Kapteiņa Aleksandra Levinga atmiņas par izlūkgājienu pār Ventu pie Lenām
Ventas upes pozīcijās 1919. gada februārī abas karojošās puses izvērsa aktīvu izlūkošanas darbību. Jātnieku nodaļas priekšnieks kapteinis Aleksandrs Lēvings bija viens no izlūkošanas reidu komandieriem.
Vēl viens neaizmirstāms izlūku gājiens bija 12. februārī. Agrā rīta stundā izjājām 8 jātnieku sastāvā uz Lēnām. Atstājuši zirgus pie apsardzības vienības, kājām devāmies pāri Ventai uz otro krastu, pie kam kraujas aizsegā sākām virzīties uz ziemeļiem. Pagājām garām Pikuļiem, par kuriem bija zināms, ka tur novietojies viens sarkano vads. Pēc tam pievirzījamies Birzniekiem. Pie šīm mājām bija manāma kustība un bija redzami daži pajūgi. Uzdevu ltn. (vēlāk pulkvedis) Puksim doties turp ar dažiem jātniekiem. Pats ar pārējiem atgriezos uz Ventas mūsu krastu, ienemot mežmalā pie Kurmiem pozicijas, lai varētu pabalstit ar uguni Itn. Pukša grupu un segt tās atiešanu. Mūsu izlūkus lielinieki drīz vien pamanīja un gribēja tiem atgriezt atceļu. Atklājām uguni, ar to saceļot pretinieka pusē lielu apjukumu. Nu bija pēdējais laiks mūsu grupai atiet. Baidījos, ka tikai tā, strauji atejot, neiegāžās upē, jo daudzās vietās ledus kārtas nebija. Devos ar vltn. Zariņu atpakaļ pār upi, apzīmējot pārejas vietu ar skujām. Pēc tam izlīdām piekrastes krūmiem cauri, lai redzētu, kur paliek mūsu grupa. Sedzošā uguns no Kurmu mežmalas joprojām turpinājās. Pēkšņi ieraudzījām tikai kādos 100 metros baru sarkano, kas izskrēja no tuvējā mežiņa. Sākām šaut, cik vien jaudājam, no stāvokļa stāvus, lai iespaidotu pretinieku arī morāliski. Sadursme beidzās ar lielinieku steidzošu atvilkšanos no Birzniekiem. Atgriezāmies visi sveiki un veseli, gan vienos sviedros. Ar dziesmām devāmies uz Lēnām, kur sēdāmies zirgos, lai jātu uz Rudbāržiem ar ziņojumu pulkvedim.
Krīpēns A., Kalpaka bataljons un Baloža brigāde, Belimora, 1963.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Lēnu Sv.Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Baznīca atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagasata Lēnu ciemā, Skrundas - Embūtes ceļa malā.
Pie baznīcas atrodas Ventas upe, kuras krastus 1919. gada februārī apsargāja 1. Atsevišķā latviešu bataljona karavīri. Tā kā bataljona skaitliskais sastāvs neatļāva veidot vienlaidus frontes līniju, tad fronti apsargāja ar sargposteņiem. Viens no tādiem atradās arī upes krastā pie baznīcas. Savukārt baznīcas torņi noderēja apkārtnes un otra upes krasta novērošanai.
Piemiņas zīme 1. Latviešu atsevišķā bataljonam Lēnās un pārcelšanās vieta par Ventu
Piemineklis atrodas Lēnās, ceļu krustojumā netālu no Lēnu muižas.
Piemineklis - piemiņas zīme atklāta 2007. gada 8. novembrī. Tā veidota pēc tēlnieces Maijas Enģeles projekta. Pieminekļa idejas autors un finansētājs ir Jānis Blūms, kura tēvs, 1. Atsevišķā latviešu bataljona Jātnieku nodaļas virsleitnants Paulis Blūms organizēja un vadīja upes šķērsošanu 1919. gada 3. martā ar 10 vīru palīdzību.
Katru gadu 3.martā šeit pulcējas jaunsargi, zemessargi, kā arī citi interesenti piemiņas pasākumā par godu 1.Latviešu atsevišķajam bataljonam.
Lēnu muiža
Muižas pils atrodas Lēnu ciemā pie Ventas upes. Pils šobrīd ir privātīpašums, tādēļ apskatāma tikai no attāluma.
Muižas ēku no 1919.gada janvāra beigām līdz 3.martam 1.Latviešu atsevišķais bataljons izmantoja kā atbalsta punktu. Latviešu atsevišķajam bataljonam bija jāatbrīvo Lēnu muižas apkārtne, lai būtu iespēja forsēt ventu iepretim Jaunmuižai.
Muiža piederējusi baronam Frīdrihs fon Firksam, kam piederēja arī Rudbāržzu un Sieksātes muižas. Kungu māja celta 19. gadsimtā. Baronam Lēnu pils kalpojusi galvenokārt kā vieta medībām un atpūtai nedēļas nogalē.
No 1927. līdz 1937.gadam pilī bijusi skola, bet padomju okupācijas laikā kolhoza kokdarbnīcas. 1965.gadā tajā atvēra tautas namu. Ēku ansamblis daudz cietis no pārbūvēm, arī parks nav saglabājies. Ir saglabājušās vairākas saimniecības ēkas.
