Piemineklis Kurzemes un Zemgales Pirmā pasaules kara bēgļiem
Piemiņas vieta
Atrodas Bērzaines kapos
Apskatāms Piemineklis Kurzemes un Zemgales Pirmā pasaules kara bēgļiem.
1933.gada 17.februārī Rīgā sanāca bēgļu komiteja, kura nolēma “darboties kā vienība pie Cēsu pilsētas draudzes ar mērķi apkopot un izdaiļot bēgļu kapu vietas, kā arī uzcelt piemiņas zīmes Cēsu un apkārtnes kapsētās”.
Līdz 1935.gada maijam bija saziedoti 6883,20 lati.
1936.gada 11.februārī vienojās ar tēlnieku Kārli Jansonu par pieminekļu celtniecību Lejas un Bērzaines kapsētās. Abus pieminekļus atklāja 1936.gada 14.jūnijā, un tie izmaksāja 4600 latus.
Bērzaines kapsētā granīta pakāpieni ved uzkalniņā, kur virs divpakāpju pamatnes paceļas stēla. Gludi apstrādātajā granīta virsmā iezīmējas bronzas krusts, zem kura vārdi ar bronzas burtiem:
PIEMINIET ŠE
DIEVA MIERĀ DUSOŠOS
472 KURZEMES UN
ZEMGALES BĒGĻUS
1915-1918
Izmantotie avoti un saites:
S.Upīte, P.Puķīte, 1 pasaules kara un Brīvības cīņu piemiņas vietas Cēsu rajonā, Cēsu muzeja apvienība, 1989.gads
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
Kurzemes un Zemgales bēgļu piemiņas vietas un apbedījumi Cēsīs
Pirms Pirmā pasaules kara Latvijas teritorijā dzīvoja 2552 tūkst. cilvēku. Tautas skaitīšana 1920. gadā reģistrēja 1596 tūkst. cilvēku. Tas nozīmē, ka šajā laika posmā Latvijas iedzīvotāju skaits bija samazinājies par 956 tūkst. cilvēku jeb par 37,5%.
1915. gada vasarā vācu karaspēks ieņem Kurzemi un Zemgali. Vairāk par pusmiljonu bēgļu nebeidzamā straumē devās projām no savām dzimtajām vietām. Cēsīs pirmie bēgļi nonāca jau 1915. gada aprīlī.