Sv. Trīsvienības baznīcas tornis Jelgavā Akadēmijas ielā 1, kurā 1952. gadā Egons Užkurelis un Jānis Ģēģeris uzvilka pašdarinātu Latvijas karogu
PSRS-Vācijas kara darbībā 1944. gada jūlijā-augustā sagrautās Sv. Trīsvienības baznīcas tornī Jelgavā 1952. gada 12. oktobrī tobrīd tikai 14 gadus vecais Egons Užkurelis kopā ar par gadu vecāko draugu Jāni Ģēģeri izkāra pašdarinātu Latvijas valsts karogu.
Šis datums bija izvēlēts tāpēc, ka tā bija svētdiena, kad Pārlielupē notika Jelgavas meistarsacīkstes motobraukšanā, kur pulcējās daudz cilvēku un no turienes labi varēja redzēt baznīcas torni. Karogu izgatavoja no gultas palaga, nokrāsojot to ar ūdenskrāsām. Tā pagatavošanas veids vēlāk ļāva čekistiem nojaust, ka karoga pacēlāji jāmeklē skolēnu vidū.
E. Užkureli un J. Ģēģeri apcietināja 1952. gada 23. oktobrī, kam sekoja pratināšana Jelgavā un LPSR Valsts drošības ministrijā Rīgā Stūra mājā. Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija apsūdzēja E. Užkureli un J. Ģēģeri pretpadomju propagandā un aģitācijā un dalībā kontrrevolucionārā organizācijā. 1953. gada 10. janvārī E. Užkurelim piesprieda piecus, bet J. Ģēgerim 15 gadus ieslodzījumā. Apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā E. Užkurelis atradās septiņus mēnešus līdz 1953. gada 12. aprīlim, kad viņu atbrīvoja uz amnestijas pamata.
V. Sprūde. “Zinu, kas karogu uzvilka!” Egons Užkurelis atceras vēsturisko notikumu pusaudžu gados // Mājas Viesis, 2021, 18. novembris. https://www.la.lv/zinu-kas-karogu-uzvilka
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis atrodas Jelgavas pilsētas centrā. Torņa vēsture sniedzas vairāk nekā četros gadsimtos, kļūs tot par nozīmīgu liecinieku gan pilsētas attīstībai, gan tra ģiskiem notikumiem. Baznīcu sāka celt 1574. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavē les, un tās tornis, kas tika pabeigts 1688. gadā meistara Martina Knoha vadībā, kļuva par vienu no ievērojamāka jām pilsētas būvēm. Otrā psaules kara laikā Jelgava tika smagi nopostīta, un baznīca nodega 1944. gadā pēc PSRS aviācijas uzlido juma. Pēc kara padomju varas iestādes baznīcas altā ra daļu uzspridzināja, bet mūrus nojauca. Vienīgi tornis tika saglabāts kā stratēģisks objekts, jo tas bija augstākais punkts pilsētā. Kara laikā un pēc tā tornis tika izmantots militārām vajadzībām. No torņa novēroja pretinieku pozī cijas un kontrolēja apkārtni. Pēckara gados tornis kalpoja arī kā stratēģisks punkts pretošanās kustības aktivitātēm. Tas kļuva par slepenu tikšanās vietu un bāzi informācijas nodošanai, kas bija būtiska cīņā pret padomju režīmu. Tornis, saglabājot savu vēsturisko nozīmīgumu, mūsdienās atdzimis kā kultūras un izziņas centrs.
