Paminklas, skirtas Cėsių pulko studentų būriui prie buvusių Līvu parapijos namų
Die Freiwilligenkompanie des Csis-Regiments nahm 1919 an den Kämpfen von Cēsis teil, die als Kampfeinheit von 108 Jugendlichen der Valmiera- und Cēsis-Schulen am 5. Bereits in der Nacht vom 5. auf den 6. Juni, eine Stunde nach Mitternacht, herrschte Unruhe und der Schmuck wurde in Stellungen beordert. Rota ging auf die Linie Mācītājsmuiža - Meijermuiža, die als das wichtigste Schlachtfeld galt.
In der ersten Schlacht wurden mehrere Schüler verletzt, aber Edgars Krieviņš aus Valmiera starb noch am selben Tag an einer sehr schweren Unterleibsverletzung. Am 13. Juni wurde er zu militärischen Ehren auf dem Stadtfriedhof von Valmiera beigesetzt. Nach seinem Tod wurde Edgars Krieviņš der Lāčplēsis-Kriegsorden verliehen.
1929 gründeten die ehemaligen Schulsoldaten anlässlich des 10 unter Schuljugend.
Bereits 1930 wurde an der Seite der Autobahn Cēsis-Āraiši in der Nähe der Gemeinde Līvu ein Denkmal errichtet, das den ersten Schlachtplatz des Unternehmens markierte. Der Autor des Projekts war der ehemalige Soldat des Ornaments, Architekt Kārlis Dzirkalis (1902 - 1997), aber der Autor des Bronzereliefs war der Bildhauer Matīss Pluka (1893-?)
K.Dzirkalis. Ideologische Erklärung des Gedenksteins beim Pfarrhaus von Livu.
„Zunächst einmal ähneln die drei angrenzenden Kalksteine einem Rang von Soldaten, also stehenden, gereihten Bildern von Soldaten. Die Soldaten stimmten auch den größten direkten Verdiensten bei der Befreiung Lettlands zu.
Zweitens drücken diese Steine die Eckpfeiler und Fundamente des Sieges unseres Landes aus, auf denen unser Sieg damals basierte. Sie sind -1.- die Tatkraft und Speerschärfe der Soldaten, 2.- der angespannte Gehorsams- und Enthusiasmus, und 3.- die breite Liebe zum Vaterland.
Drittens weist der Gedenkstein auf die Entstehung und Bildung der Idee unseres Landes hin. Akmens 1.- würde die Geburt und das Erwachen des nationalen Bewusstseins ausdrücken, als die Gedanken und Werke der Letten scharf sein mussten, um ihre Lebensfähigkeit zu beweisen (Kr. Valdemārs, Rainis, etc.). Stein 2. weist in gewisser Weise auf die Verengung der Nation während des Krieges und auf Flüchtlinge, Elend und Sorgen hin. Der dritte Stein repräsentiert die aktuelle junge Generation, auf deren Schultern die Freiheit mit Waffen gekämpft wurde. Letzteres ist daher stabil und fest. Es wird auch den Beginn der großen und letzten Schlacht markieren, die in Form einer Gedenktafel stattfand. Wie Sie wissen, fand das erste Signal und der Schuss im Pfarrhaus von Livu statt, wo der Kampf zwischen dem Schulorchester und der Reitabteilung von Manteife begann. (LVVA 1967fonds, 1. April, Fall 17, S. 8)
Quelle:
Die Sonne der Schwertlinse. Sammlung von Erinnerungen und Dokumenten über den Studentenschmuck des Cēsis-Regiments im Jahr 1919. Sa. Tālis Pumpuriņš. - Cēsis, Cēsis Museumsverband, 1994.
Über den Abriss und die Restaurierung des Denkmals - J.Lismans' Buch "In Erinnerung an die Schlachten und gefallenen Soldaten 1915-1920"
Susijusi laiko juosta
Susijusios vietos
Piemineklis Skolnieku rotas kaujas vietā
Cēsu-Āraišu šosejas malā, pie bijušā Līvu pagastnama.
Apskatāms piemineklis, kurš veltīts Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rotai, kura 1919.gadā piedalījās Cēsu kaujās.
Piemineklis atklāts 1930.gada 29.maijā pie bijušā Līvu pagastnama.
Pieminekļa projektu izstrādāja bijušais skolnieku rotas brīvprātīgais K.Dzirkalis, uzstādīšanas darbus veica A.Sproģa firma Cēsīs.
Bronzas detaļas pēc autora zīmējuma veidoja M.Pluka, tās atlēja V.Minūta fabrikā Rīgā. Pēc 2.pasaules kara pieminekli iznīcināja.
Atjaunoja 1989.gada 6.jūnijā, atjaunotā pieminekļa autori tēlnieki A.Jansons un M.Baltiņa, arhitekts I.Timermanis.
Vēlāk bronzas zobens un plāksne drošības nolūkos noņemti, aizvietojot ar koka detaļām.
Cēsu Pulka Skolnieku rotas piemineklis
Atrodas Cēsīs Palasta un Bērzaines ielas krustojuma tuvumā.
Apskatāms piemineklis Cēsu Pulka Skolnieku rotas Cēsu kaujās kritušo karavīru piemiņai.
Pieminekļa celtniecību ierosināja Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīru biedrība. Tas atklāts 1938. gada 26. maijā. Piemineklis veidots pēc kādreizējā rotas karavīra un mākslinieka Jāņa Rozenberga idejiskā meta. Uz metru augsta šūnakmens postamenta uzstādīta 1,8 metru augsta skolnieka formā tērpta karavīra vara skulptūra, ko veidojis tēlnieks Rūdolfs Āboltiņš un varkalis Jānis Zibens. Pie karavīra kājām novietots gudrības un zinību simbols – pūce, kas sargājot tup uz karā aizgājušā skolnieka grāmatām.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1952. gadā piemineklis tika demontēts, bet 1957. gadā netālu no tā kādreizējās atrašanās vietas tika uzsliets tēlnieka Kārļa Jansona darinātais monuments “Komjaunietis karognesējs”.
Atjaunoto pieminekli atklāt 1992. gada 11. novembrī, uzstādot to netālu no vēsturiskās atrašanās vietas. Vienlaikus 1992. gadā tika demontēts okupācijas režīma uzslietais monuments komjauniešiem.
Dokumentāli izglītojoša filma skolēniem "Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē"
Pirmā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku un Neatkarības karā kritušo karavīru brāļu kapi
Atrodas Valmieras Pilsētas (Centra) kapsētā, Lillijas iela 7.
Apskatāms granīta obelisks, kura detaļas kalis tēlnieks Vilhelms Treijs.
Piemineklis atklāts 1923. gada 22. jūnijā. Brāļu kapos apglabāti ap 150 karavīru.
Pilsētas kapos arī ārpus Brāļu kapiem apglabāti vairāki Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara cīnītāji, tai skaitā Cēsu pulka Skolnieku rotas pirmais bojāgājušais, LKOK Edgars Krieviņš.
Šobrīd brāļu kapu nodalījumā ir 14 dažāda garuma kapu kopas, uz kurām uzstādīti 139 balti koka krusti, taču plāksnīšu ar kritušo vārdiem, kas agrāk bija pie krustiem, vairs nav. Saglabājies viens melna granīta krusts.
Komunistiskās okupācijas laikā brāļu kapu nodalījumā veikti intensīvi civilie apbedījumi. Pēc neatkarības atjaunošanas 1994. gadā brāļu kapos mainīts apbedījumu plānojums, un kapu kopas tagad izveidotas šķērsām, tikai viena saglabājusi kādreizējo orientāciju.
Piemiņas zīme Cēsu pulka Skolnieku rotas dibināšanas vietā
Atrodas Leona Paegles ielā 1, pie sarkanas ķieģeļu ēkas fasādes.
Piemiņas zīmes autore ir māksliniece Solveiga Vasiļjeva, un idejas pamatā ir zieda pumpura motīvs. Kā norāda māksliniece, tas simbolizē tikko veidoties sākušas personības – skolēnus, kuriem jāpieņem svarīgs, atbildīgs un skarbs lēmums savā vēl īsajā dzīvē.
Piemiņas zīmes formā ārējās zieda pumpura ziedlapas veidotas ģeometriskas, asiem stūriem, kontrastā ar maigām, noapaļotām pumpura iekšpusē. Piemiņas zīmes augstums līdz 1,5m. Piemiņas zīme atklāta 2011. gada 26. maijā Valmierā, vietā, kur 1919. gadā formējās Cēsu pulka skolnieku rota.
No mākslīgiem bruģakmeņiem izliktas Latvijas kontūras, uz kuras guļus novietota plāksne ar Cēsu pulka Skolnieku rotas karogu un tekstu:
"Šajā vietā 1919. gada 26. maijā
dibināta Cēsu pulka Skolnieku rota"
Cēsu Brāļu kapi
Atrodas Cēsu Lejas kapsētā, Lenču iela 15, Cēsis.
Viena no nozīmīgākajām Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara piemiņas vietām Cēsīs ir Brāļu kapi Lejas kapos.
Kapos atrodas 1927.gadā atklātais Cēsu mākslinieka un domnieka Augusta Jullas (1872-1958) veidotais Brāļu kapu pieminekli, kas veltīts no 1915.gada līdz 1920.gadam Brāļu kapos apbedītajiem karavīriem.
Cēsu Lejas kapsētas Brāļu kapos apbedīti ap 200 karavīru. To vidū nezināms skaits Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku un krievu karavīri, kā arī vācu (10), poļu u.c. tautību karavīri. Šajos kapos Latvijas Atbrīvošanās cīņu laikā apglabāti 22 kritušie 5.(2.) Cēsu kājnieku pulka karavīri, kā arī 11 citās Latvijas armijas vienībās kritušie brīvības cīnītāji. Brāļu kapos atdusas arī 2 igauņi, 15 lielinieku upuri un arī latviešu sarkanie strēlnieki.
