Aizsardzības spēku kapsēta, Brīvības cīņās kritušo piemiņas zīme un bronzas kareivja memoriāls
Piemiņas vieta
Aizsardzības spēku kapos, kas izveidoti 1887. gadā, atdusas Igaunijā bojā gājušie dažādas izcelsmes karavīri. Tā ir bijusi aptuveni 5000 apcietināšanas vieta. Neatkarības kara laikā kapsētā kopumā tika apglabāti 440 igauņu karavīri, 130 baltās armijas karavīri, kas karojuši ar Sarkano armiju, un 150 sarkanarmieši, kuri bija miruši no slimībām. Memoriālu Brīvības cīņās kritušajiem projektējis arhitekts Edgars Johans Kūsiks, un tas tika atklāts 1928. gada 21. oktobrī. Starpkaru periodā šī bija vienīgā nezināmā karavīra kapavieta Igaunijā un nozīmīgs piemiņas zīme kritušajiem varoņiem. Padomju režīms pieminekli nojauca 1950. gadā. Tas tika atjaunots kā precīzs eksemplārs un no jauna atklāts 2012. gada 27. novembrī.
Bronzas kareivis, kas sākotnēji tika nosaukts par Tallinas atbrīvotāju pieminekli un kuru projektēja Enns Rūss un Arnolds Alass, tika novietots virs fiktīva Sarkanās armijas karavīru masu kapa Tenismegā Tallinā un tika atklāts 1947. gada 21. septembrī. Tas tika pārvietots uz Aizsardzības spēku kapsētu. Aiz statujas esošā kaļķakmens siena tika pārbūvēta mazākā mērogā, taču saglabā savu sākotnējo izskatu.