Krāču kalnu piemineklis Piemiņas vieta
56
Krāču kalni ir viena no Litorīnas jūras lielākajām krasta kāpām. Tās augstākā daļa atrodas 29 m virs jūras līmeņa un 26 m virs apkārtējiem līdzenumiem. Par Litorīnas jūru dēvē Baltijas jūras priekšteci, kas pastāvēja aptuveni pirms 7000 līdz 5000 gadiem.
No Krāču kalniem uzbrukumu Ziemassvētku kaujās uzsāka 12. krievu armijas 6. sevišķā brigāde, kuras uzdevums bija pārraut vācu fronti no Lielā Tīreļa purva līdz Lielupei. Mēnesi ilgajās kaujās krievu armija ieguva 25 kvadrātkilometrus lielu platību, bet zaudējumi bija milzīgi – 45 tūkstoši kritušu, ievainotu un bez vēsts pazudušu karavīru. Latviešu strēlnieku zaudējumi bija 9 tūkstoši kritušu, ievainotu un bez vēsts pazudušu karavīru. Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieki ieguva milzīgu slavu kā varonīgi un izcili karavīri, par to samaksājot ļoti dārgu cenu - savas dzīvības.
Par piemiņu kaujās kritušajiem ir uzstādīts piemineklis. Ik gadu 11. novembrī Lāčplēša dienā un 18. novembrī Latvijas valsts proklamēšanas gada dienā šajā vietā tiek aizdegtas sveces kritušo varoņu piemiņai.
Aizsargājamā dabas teritorija "Krāču kalni" kā Litorīnas laika kāpu valnis
Izmantotie avoti un saites:
https://www.visit.jelgava.lv/lv/piedzivot/kultura-un-tradicijas/vestures-pieminekli-un-pieminas-vietas/item/2904-kracu-kalni
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
Par Ziemassvētku kaujām
Ziemassvētku kaujas noslēdzās 11. janvārī. Spēcīgi nocietināto Vācijas armijas pozīciju- Ložmetējkalnu latviešu strēlniekiem izdevās ieņemt kauju trešajā dienā. Ziemassvētku kauju cena bija ļoti augsta. Simtiem latviešu un citu Krievijas armijas vienību karavīru bija zaudējuši savu dzīvību, mēģinot izsist vāciešus no pozīcijām. Teicējs spilgti apraksta kaujas lauka ainas pēc Ziemassvētku kauju noslēguma.