Radio traucēšanas stacija Pažagienos
Militārais aprīkojums
Pažagienos, Šilagalio st.
Padomju dzelzs priekškars tika pārkāpts ar raidījumiem, ko raidīja Rietumu radiostacijas. Padomju vara nebija sliecas piekāpties un ap 1946. g vērsās pret šīm "ideoloģiskajām novirzēm". Viens no "radioaizsardzības" pasākumiem bija radio raidītāji, kas nomāca vai traucēja nevēlamās pārraides. Okupētajā Lietuvā bija paredzēts izveidot piecas radiotraucēšanas stacijas – Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Šauļos un Panevēžā. Vēl 1952. gadā. Viļņā tika uzcelts "600. objekts" - tika uzbūvēti trīs tērauda torņi ar antenām, kas raidīja traucējumus ēterā (tagad Algirdo St., vairs nav saglabājusies). Pēdējā, piektā stacija parādījās pie Panevēžas Pažagienos ("Objekts 1656"). Tā būvniecības un uzstādīšanas darbi tika pabeigti ap 1985.–1986. Šeit tika uzstādīti jaudīgāki jaunās paaudzes raidītāji.
Šādu staciju laikmets beidzās ar Mihaila Gorbačova "Perestroiku". Bijušajā Pažagieņu radiotraucēšanas stacijā tika izveidota radio un televīzijas stacija, kas darbojas līdz mūsdienām.
Izmantotie avoti un saites:
Edvardas Šiugžda (par.), "Kad troksnī noslīka brīvvārds...", in: "XXI amžius", 2016-12-30, pieejams tiešsaistē: https://archyvas.xxiamzius.lt/numeriai/2016/12/30/fondasa_04.html .
Daiva Savickiene, "Pa radioviļņiem - caur dzelzs priekškaru", in: "Panevėžio balsas", 2022-05-23, pieejams tiešsaistē: https://sekunde.lt/leidinys/paneveziobalsas/radijo-bangomis-pro-gelezine-uzdanga .
Saistītie stāsti
Pretošanās padomju varai: vārda brīvības izplatīšana
Aukstā kara un padomju kontroles priekškars tomēr nespēja pilnībā bloķēt radiostaciju pārraides no Rietumiem. Tie arī ļāva brīvai runai sasniegt okupēto Lietuvu. Šī bija viena no nedaudzajām spraugām, kas varēja izlauzties cauri padomju kontroles, ideoloģijas un propagandas priekškaram. Padomju vara veltīja daudz pūļu un resursu, lai apspiestu un pārtrauktu šīs pārraides.