Latviešu leģiona 42. pulka rotas komandiera Vernera Preijera atmiņas par Kurzemes kaujām.
Kurzemes cietoksnis izveidojās pēc Rīgas krišanas 1944. gada 13.oktobrī un krievu izlaušanās līdz Klaipēdai 10.oktobrī, tā pārtraucot satiksmi ar Vāciju pa zemes ceļu.
(..)Kaujas Kurzemē tik smagas un bieži vien neskaidros, sarežģītos apstākļos, ka vadot ikvienu kauju nācās improvizēt, bieži izejot uz risku, pretēji vispārpieņemtajiem kara principiem. Tas, kas derēja vienā kaujā, nederēja otrā. Strikts un nemainīgs palika tikai viens princips – tas ko sauc par karavīra morāli. Uz šī te principa tad arī turējās viss Kurzemes cietoksnis, bet mūsu deviņpadsmitā it īpaši, kā arī 106.grenadieru pulks protams. Kad es kā jauns puisis nonācu Latvijas armijā, tad tur starp daudz citām karavīra nepieciešamām īpašībām pirmajā vietā minēja tieši morāli un morālos spēkus. Pagāja kāds laiciņš līdz es pilnībā izpratu, ko šis īpašību komplekss īsti nozīmē. Šis jēdziens nav gluži tas pats, ko ar to saprot civilā dzīvē, vai arī tas, ko kapteinis Līdums vēlāk apzīmē par „šķīstu un kaunīgu” dzīvošanu, kā pretstatu tam minot, līdzīgu dzīvošanu, rīšanu, plītēšanu un miesas kārības. (..)
(..)Mums jau labu laiku bija noteikts stingrs munīcijas limits – 5 patronas uz ložmetēja. Taču katram ložmetējniekam labi zināms, ka ar 5 patronām grūti pārbaudīt vai ložmetējs darbojas, kā to mēdz darīt posteņiem mainoties. Tā jau nebija, ka mums kritiskiem brīžiem neglabātos munīcija. Nopietni virsnieki man stāstīja, ka vispār munīcijas Kurzemē pietiekot kādam mēnesim vai drusku ilgāk. Tomēr skaidrais saprāts liecināja, ka gals vairs nav tālu, kaut bijām nolēmuši kauties līdz beigām, tad jau redzēs. Sārumā ar vācu leitnantu iepriecināja vienīgi tas, ka viņš un jādomā arī citi tā paļaujas uz mums – latviešiem. Patiesībā tā jau arī bija uz ko paļauties un šo te 6.lielkauju, vienu no visgrūtākajām kaujām Kurzemē, kā jau to teicis pulkvežleitnants Kociņš jau arī uzvarējām mēs, pēdējie Kurzemes leģionāri, pēdējie no deviņpadsmitās.(..)
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Piemiņas vieta Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem pie Rumbām
Atrodas Tukuma novadā, autoceļa A9 malā, 500 m no pagrieziena uz Lesteni Rīgas virzienā.
Piemiņas vieta izveidota 1991. gadā Rumbu māju tuvumā, kuru apkārtnē noritēja aktīva karadarbība. Tas ir veltījums “Kurzemes cietokšņa” aizstāvjiem, kuri 2. pasaule karā cīnījās pret Sarkano armiju. Kaujas bija nozīmīgas, jo tās uz laiku apturēja Sarkanās armijas pilnīgu Latvijas okupāciju. Aptuveni 300 000 Latvijas iedzīvotāju emigrēja, izvairoties no Padomju režīma veiktajiem...
Lestenes Brāļu kapi
Atrodas Tukuma novadā, Lestenē, līdzās baznīcai.
Brāļu kapu izveide Lestenē aizsākās 1998. gadā. Tā ir otra lielākā karavīru kapsēta Latvijā, kur vienkopus apglabāti vairāk nekā 1300 latviešu leģionāri. Tikai pēc Latvijas Republikas atjaunošanas bija iespēja no dažādām vietām pārapbedīt 2. pasaules karā kritušos latviešu karavīrus.
...
Lestenes brāļu kapu piemiņas istaba un bunkura ekspozīcija
Atrodas Tukuma novadā, Lestenē iepretim Lestenes baznīcai.
Piemiņas izstāde ir jauns tūrisma objekts, kas tapis pašiniciatīvas ceļā, lai izglītotu par 2. pasaules kara notikumiem “Kurzemes cietoksnī”. Ekspozīcijas galvenā uzmanība ir veltīta 3. Kurzemes lielkaujai jeb Ziemassvētku kaujām. Tas ir viens no dramatiskākajiem un interesantākajiem Eiropas militārās vēstures notikumiem.
...
Kurzemes cietokšņa muzejs Zantē
Par karadarbības norisi Kurzemes cietoksnī un tālākajiem latviešu karavīru likteņiem bagātīgi un saistoši stāsta muzeja ekspozīcija (vienīgais Kurzemes cietoksnim veltītais muzejs). Savukārt brīvdabas ekspozīcijā var izstaigāt un apskatīt restaurētos kara laika ierakumus, bunkurus un smago kara tehniku.
Darba laiks:
...
