Tehniskā novērošanas postenis Lehtmas ragā
Militārais aprīkojums

1945. gadā visa Hījumā kļuva par slēgtu pierobežas zonu. Līdz 1953. gadam visā salā bija robežapsardzības iecirkņi, vēlāk pie iekšējās jūras (starp Sõru un Heltermaa) iecirkņu vairs nebija. 1950. gadā Hījumā bija divi komandantūras štābi (Kērdla un Putkaste), 12 stacijas (Kuri, Kerdla, Lehtma, Mudaste, Otste, Luidja, Kõpu, Kalana, Õngu, Haldi, Emmaste, Putkaste) un Heltermā kontrolpunkts. 1955. gadā tika iedalīta 12 metrus plata zona robežbūvju (robežjoslas) izbūvei piekrastē no Hellamaa līdz Tilgas ciemam.

Pāreja uz Hījumā notika caur robežkontroles punktiem Heltermā ostā un Putkastes lidlaukā, no 1964. gada Kerdlas lidlaukā.

Kärdlas komandantūras štābam Paopē atradās lauka mācību centrs ar šautuvi. Stacijās bija mācību laukumi, šautuves un helikopteru nosēšanās laukumi.

Līdz pat 20. gs. septiņdesmitajiem gadiem Hījumā piekrastē bija uzartas robežjoslas ar stiepļu žogiem, to paliekas joprojām var redzēt Tahkunas un Kõpu pussalās. Pie kokiem bieži bija piestiprinātas dzeloņstieples. 20. gs. astoņdesmitajos gados Megipe piekrastē tika pārbaudīta seismogrāfiskā trauksmes sistēma, kas reaģēja uz cilvēku soļiem, taču vētrainā piekrastē tā izrādījās neefektīva. Piekrastē starp Tahkunu un Lehtmu ir daudz smilšķieģeļu ieroču bedru. Visa robežjosla gar piekrasti bija pārklāta ar telefona līniju. Apmēram katram septītajam stabam bija pievienota kontaktligzda, kur patruļpolicisti varēja pieslēgt telefona klausuli un sazināties ar staciju. 20. gs. astoņdesmitajos gados gaisvadu līnijas tika aizstātas ar zemes kabeļiem.

Laika gaitā Hījumā piekrastē ir bijuši vairāk nekā 50 robežapsardzības novērošanas torņu. Skatu torņi kādreiz atradās robežapsardzības stacijās, tehnisko novērošanas posteņu un prožektoru stabu tuvumā. Tehnisko novērošanas posteņu sastāvā bija kuģu radari, prožektori (diametrā līdz 200 cm), nakts dežūras ierīces un binokļi, un parasti divu ierīču dīzeļdegvielas stacija. Prožektoru stabiem nebija stacionāru radaru, prožektori varēja būt pārvietojami. Tehnisko novērošanas posteņu un prožektoru stabu skaits Hījumā bija ne mazāks par 15. Turklāt, sākot ar 20. gs. astoņdesmitajiem gadiem, katrā stacijā bija 2–6 radiolokācijas posteņi – dažādu konstrukciju nelielu ēku komplekti, kas tika izmantoti robežas novērošanai, izmantojot pārnēsājamus radarus. Novērošanas posteņus ieskauj dzeloņstiepļu žogs un signalizācijas stieple.

Līdz padomju režīma beigām Hījumā bija 5 iecirkņi, kas veidoja Vienpadsmitās robežapsardzības vienības Pirmā komandantūras dienestu. Šīs vienības 2133 štābs un pārējās 8 iecirkņi atradās Sāmsalā. Hījumā iecirkņi bija: 1. Suursadama (pamesta), 2. Kärdla (nojaukta), 3. Kõrgessaare (privātīpašums, drīzumā tiks nojaukta), 4. Ojaküla (privātīpašums, dažas ēkas nojauktas), 5. Sõru (privātīpašums, labi uzturēts un nav plānots nojaukt). Komandiera dienesta štābā Kärdlā lielākā daļa ēku Pargi 3 ir saglabājušās, bet tās tiks nojauktas un to vietā tiks uzcelts jauns sociālo pakalpojumu centrs.

Pēc 1992. gada ir nojaukti sekojoši skatu torņi: Tahkuna, Sõru tehnisko novērojumu postenis (TOP), Kerdlas stacija (2003), Hirmustes TOP (2010), Kalana TOP (2014).

2019. gadā saglabājās 10 novērošanas torņi: Sēres raga TOP (vienīgais vecā stila tornis), Suursadamas stacija, Lehtmas TOP (vienīgais tornis ar masīvu metāla konstrukciju), Tahkunas Kara muzejs (ar dispečeriem no Ojakilas stacijas), Kõrgesāres osta, Ninametsas TOP, Palli TOP, Kepu bākas tornis (agrāk atradās jūras radiotehnoloģiju uzņēmuma īpašumā), Haldi TOP un Sēru stacija.