Latviešu strēlnieku Brāļu kapi Piemiņas vieta

Atrodas pie Nītaures pareizticīgo baznīcas līdzās II. pasaules kara padomju armijas karavīru piemiņas ansamblim.

1934.gada 2.septembrī tika iesvētīti to strēlnieku un nezināmo karavīru Brāļu kapi, kuri krita sadursmē ar vāciešiem pie Nītaures 1917.gada septembrī.

Hronoloģiskā secība kapu veidošanā:

1917.gada septembrī frontes līnija bija nostiprinājusies posmā Saulkrasti-Līgatne-Nītaure-Lobes ezers (pie Krapes)-Koknese. Ceļā Mālpils-Peļņi-Nītaure 6.Tukuma un 5.Zemgales pulkiem norisinājās pēdējā sadursme ar pretinieku – vācu karaspēku. Pulkvedis Jukums Vācietis par to sacīja:
“Pēc šīs kaujas frontē iestājās klusums.”
Kritušie tika apglabāti pie pareizticīgo baznīcas Nītaurē un dažādās sadursmju vietās posmā Mālpils-Peļņi-Nītaure.

1922.gada laikraksta “Latvijas Kareivis” Nr. 113.21.05 rakstā “Vēsturiskās cīņu piemiņas vietas” minēts, ka, “Latvijas strēlnieku Brāļu kapi vēl atrodas Nītaurē, kur arī notika sadursmes ar vāciem”.

1929.gada 17.jūlijā uz Nītauri apskatīt apbedījumus izbrauca komisija, kas konstatēja, ka Nītaurē pie pareizticīgo baznīcas apglabāti aptuveni 100 krievu karaspēka daļu karavīru (der zināt, latviešu strēlnieku pulki tika dibināti Krievijas armijas ietvaros), bet pie luterāņu kapa kambara 6 latviešu strēlnieki: Otto Bērziņš (5.Zemgales pulks), Kārkliņš (6.Tukuma strēlnieku pulks), Alfrēds Bedrītis (kritis pie Cēsīm Atbrīvošanas cīņās 1919.gadā), Sviļums (strēlnieks), Žanis Krūtainis (5.Zemgales pulks) un kāds nezināms latviešu karavīrs.

1933.gadā pie Peļņu mājām apglabātos strēlniekus pārapbedīja Mālpils kapos, bet atsevišķās vietās Mores pagastā kritušos karavīru mirstīgās atliekas pārveda uz Nītaures Brāļu kapiem pie Nītaures pareizticīgo baznīcas. Šeit pārapglabāja arī 6 kritušos karavīrus, kas bija guldīti luterāņa kapos.

Cēsu muzeja fondos glabājas nezināma autora fotogrāfija, kurā redzami Brāļu kapi Nītaurē pirms II. pasaules kara.

Pēc II. pasaules kara šajos kapos tika apglabāti pie Nītaures un Mores kaujās kritušie padomju karavīri un likvidētas visas liecības par to, ka šeit atradušies latviešu strēlnieku Brāļu kapi.  1984.gadā tika izveidots pašreiz redzamais padomju karavīru jeb sarkanarmiešu piemiņas ansamblis.

Tādējādi latviešu cīnītāju piemiņas vieta tika noslaucīta no zemes.

2017.gadā, pateicoties Nītaures novadpētniecības entuziastes un vides gides Daces Eipures iniciatīvai un darbam, tika izveidota jauna piemiņas vieta veco Brāļu kapu teritorijā.

Ar piemiņas vietas un I.pasaules kara vēsturi Nītaurē var iepazīties vides gides Daces Eipures programmā "Latvijas vēstures piedzīvojumi Nītaurē", iepriekš zvanot un piesakot apmeklējumu +371 29156765!