Piemineklis 1941. gadā nogalinātajiem padomju aktīvistiem
Piemiņas vieta

Pieminekļa atklāšana 1982.gadā. Avots: Raunas muzejs
1941gada_nosautie_pilsdrupas_piemineklis_atkl.jpg
PieRaunaspilsdrupam_GitaM_M2.jpg
PieRaunaspilsdrupam_GitaM_M3.jpg
PieRaunaspilsdrupam_GitaM_M4.jpg
Raunaspilsdrupas_M1.jpg
Raunaspilsdrupas_M2.jpg
Raunaspilsdrupas_M3.jpg
 Raunas pilsdrupu teritorijā pretī estrādei, Rauna, Raunas pag., Smiltenes nov., Latvija
 +37120113881
 Raunas novada Tūrisma informācijas centrs
106

Atrodas Raunas pilsdrupu teritorijā pretī estrādei.

Apskatāms piemineklis 1941. gadā nogalinātajiem padomju aktīvistiem un Raunas pilsdrupas.

Nacistiskās Vācijas karaspēkam okupējot Latvijas teritoriju un ienākot Raunā, 1941. gada 8. jūlijā Raunas pilsdrupās tika nošauti 14 padomju aktīvisti.

Viņu vidū bija arodbiedrības aktīvists Roberts Ogriņš un viņa dēls skolnieks Ādolfs Ogriņš, pionieru vadītājs Jānis Lakats, laukstrādnieki Kārlis Palsis, Jānis Zariņš un Antons Noviks, Raunas pagasta izpildkomitejas loceklis Jūlijs Gailītis, zemnieks Jānis Geižins, traktorists A.Alders, kalējs Jānis Kaštanis, milicijas palīgdienesta locekļi Jūlijs Ceriņš un Artūrs Milnis un strādnieks Ēvalds Plētiens. Oficiālajos rakstos šis notikums tiek aplūkots, kā izrēķināšanās ar padomju varas atbalstītājiem, tomēr vietējo iedzīvotāju atmiņās šis notikums vairāk tiek traktēts kā vienu raunēniešu personīga izrēķinās ar citiem raunēniešiem.

Pēc nogalināšanas upurus apraka turpat pilsdrupu pakājē, bet vēlāk tos pārapbedīja uz kapsētu. Pēc Otrā pasaules kara beigām, nošaušanas vietā uzstādīja pagaidu pieminekli, ko vēlāk nomainīja. Šobrīd pilsdrupās esošais piemineklis uzstādīts 1982. gadā.

Izmantotie avoti un saites:

http://old.rauna.lv/turisms/pieminas-vietas/piemineklis-1941-gada-nogalinatajiem-padomju-aktivistiem?css=1&gads=2015
Raunas muzejs

Jūsu komentāri

Lai kas arī tiktu rakstīts oficiālajos dokumentos, mans vectēvs vēl padomju laikos bija bezgala pikts par to, ka viņa brāļa vārds tika nekaunīgi aptraipīts. Jūlijs Ceriņš nekad nav bijis nekāds komunistu aktīvists. Stāsts pavisam vienkāršs. Viņš kā milicijas amatpersona bija arestējis vienu vietējo malaci, kurš, vāciešiem ienākot Raunā un pašam iestājoties aizsargos, atriebās Jūlijam un pačukstēja vāciešiem, ka Jūlijs ir "sarkanais". Nošāva Jūliju bez tiesas un taisnības. Arī jaunākais brālītis Pēteris Oskars palika Štuthofas nāves nometnē kā vācu nīdējs un politiski ieslodzītais. Mātes sirsniņa neizturēja. Tā nu naids sagrāva veselu ģimeni. Un nekādu padomju aktīvistu.

Līga
2024. gada 28. febr. 18:02:00