1941. aastal tapetud nõukogude aktivistide mälestussammas
Mälestusmärk
106
Atrodas Raunas pilsdrupu teritorijā pretī estrādei.
Apskatāms piemineklis 1941. gadā nogalinātajiem padomju aktīvistiem un Raunas pilsdrupas.
Nacistiskās Vācijas karaspēkam okupējot Latvijas teritoriju un ienākot Raunā, 1941. gada 8. jūlijā Raunas pilsdrupās tika nošauti 14 padomju aktīvisti.
Viņu vidū bija arodbiedrības aktīvists Roberts Ogriņš un viņa dēls skolnieks Ādolfs Ogriņš, pionieru vadītājs Jānis Lakats, laukstrādnieki Kārlis Palsis, Jānis Zariņš un Antons Noviks, Raunas pagasta izpildkomitejas loceklis Jūlijs Gailītis, zemnieks Jānis Geižins, traktorists A.Alders, kalējs Jānis Kaštanis, milicijas palīgdienesta locekļi Jūlijs Ceriņš un Artūrs Milnis un strādnieks Ēvalds Plētiens. Oficiālajos rakstos šis notikums tiek aplūkots, kā izrēķināšanās ar padomju varas atbalstītājiem, tomēr vietējo iedzīvotāju atmiņās šis notikums vairāk tiek traktēts kā vienu raunēniešu personīga izrēķinās ar citiem raunēniešiem.
Pēc nogalināšanas upurus apraka turpat pilsdrupu pakājē, bet vēlāk tos pārapbedīja uz kapsētu. Pēc Otrā pasaules kara beigām, nošaušanas vietā uzstādīja pagaidu pieminekli, ko vēlāk nomainīja. Šobrīd pilsdrupās esošais piemineklis uzstādīts 1982. gadā.
Kasutatud allikad ja viited:
http://old.rauna.lv/turisms/pieminas-vietas/piemineklis-1941-gada-nogalinatajiem-padomju-aktivistiem?css=1&gads=2015
Raunas muzejs
Mis iganes ametlikes dokumentides kirjas oli, vanaisa oli ka nõukogude ajal ülimalt vihane, et tema venna nimi häbitult määriti. Jūlijs Ceriņš ei olnud kunagi kommunistlik aktivist. Lugu on üsna lihtne. Tema kui miilitsaametnik oli kinni võtnud ühe kohaliku malaki, kes sakslaste Raunasse sisenedes ja ise valvuritega liitudes Juliusele kätte maksis ja sakslastele sosistas, et Julius on "punane". Nad lasid Julia maha ilma kohtu ja õiguseta. Stutthofi surmalaagrisse jäi saksa vihkaja ja poliitvangina ka noorem vend Peter Oskar. Ema süda ei pidanud vastu. Nii hävitas vihkamine terve pere. Ja ei mingeid nõukogude aktiviste.