Aivzvīķnieka Alfrēda Lejas atmiņas

lejaGrām

Kādreizējā aivzvīķnieka Alfrēda Lejas atmiņas no grāmatas "Mūžam nebeidzama straume līst". 

Arī Aizvīķi un Aizvīķu iedzīvotāji daudz cietuši 2.Pasaules kara lielvaru dzirnavās.

Alfrēds Leja savās atmiņās raksta:

"Krievi Latvijā ienāca 1944. gada 18. jūlijā pie Šķaunes. Jūlijā – septembrī notika 1927. un 1928. gadā dzimušo jaunekļu iesaukšana gaisa spēka izpalīgos. Tā bija kārtējā vāciešu nodevība pret latviešu tautu. Tikai krievu straujā virzīšanās uz rietumiem būtībā paglāba Aizvīķu jaunekļus, t.sk., šo rindu autoru no dienesta vācu armijā.

Daudzi mūsu skolas biedri palika uz mūžu guļot svešu zemju kara laukos, nesaprotot, par ko viņi ziedoja savas dzīvības. Daudzi pazuda Sibīrijas plašumos un Gulaga lēģeros ar sapni par Dzimteni pagalvī. Daudzi vēl joprojām dzīvo svešās zemēs, kur laiduši pārāk dziļas saknes, lai tās sarautu un atgrieztos Aizvīķos, kur neviens viņus vairs negaida."

 

LEJA Alfrēds – pedagogs, sportists, publicists.

Dzimis 1927.24.08. Kalētu pag. Poļos. Mācījies Aizvīķu nepilnā vidusskolā, beidzis K a z d a n g a s lauksaimniecības tehnikumu (1948), Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1958).

Sarakstījis grāmatas: Jaunieši, soļosim (1962), Ak, kaut man Dāliņa kājas būtu (I d. 1997, II d. 2004), Cik jauki Kazdangā (1999), Sporta biedrības Vārpa vēsture (1999), Mūžam nebeidzama gaismas straume līst (2000), Skolas direktora dienasgrāmata (2001), kopā ar Andri Zankovski Kaut ar sarma vizmo matos (2002), Reiz bija Aizvīķu pagasts (2004), Kāda danga Kurzemē (2007), Kazdangas parks un tā Dieviņš (2008), Ar liesmojošām sirdīm (2009), Aizpute sporto (2009). Piedalījies grāmatas Radošais darbs (1967 Maskavā) sagatavošanā, kā arī Latvijas sporta vēstures (1994), Latvijas olimpiskā vēsture (2003) izdošanā.

Apbalvojumi: Starptautiskā Luda Bērziņa prēmija (2001, 2003, 2005, 2007, 2009), PSRS Fiziskās kultūras teicamnieks (1957), Vissavienības lauksaimniecības izstādes zelta medaļa (1955, 1957), LPSR Nopelniem bagātais treneris (1962), Lauksaimniecības teicamnieks(1963), Teicamnieks tautas izglītības darbā (1989), Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīme (1996), Latvijas sporta veterānu savienības Goda zīme (1997), Latvijas Sporta pārvaldes Goda zīme (1998), Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīme (2003), Latvijas Valsts aizsardzības fonda Lāčplēsis kavaliera Goda zīme (2003), Tēvzemes balvas laureāta, pasaules rekordista Jāņa Daliņa 100 gadu jubilejas galda medaļa (2004), Latvijas sporta veterānu savienības bronzas medaļa Sporta slava (2005) un sudraba medaļa (2007). K a z d a n g a s pagasta apbalvojums Goda kazdandznieks (2005).

Iekļauts LPSR Valsts agrorūpnieciskās komitejas Mācību metodiskā kabineta izdotajā brošūrā Lai ikviens tik zemē sētu (1990) un 1999 izdotajā to 24 Latvijas pedagogu skaitā, kuri atzīti Zviedrijas vēstures muzeja organizētā konkursā – starptautiskā projektā Skolotāju biogrāfijas valstīs ap Baltijas jūru, kas izdota zviedru, somu, igauņu, latviešu valodā. Piešķirta valsts stipendija par mūža ieguldījumu Latvijas sporta attīstībā.

Stāstītājs: Alfrēds Leja; Stāsta pierakstītājs: Jana Kalve
Izmantotie avoti:

http://vardnica.aizpute.lv/23-personas-l/351-leja-alfreds 

IMG_20201212_115955.jpg
lejaGrām.jpg

Saistītās laikalīnijas

Saistītie objekti

2. pasaules kara liecības Aizvīķu parkā

Aizvīķu muižas parks atrodas Gramzdas pagasta Aizvīķos, vien dažu kilometru attālumā no Lietuvas robežas.

Aizvīķu parkā joprojām ir labi saskatāmas 2.pasaules kara laika bunkuru, ierakumu vietas. Viens no ieroču veidiem bija raķešu palaišanas sistēma "Katjuša". Vairākas šādas Raķešu palaišanas sistēmas atradās Aizvīķu parkā, arī vēl pēc 2.Pasaules kara beigām, un šīs vietas (kaponieri) dabā ir labi pamanāmas.

Šis ir savdabīgais, noslēpumiem un leģendām apvītais meža parks izveidots 19. gadsimta beigās kā Aizvīķu muižas parks, kad muižas barons fon Korfs tuvumā esošo pauguraino zemi apsēja ar priežu un egļu mežu. Vēlāk 40 ha lielajā platībā tika ierīkoti pastaigu celiņi, sastādīti arī citu sugu koki un ierīkots fazānu dārzs.

Bez gleznainajām meža ainavām te apskatāmi arī kokā darināti pasaku un teiksmu tēli, kā arī akmens skulptūras, kas ceļotājiem vēsta notikumus no Aizvīķu vēstures un atzīmē parkā esošās kultūrvēsturiskās vietas. Parkā izveidota arī Zaļā klase. 

Lai pilnīgāk iepazītu Aizvīķu muižas parka kultūrvēsturisko mantojumu, iesakām izmantot gida pakalpojumus.