Piemineklis Cēsu pulka kritušajiem karavīriem
Piemiņas vieta
103
Atrodas Priekuļu pagasta Jaunraunas kapos.
Redzams piemineklis Cēsu kauju laikā 1919. gada 21. un 22. jūnijā Cēsu kaujās pie Jaunraunas muižas kritušiem sešiem 2. (5.) Cēsu kājnieku pulka kareivjiem, no kuriem pieci apglabāti Jaunraunas kapos, bet sestais pārvests uz dzimtas kapiem.
1924. gada 24. augustā atklāts O. Zeviško (bij. R. Teica) akmeņkaltuvē Rīgā no vietējā granīta darināts piemineklis. Piemineklis veidots kā ozola stumbrs, kura zari atcirsti, bet saknes vēl tiecas zemē. Strupi apcirsto stumbru vainago granīta krusts, imitējot pietēstus ozola zarus.
Izmantotie avoti un saites:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999
1. Pasaules kara un brīvības cīņu piemiņas vietas Cēsu rajonā (sast.S.Upīte,Dz.Puķīte), Izdeva: Jāņa sēta, Izdots: 1989.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums
Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.