Kaujas kuģis Šlēsviga-Holšteina
Militārais aprīkojums
Schleswig-Holstein tika būvēts kā viens no pieciem Deutschland klases kaujas kuģiem, kas pazīstami arī kā “piecas māsas”. Tie bija Deutschland, Pommern, Hannover, Schlesien un Schleswig-Holstein - stipri, labi apbruņoti kuģi, ar daudz izturīgākām bruņām nekā agrāk būvētajiem kaujas kuģiem.
Schleswig-Holstein būve tika uzsākta 1905. gada 18. augustā, un kuģis tika nolaists ūdenī 1906. gada 7. decembrī. 1908. gada 6. jūlijā kaujas kuģis pievienojās flotei. Schleswig-Holstein piedalījās gan Pirmajā pasaules karā, gan Otrajā pasaules karā. Laikā no 1925. līdz 1931. gadam Schleswig-Holstein tika vairrākkārt modernizēts, kā rezultātā mainījās kuģa siluets, bruņojums un gaitas īpašības. No 1927. gada līdz 1935. gada septembrim Schleswig-Holstein bija Vācijas jūras flotes flagmanis.
Schleswig-Holstein iekļuva vēsturē kā karakuģis, kas raidīja pirmos šāvienus jūras kaujās Otrajā pasaules karā. Naktī uz 1944. gada 19. decembri Austrumprūsijas piekrastē, Gotenhafenā (mūsdienās – Gdiņa Polijā) kuģis tika bombardēts un cieta smagus bojājumus. 1945. gada 21. martā Gotenhafenas reidā kuģi saspridznāja tā apkalpe. Pēc kara, 1946. gadā, kuģis tika izcelts no ūdens un nogādāts Kopli kuģu būvētavā Tallinā ar nodomu to remontēt un izmantot kā Padomju Baltijas flotes mācību kuģi, pārdēvējot to par Borodino. Tomēr pret to protestēja Rietumu sabiedrotie – saskaņā ar miera līgumu ar Vāciju, bojātos Vācijas karakuģus izmantot nedrīkstēja.
1947. gada 25. septembrī Schleswig-Holstein no Kopli kuģu būvētavas tika aiztauvots uz Neugrund sēkli pie Osmusāres salas. Tur kuģis tika izmantots kā Krievijas gaisa spēku mērķis. Vecais bruņukuģis stāvēja uz sēkļa un bija redzams virs ūdens līmeņa, kalpodams kā labs orientieris kuģiem, kas devās Somu līcī vai ārā no tā. 1970.-1971. gadā kuģa virs ūdens esošā daļa tika nogriezta un nodota metāllūžņos.
Kuģa zemūdens daļas ir saglabājušās aptuveni 8–9m dziļumā, apmēram 130m garumā un līdz 50m platumā. Sīkākas detaļas atrodamas attālāk no vraka.
