Piemineklis “Vienoti Latvijai” jeb Latgales Māra
Piemiņas vieta

Piemineklis “Vienoti Latvijai”, tautā saukts “Latgales Māra”, atrodas Rēzeknē. Tā centrālais sievietes tēls ar krustu rokā simbolizē 1920. gadā no lielinieku varas atbrīvoto Latgali un tās kristīgās civilizācijas garu. Pieminekļa celšanu iniciēja Latgales sabiedriskie darbinieki 20 gs. 20-tajos gados. Pamatakmens tika ielikts un iesvētīts 1930. gada 8. jūnijā. 1934. gada jūnijā tika izsludināts pie minekļa konkurss, kurā uzvarēja Kārļa Jansona projekts. Pieminekli atklāja 1939. gada 8. septembrī, un iesvētīšanas dievkalpojumu vadīja bīskaps Jāzeps Rancāns. Pēc padomju okupācijas 1940. gada novembrī piemineklis tika nogāzts. Bronzas skulptūras nepaspēja iznīcināt un vācu okupācijas laikā 1943. gada 22. augustā pieminekli atjau noja. Atgriežoties padomju okupācijai, piemineklim sākot nēji tika nozāģēts krusts, bet 1950. gadā to pilnībā iznīcināja.

Padomju okupācijas laikā tā vietā tika uzcelts Ļeņina piemi neklis, kuru novāca tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunoša nas 1991. gadā. Atmodas laikā 1989. gadā radās ideja par vēsturiskā pie minekļa “Vienoti Latvijai” atjaunošanu. Pieminekli pēc tēva materiāliem un fotogrāfijām no jauna darināja Kārļa Jan sona dēls, tēlnieks Andrejs Jansons, sadarbībā ar Intu Folk mani. Atjaunoto pieminekli atklāja 1992. gada 13. augustā, Pirmā pasaules latgaliešu saieta laikā.