Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem karavīriem Liepā
Piemiņas vieta

Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem igauņu un latviešu karavīriem Liepas pagastā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem igauņu un latviešu karavīriem Liepas pagastā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem igauņu un latviešu karavīriem Liepas pagastā. Atklāts 1935. gada 11. augustā. Pieminekļa autors tēlnieks Augusts Julla. Avots: Tālis Pumpuriņš, Jānis Bahmanis, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Plāksne ar pateicības vārdiem igauņu karavīriem piemineklī Liepas pagastā. 1930. gadu foto. Avots: Tālis Pumpuriņš, Jānis Bahmanis, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem igauņu un latviešu karavīriem Liepas pagastā. Atklāts 1935. gada 11. augustā. Pieminekļa autors tēlnieks Augusts Julla. Avots: Tālis Pumpuriņš, Jānis Bahmanis, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem igauņu un latviešu karavīriem Liepas pagastā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem igauņu un latviešu karavīriem Liepas pagastā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem igauņu un latviešu karavīriem Liepas pagastā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem igauņu un latviešu karavīriem Liepas pagastā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem igauņu un latviešu karavīriem Liepas pagastā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem igauņu un latviešu karavīriem Liepas pagastā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Uzlūkojot pieminekli no putna lidojuma, tā pamatne, pie monumenta vedošais celiņš un uzejas kāpnes veido “bultu”, kas vērsta pret Liepas muižu (Lindenhoff). Avots: Edgars Ivanovs, 07.04.2018
Tēlnieks Augusts Julla-Jurla dzimis 1872.gada 27.decembrī Liepas pagasta „Jullās (Jurlās)”. Avots: https://timenote.info/lv/Augusts-Julla
Cēsu kauju 85. gadadienas atceres pasākums Liepas pagastā 2004. gadā. Avots: Tālis Pumpuriņš, Jānis Bahmanis, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Cēsu kauju 85. gadadienas atceres pasākums Liepas pagastā 2004. gadā. 1935. gadā atklātā pieminekļa autors – tēlnieks Augusts Julla. Avots: Tālis Pumpuriņš, Jānis Bahmanis, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Lielā Ellīte - (Liepas Ellīte, Velna ceplis) vienīgās dabiskās smilšakmens arkas Latvijā. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
 Netālu no Lodes stacijas, Rūpnīcas ielas malā, Liepa, Priekuļu pag., Cēsu nov., Latvija
Latvijas karogs
101

Atrodas Liepas pagastā aptuveni kilometru uz dienvidiem no Lodes dzelzceļa stacijas Rūpnīcas ielas malā.

Apskatāms piemineklis Cēsu kaujās kritušajiem igauņu un latviešu karavīriem, kura pamatakmens likts 1929. gada 22. septembrī, bet pats piemineklis atklāts 1935. gada 11. augustā. Tas darināts no Allažu šūnakmens pēc Liepas pagasta Jullās dzīvojušā tēlnieka Augusta Jullas meta.

Desmit metrus augsto pieminekli veido rupji apstrādāta šūnakmens radze, kuras priekšējā plaknē augstcilnī kalts zemnieka-karavīra tēls, kas ar vienu roku atbalstās uz arkla, bet otrā pacēlis zobenu. Tēla sejas veidošanā izmantota tēlnieka tēva Jāņa Jullas pēcnāves maska.

Interesantu novērojumu izdarījis Liepas pagasta vēstures pētnieks Aivars Vilnis. Viņš pamanījis, ka uzlūkojot pieminekli no putna lidojuma, tā pamatne, pie monumenta vedošais celiņš un uzejas kāpnes veido “bultu”, kas vērsta pret Liepas muižu (Lindenhoff), kur Cēsu kauju laikā atradās vācu pozīcijas. Protams, jāšaubās vai tas tiešām izriet no pieminekļa autora tā laika iecerēm, taču tas noteikti bagātina mūsu šodienas iespējas pieminekļa interpretācijā.

Līdzās piemineklim atrodas Lielā Ellīte -  (Liepas Ellīte, Velna ceplis) vienīgās dabiskās smilšakmens arkas Latvijā.

Izmantotie avoti un saites:

Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999
https://karavirukapi.blogspot.com/2019/07/liepa-piemineklis-cesu-kauju-atcerei.html
https://timenote.info/lv/Augusts-Julla
https://visit.cesis.lv/place/liela-ellite/

1918 – 1920 I Neatkarības kari ikona
I Neatkarības kari

Saistītās laikalīnijas

Saistītās tēmas

Saistītie stāsti

Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums

Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.