jēgeru bataljonu.

No 1916. gada jūnija bataljons atradās Rīgas frontē, kad līdz 1917. gada martā to pārvietoja uz Liepāju. Pēc Februāra revolūcijas sākās Krievijas impērijas sabrukšana un 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja valsts neatkarību.

1918. gada 13. februārī bataljons zvērēja uzticību Somijai Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā. 1918. gada 15. februārī bataljons ar kuģiem devās no Liepājas ostas, lai atgrieztos dzimtenē Vasas ostā un piedalītos Somijas pilsoņu karā pret sarkanajiem, kas 1918. gada 27. janvārī bija veikuši valsts apvērsumu. Labi apmācītie un kaujas pieredzi ieguvušie jēgeri veidoja Somijas valsts armijas kodolu un liela daļa kļuva komandieriem Otrā pasaules kara laikā.

Svētās Trīsvienības baznīcā iesvētītais bataljona karogs kļuva par pirmo neatkarīgās Somijas karogu.