Alfrēds Riekstiņš ar segvārdu "Imants" iet bojā PSRS dubultaģenta nodevības rezultātā
Alfrēds Riekstiņš, latviešu leģionārs pēc 2. pasaules kara tika savervēts sadarībai ar ASV izlūkdienestu CIA.
Alfrēds Riekstiņš (segvārds „Imants”, saziņai ar ASV valdības iestādēm „Ogor A. Feldman”, kriptonīms CAMUSO/1). Riekstiņš dzimis 1913. gadā Sabilē, pēc Sabiles pamatskolas beigšanas strādā lauku darbus krusttēva Friča Lagzdiņa saimniecībā Abavas pagasta Dreimaņos.
Karojot latviešu leģionā, uzdienējās līdz leitnanta pakāpei. Par varonību kaujās apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu, II un I šķiras Dzelzs krustiem, Kājnieku trieciena nozīmi, Tuvcīņas nozīmi un Ievainojuma nozīmi. 1945. gada maijā Vācijas kapitulācijas brīdī ar pēdējo laivu no Kurzemes paspēja nokļūt Zviedrijā. Zviedrijā pārģērbšanās par civilpersonu ļāva izvairīties no internēšanas karagūstekņu nometnē un sekojošās izdošanas atpakaļ PSRS.
1951. gadā piekrita sadarbībai
ar britu un amerikāņu slepenajiem dienestiem, lai, darbojoties PSRS okupētajās teritorijās, iegūtu sabiedrotajiem vajadzīgu informāciju un netieši sekmētu Latvijas neatkarības atjaunošanu. Riekstiņu iedalīja piecu vīru grupā, kurus plānoja slepeni nogādāt Latvijā. Kopā ar vairākiem citiem latviešiem viņu apmācīja ASV izlūkdienesta skolās Bavārijā, Rietumvācijā.
1952. gada 30. augustā Riekstiņš ar segvārdu "Imants" nokļuva Kurzemē. Kopā ar vēl diviem latviešiem — Edvīnu Ozoliņu ("Herbertu") un Nikolaju Balodi ("Borisu") — Priekules apkārtnē viņu desantēja ASV izlūkdienesta sūtītā divmotoru lidmašīna.
"Imants" un "Herberts" naktī slepus devās uz Riekstiņam jau labi zināmajām "Dreimaņu" mājām netālu no Sabiles. Taču jau pēc četrām dienām mājas aplenca čekas karaspēks. 1952. gada 11. septembrī, pēc īsas apšaudes, saprotot pretošanās bezjēdzību, Riekstiņš izmantoja līdzdoto ciankālija ampulu un veica pašnāvību. Edvīns Ozoliņš iznāca un paziņoja, ka ir PSRS aģents ar segvārdu "Pilot".
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kgb-slepenie-arhivi.-spiegu-speles-latvija-cia-agenti-psrs-dienesta.a261845/
Uldis Neiburgs. Par Latviju līdz pēdējam// Mājas Viesis, Nr.17 (2009.gada 23. oktobris)
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Alfrēda Riekstiņa piemiņas akmens
Piemiņas akmens atrodas Būru - Bērzu kapos, ap 500m no Kabiles - Sabiles ceļa. Piemiņas akmens veltīts Latviešu leģiona leitnantam un nacionālajam partizānam Alfrēdam Riekstiņam, kurš gāja bojā pie “Dreimaņu” mājām PSRS okupācijas laikā pēc desantēšanās CIA uzdevumā.
1952. gada 11. septembrī “Dreimaņu” māju pagalmā gāja bojā Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) leitnants un Bruņinieka pakāpes Dzelzkrusta kavalieris Alfrēds Riekstiņš. 1945. gada 9. maijā Alfrēds Riekstiņš no Pāvilostas ar vienu no pēdējām laivām nokļuva Zviedrijā.
1952. gada 30. augustā ASV izlūkdienestu uzdevumā Alfrēds Riekstiņš kopā ar diviem bijušajiem latviešu karavīriem desantējās Kurzemē - Nikolaju Balodi (segvārds "Boriss") un Edvīnu Ozoliņu (segvārds "Herberts"). PSRS drošības dienesti zināja par operāciju un A.Riekstiņu ielenca “Dreimaņu” mājas šķūnī. Alfrēds Riekstiņš izdarīja pašnāvību, pārkožot indes ampulu.
Atpazīšanai Kandavas rajona čekā izsauktais tēvs Pauls Riekstiņš uz lūgumu atdot dēlu apbedīšanai dzimtas kapos, saņem strupu atteikumu: "Mēs bandītus neizdodam."
Tā piederīgajiem Alfrēda Riekstiņa pēdējā atdusas vieta palikusi nezināma. 1992.gada 12.septembrī pakalniņā netālu no "Dreimaņu" mājām Latvijas Daugavas Vanagu organizācijas Talsu nodaļas biedri kopā ar piederīgajiem atklāj piemiņas akmeni. 2017.gadā piemiņas akmens pārvietots uz Talsu novada, Abavas pagasta Būķu bērzu (Briņķu) kapsētas veco daļu un novietots blakus audžumātes Mariannas Lagzdiņas atdusas vietai.
Stūra mājas izstāde "Čekas vēsture Latvijā"
Atrodas Rīgā, Brīvības un Stabu ielu krustojumā.
1911. gadā būvētais nams ir viens no skaistākajiem Rīgā. Tautā saukts par “Stūra māju”, ir baisākais Padomju okupācijas režīma simbols Latvijā. “Čeka” bija īpaši represīva struktūra - viens no PSRS varas balstiem. Tās darbība Latvijā cieši saistīta ar ēku Brīvības un Stabu ielas stūrī.
“Stūra mājā” čeka darbojās okupācijas laikā no 1940.gada līdz 1941. gadam un atkal, sākot no 1945.gada līdz 1991. gadam. Politiskās vajāšanas tiešā veidā skāra ap desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Padomju varas pretinieku apkarošana turpinājās arī pēc 2. pasaules kara. Čekas darbības metodes nedaudz mainījās pēc Staļina nāves. Fizisku mocīšanu nomainīja psiholoģisks terors. Vairākums čekas aģentu bija latvieši (52%). Krievi bija otrā lielākā grupa - 23,7 %. 60,3% aģentu nebija Komunistiskās partijas biedri. Augstākā izglītība bija 26,9% aģentu. Sistēma bija veidota, lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus un tādējādi panāktu kontroli pār sabiedrību. Čekas darbības metodes Latvijā nav pilnībā izpētītas. Darbinieku saraksti un dienesta lietas atrodas Krievijā. Latvijas varas iestādēm un pētniekiem tās nav pieejamas.
Mūsdienās var aplūkot Latvijas Okupācijas muzeja izstādi par “čekas” darbību Latvijā. Kopā ar gidu var izstaigāt cietuma kameras, gaiteņus, pagrabu un iekšpagalmu.
