Tehnisko novērošanas postenis Lehtmas ragā
Militārais aprīkojums

1945. gadā visa Hījumā kļuva par slēgtu pierobežas zonu. Robežapsardzības iecirkņi bija visā salā līdz 1953. gadam, vēlāk vairs nebija iecirkņu pie iekšējās jūras (starp Sõru un Heltermaa). 1950. gadā Hījumā bija divi komandantūras štābi (Kērdla un Putkaste), 12 stacijas (Kuri, Kerdla, Lehtma, Mudaste, Otste, Luidja, Kõpu, Kalana, Õngu, Haldi, Emmaste, Putkaste) un Heltermā kontrolpunkts. 1955. gadā tika iedalīta 12 metrus plata zona robežbūvju (robežjoslas) izbūvei piekrastē no Hellamaa līdz Tilgas ciemam.

Pāreja uz Hījumā notika caur robežkontroles punktiem Heltermā ostā un Putkastes lidlaukā, no 1964. gada Kerdlas lidlaukā.

Kerdlas komandantūras štābā Paopē atradās lauka mācību centrs ar šautuvi. Stacijās bija mācību laukumi, šautuves un helikopteru laukumi.

Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Hījumā piekrastē bija uzartas robežjoslas ar stiepļu žogiem, to atliekas joprojām ir manāmas Tahkunas un Kõpu pussalās. Dzeloņstieples bieži tika piestiprinātas pie kokiem. Astoņdesmitajos gados Mägipes piekrastē tika pārbaudīta seismogrāfiskā trauksmes sistēma, kas reaģēja uz cilvēka soļiem, taču vētrainajā piekrastē tā izrādījās neefektīva. Piekrastē starp Tahkunu un Lehtmu ir daudz kaļķa smilšu ķieģeļu ieroču bedres. Visa pierobežas zona gar piekrasti bija noklāta ar telefona līniju. Apmēram katram septītajam stabam bija piestiprināta kontaktligzda, kur patruļnieki varēja pieslēgt telefona uztvērēju un sazināties ar iecirkni. Astoņdesmitajos gados gaisvadu līnijas tika aizstātas ar zemējuma kabeļiem.

Laika gaitā Hījumā piekrastē ir bijuši vairāk nekā 50 robežsardzes novērošanas torņi. Sargu torņi savulaik atradās robežapsardzības stacijās, pie tehnisko novērošanas posteņu un prožektoru stabiem. Tehnisko novērošanas posteņos ietilpa kuģu radari, prožektori (diametrs līdz 200 cm), nakts sardzes ierīces un binokļi un parasti divu ierīču dīzeļa spēkstacija. Prožektoru stabiem nebija stacionāro radaru, prožektori varēja būt pārvietojami. Tehnisko novērošanas posteņu un prožektoru stabu skaits Hījumā bija ne mazāks par 15. Turklāt no 20. gadsimta 80. gadiem katrā stacijā bija 2–6 radiolokācijas posteņi – dažādas konstrukcijas nelielu ēku komplekti, kas tika izmantoti robežnovērošanai ar portatīvo radaru palīdzību. Novērošanas posteņiem apkārt bija dzeloņstiepļu žogs un signalizācijas vads.

Padomju režīma beigās Hījumā bija 5 iecirkņi, kas veidoja Robežapsardzības vienpadsmitās daļas pirmo komandiera dienestu. Šīs vienības štābs 2133 un pārējās 8 stacijas atradās Sāremā. Hījumā stacijas bija: 1. Suursadama (pamesta), 2. Kärdla (nojaukta), 3. Kõrgessaare (privātīpašums, tiks nojaukts), 4. Ojaküla (privātīpašums, dažas ēkas nojauktas), 5. Sõru (privāta). īpašums, labi uzturēts un nav nojaukšanas plānu). Komandantūras dienesta štābā Kerdlā lielākā daļa ēku Pārgi ielā 3 ir saglabājušās, taču tās ir jānojauc un vietā jābūvē jauns sociālo pakalpojumu centrs.

Pēc 1992. gada ir nojaukti sekojoši skatu torņi: Tahkuna, Sõru tehnisko novērojumu postenis (TOP), Kerdlas stacija (2003), Hirmustes TOP (2010), Kalana TOP (2014).

2019. gadā saglabājušies 10 skatu torņi: Sääres raga TOP (vienīgais vecā stila tornis, Suursadamas stacija, Lehtmas TOP (vienīgais cietās metāla konstrukcijas tornis), Tahkunas Militārais muzejs (nosūtīts no Ojaküla stacijas), Kõrgessaare osta, Ninametsa TOP, Palli TOP , Kõpu bākas tornis (agrāk atradās jūras radiotehnoloģiju uzņēmuma īpašumā), Haldi TOP un Sõru stacija.